Babītes ezers 8.08.2020.
Pēc mēnesi gara pārtraukuma, gatavojamies ar kolēģi uz copi. Lai arī laika ziņas ir galīgi neatbilstošas Babītes ezeram, izvēle krīt tieši tam par labu. Kā parasti, pie ezera jābūt vismaz stundu pirms saullēkta. Tā tāda sena trauma kolēģim, kad pirms daudziem gadiem bija trāpījis uz "razdaču" ezerā vēl pustumsā, bet līdz ar sauli arī cope bija beigusies. Lielo notikumu gaidās, vai kādu citu augstāku spēku ietekmē, biju uzlicis modinātāju stundu par vēlu. Tomēr vēl lielāks pārsteigums sekoja nesastopot kolēģi pie mājas, kā parasti nervozi pīpējot. Pamodinu viņu ar telefona zvanu, nosmejamies, ka esam iztaisījušies stundu par vēlu un pēc tāda sākuma makšķerēt varētu arī nebraukt, jo tās taču ir "sliktas" zīmes.
Braucam ezerā, čigānu saule spilgtāka par saullēktu dūmakā. Pilnīgs bezvējš un ezers kā spogulis. Nesaprotamu iemeslu pēc neiebraucam pareizajā kanālā un sākam copi pa ūdensrožu logiem, jo "īsto" spotu neatrodam. Kolēģis tiek pie pirmā zemmēra līdacēna un nokostas astes gumijzivtiņai. Mans vobleris ir ieinteresējis divas plēsoņas, kuru iznācienus pavada skaists vilnis gludajā ūdens virsmā, bet cerēto tesienu kātā nesagaidu. Tam seko vēl viena skaista cope uz volkeru, bet arī garām. Rīts cauri, saule augšā, copes vairāk nav, viss slikti.
Mainām dislokācijas vietu un dodamies klajumā. Starp retajām lēpju lapām, kolēģim beidzot ir otrā cope, bet uz atkārtotu metienu zivs piesakās man - 74cm skaistule.
Līdaku aktivitātes turpinājums neseko, tāpēc liekam rotiņus un kacinam asarus. Kādu brīdi ir pat jautri, tikai izmērs neiepriecina, bet kāds pārītis ap 150 - 200g tomēr nonāk maisā.
Pusdienlaikā copēt pārstāj pat mazie asarīši. Vairākas stundas braukājam pa ezeru meklējot jaunas vietas, bet trāpām tikai uz varenām "puņķu" audzēm, kurās motors iepinas tā, ka pacelt nevar.
Ir parādījies viegls vējiņš un pretēji prognozēm, arī mākoņi, kas aizsedz sauli. Esam atgriezušies pie retajām lēpju lapām un te ir arī asari. Kāds pārītis atkal nonāk maisā, bet starp tiem tieku pie vēl divām skaistām līdaku copēm, tomēr cīņas beidzas par labu tām.
Vēja pūsmiņa dzen laivu starp meldru saliņām un pie vienas no tām kolēģis arī tiek pie ieskaites zivs, 72cm līdakas. Es tieku iepriecināts ar skaistu asari un copi, kura pusceļā līdz laivai tomēr beidzas man par sliktu, aizdomas par dūšīgu asari.
Saule atkal ir tuvu horizontam, tikai pretējā pusē. Dodamies uz bāzi, jūtams patīkams nogurums. Esam tikuši pie septiņiem asariem no 100 - 300g un divām līdakām ap 2,5kg. Ja ņem vērā kā viss sākās, ka bija karsta, saulaina vasaras diena, tad rezultāts laikam ir labs. Bet uz ezera tika pavadītas ap 14h un aktīva cope bija vien divas reizes pa pusstundai...
Secinājums laikam ir tikai viens. Nekur tā neiet, kā uz ūdeņiem. Mēs pavadījām garu, interesantu un veselīgu dienu. To arī Jums novēlu!
Ne asakas un tiekamies Babītes ezerā!
Pēc mēnesi gara pārtraukuma, gatavojamies ar kolēģi uz copi. Lai arī laika ziņas ir galīgi neatbilstošas Babītes ezeram, izvēle krīt tieši tam par labu. Kā parasti, pie ezera jābūt vismaz stundu pirms saullēkta. Tā tāda sena trauma kolēģim, kad pirms daudziem gadiem bija trāpījis uz "razdaču" ezerā vēl pustumsā, bet līdz ar sauli arī cope bija beigusies. Lielo notikumu gaidās, vai kādu citu augstāku spēku ietekmē, biju uzlicis modinātāju stundu par vēlu. Tomēr vēl lielāks pārsteigums sekoja nesastopot kolēģi pie mājas, kā parasti nervozi pīpējot. Pamodinu viņu ar telefona zvanu, nosmejamies, ka esam iztaisījušies stundu par vēlu un pēc tāda sākuma makšķerēt varētu arī nebraukt, jo tās taču ir "sliktas" zīmes.
Braucam ezerā, čigānu saule spilgtāka par saullēktu dūmakā. Pilnīgs bezvējš un ezers kā spogulis. Nesaprotamu iemeslu pēc neiebraucam pareizajā kanālā un sākam copi pa ūdensrožu logiem, jo "īsto" spotu neatrodam. Kolēģis tiek pie pirmā zemmēra līdacēna un nokostas astes gumijzivtiņai. Mans vobleris ir ieinteresējis divas plēsoņas, kuru iznācienus pavada skaists vilnis gludajā ūdens virsmā, bet cerēto tesienu kātā nesagaidu. Tam seko vēl viena skaista cope uz volkeru, bet arī garām. Rīts cauri, saule augšā, copes vairāk nav, viss slikti.
Mainām dislokācijas vietu un dodamies klajumā. Starp retajām lēpju lapām, kolēģim beidzot ir otrā cope, bet uz atkārtotu metienu zivs piesakās man - 74cm skaistule.
Līdaku aktivitātes turpinājums neseko, tāpēc liekam rotiņus un kacinam asarus. Kādu brīdi ir pat jautri, tikai izmērs neiepriecina, bet kāds pārītis ap 150 - 200g tomēr nonāk maisā.
Pusdienlaikā copēt pārstāj pat mazie asarīši. Vairākas stundas braukājam pa ezeru meklējot jaunas vietas, bet trāpām tikai uz varenām "puņķu" audzēm, kurās motors iepinas tā, ka pacelt nevar.
Ir parādījies viegls vējiņš un pretēji prognozēm, arī mākoņi, kas aizsedz sauli. Esam atgriezušies pie retajām lēpju lapām un te ir arī asari. Kāds pārītis atkal nonāk maisā, bet starp tiem tieku pie vēl divām skaistām līdaku copēm, tomēr cīņas beidzas par labu tām.
Vēja pūsmiņa dzen laivu starp meldru saliņām un pie vienas no tām kolēģis arī tiek pie ieskaites zivs, 72cm līdakas. Es tieku iepriecināts ar skaistu asari un copi, kura pusceļā līdz laivai tomēr beidzas man par sliktu, aizdomas par dūšīgu asari.
Saule atkal ir tuvu horizontam, tikai pretējā pusē. Dodamies uz bāzi, jūtams patīkams nogurums. Esam tikuši pie septiņiem asariem no 100 - 300g un divām līdakām ap 2,5kg. Ja ņem vērā kā viss sākās, ka bija karsta, saulaina vasaras diena, tad rezultāts laikam ir labs. Bet uz ezera tika pavadītas ap 14h un aktīva cope bija vien divas reizes pa pusstundai...
Secinājums laikam ir tikai viens. Nekur tā neiet, kā uz ūdeņiem. Mēs pavadījām garu, interesantu un veselīgu dienu. To arī Jums novēlu!
Ne asakas un tiekamies Babītes ezerā!
9.augusts 2020, 16:09 | links
