Babītes ezers

Re klīst rīņķī pēdējā sestdienā noķertās 1,22m garās līdakas bilde.
Izskatās pēc līdakas zombija apokalipses.
Slimību, makšķernieku un roņu :/ nomocīta.



Baumas klīst ka šogad viena 1,26 vai 1,28 esot bijusi noķerta ar 7,xkg svaru, kas man likās neticama garuma un svara attiecība, bet pēc šādas bildes laikam jātic.

Davis-Di, 13.novembris 2024, 15:11

Neredzētu, neticētu, būtu interesanti uzzināt, kādēļ zivs nebarojas - fiziski kaut kas traucē vai slimības ietekmē.

Re klīst rīņķī pēdējā sestdienā noķertās 1,22m garās līdakas bilde.
Izskatās pēc līdakas zombija apokalipses.
Slimību, makšķernieku un roņu :/ nomocīta.



Baumas klīst ka šogad viena 1,26 vai 1,28 esot bijusi noķerta ar 7,xkg svaru, kas man likās neticama garuma un svara attiecība, bet pēc šādas bildes laikam jātic.

Kaut kad bija pa TV, kāpēc vilki pēdējās desmitgades neuzbrūk cilvēkiem Latvijā un tad tika izvirzīta tēze, ka vilkam cilvēks asociējas ar kāda no bara dalībnieka nāvi, nošaušanu un tāpēc viņi caurmērā izvairās no cilvēka.

Davis-Di, 13.novembris 2024, 15:01

Ne tikai vilki izvairās, spriežot pēc pieejamajiem video, arī lāči, dažreiz, izvairās no uzbrukuma cilvēkiem un laižās lapās. To es nenoliedzu, bet, kas saistīts ar ēdienu, tad tie atkal un atkal krīt kārdinājumā, nesanāk šiem aturēties no cilvēku izliktajiem kārumiem, gribās tak ticēt, ka tā ir debesmanna :) Jāpiesūcina tīkli ar kaut ko dikti rūgtu, lai pēc kodiena tajā roņiem kļūst skaidrs, ka nekas gards viņam šodien nespīd :)

Davis-Di [13.nov]: Vispār jau esmu mednieks ar 20+ gadu pieredzi:) līdz ar to labi zinu par ko runāju

Kruizers, 13.novembris 2024, 14:58

Kaut kad bija pa TV, kāpēc vilki pēdējās desmitgades neuzbrūk cilvēkiem Latvijā un tad tika izvirzīta tēze, ka vilkam cilvēks asociējas ar kāda no bara dalībnieka nāvi, nošaušanu un tāpēc viņi caurmērā izvairās no cilvēka.

Viņi neuzbrūk cilvēkiem, jo gadsimtiem ilgi viņi ir medīti un gēnu līmenī jūt bailes no cilvēka. Tas attiecas praktiski uz jebkuru dzīvnieku sugu. Tad, kad dzīvnieks kaut kādu iemeslu dēļ zaudē bailes no cilvēka, tad ir visslikti.com

Kā jau minēju, roņus joprojām letāli iznīcina, tādad 2 varianti - vai nu dikti negudri dzīvnieki, vai arī dikti daudz baru un letālais rīku pielietojums nav rezultatīvs :P

MT9, 13.novembris 2024, 14:49

Tak Didzis teica, Latvijas piekrastē ap 6000 roņu, roņu bari itkā ir līdz 10 īpatņu, matemātika tev gan jau nav sveša.
Ja Latvijā tiko atļāva atbaidīt un pozitīvs rezultāts jau novērots, tad citās valstīs tas jau kādu laiku tiek praktizēts un atzīts par labu esam.
Līdz ar to par roņu gudrību un atbaidīšanas neefektivitāti ir tikai tavs pieņēmums, kam nav nekāda sakara ar zinātnisku pētījumu rezultātiem, izņemot ja neesi profesiju mainījis.

Vispār jau esmu mednieks ar 20+ gadu pieredzi:) līdz ar to labi zinu par ko runāju

Kruizers, 13.novembris 2024, 14:58

Kaut kad bija pa TV, kāpēc vilki pēdējās desmitgades neuzbrūk cilvēkiem Latvijā un tad tika izvirzīta tēze, ka vilkam cilvēks asociējas ar kāda no bara dalībnieka nāvi, nošaušanu un tāpēc viņi caurmērā izvairās no cilvēka.

MT9 [13.nov]: Tik traki nav- dzīvnieki nav muļķi un ātri saprot likumsakarības un pielàgojas

Kruizers, 13.novembris 2024, 09:17
Tev būs bijusi darīšana ar Rīgas Cirkā dresētu dzīvnieku, jo piemērs ar pelēm vai žurkām rāda pretējo - cilvēks kambarī novieto lamatas ar sieru, pele pienāk atraujās pa ķobi, beigta ir. Pārējās to redz, bet tas atkārtojas dienu no dienas, peles, žurkas gudrākas tā arī nav palikušas, pie tam, ka tās ir izteikti bara dzīvnieki. Padomju laikā, kad biju sīks, ciematos bija tādas garas kūtis, kur katrai ģimenei bija iedalīta sava kūtiņa, nu tad šajās kūtīs bija daudz un dikti tusnīgas žurkas. Atceros, ka tās blieza ar gaisenēm - attaisa kūts durvis, žurkas pat dikti nebaidījās, kaut gan scenārijs bija vienmēr līdzīgs, noblieza kādu grauzēju, bet pārējām pie vienas vietas, nākamajā dienā pēc durvju atvēršanas tās bija tik pat mierīgas un gaidīja, kas notiks ;)

Vispār jau esmu mednieks ar 20+ gadu pieredzi:) līdz ar to labi zinu par ko runāju

Kā jau minēju, roņus joprojām letāli iznīcina, tādad 2 varianti - vai nu dikti negudri dzīvnieki, vai arī dikti daudz baru un letālais rīku pielietojums nav rezultatīvs :P

Lai to noskaidrotu, katram ronim jāpiestiprina raidītājs un tad jāseko viņu uzvedībai. Katrā ziņā, kā mēs jau noskaidrojām, manas lauku peles un žurkas bija dumākas, dažreiz pat pa 2 vienlaicīgi lamatās līda :) Var jau būt 21. gadsimtā palikušas gudrākas, sen žurkas neesmu ķēris, bet pelītes mājās gan periodiski sanāk dzīvajās lamatās iemānīt, jo tās palaidnes sencim no galda sper bombongas un stiepj zem dīvāna savā slēptuvē. Laikam ziemai gatavojas, iekrāj pārtikas rezervas :)

MT9, 13.novembris 2024, 14:00

Redz pirms oponēt zinātnieku viedoklim varbūt un arī der oponējot salīdzināt attiecīgos dzīvniekus: mūža ilgumu un spēju mācīties, smadzeņu proporcionālo masu pret ķermeņa masu (ronim lielāka attiecība), smadzeņu ikdienas pielietošanu uzdevumos.

No interneta dzīlēm:
Roņi: var mācīties un atcerēties dažādus uzdevumus, risināt problēmas un pat izmantot rīkus(dresūrās). Roņu smadzeņu spējas ir pielāgotas viņu izdzīvošanas vajadzībām, piemēram, medībām zem ūdens, navigācijai un sociālajai mijiedarbībai barā.
Roņi arī spēj mācīties vokāli un var atdarināt skaņas, demonstrējot dzirdes apstrādes un atmiņas līmeni.

Pelēm ir spēcīgas spējas uzdevumos, kas saistīti ar mācīšanos, atmiņu un navigāciju. Viņi var labi darboties labirintos, apgūt sarežģītus uzdevumus, izmantojot kondicionēšanu, un parādīt dažādus problēmu risināšanas veidus.

Secinājums:
Pelēkajiem roņiem parasti ir lielākas smadzeņu spējas vispārējās kognitīvās funkcijas dēļ, jo to smadzenes ir lielākas un sarežģītākas, jo īpaši ņemot vērā to sarežģīto sensoro apstrādi un uzvedības elastību jūras vidē.
Tomēr relatīvā mērogā (ņemot vērā smadzeņu izmēru un ķermeņa izmēru) un īpašos uzdevumos, piemēram, mācīšanās un atmiņas jomā, peles ir ārkārtīgi spējīgas un izcilas laboratorijas problēmu risināšanas uzdevumos.
Būtībā abiem dzīvniekiem ir iespaidīgas smadzeņu spējas, kas pielāgotas to unikālajai videi un izdzīvošanas vajadzībām, taču pelēkajiem roņiem ir plašākas nervu apstrādes iespējas, pateicoties to lielākajām un sarežģītākajām smadzenēm.

Kas liek man secināt, roņa spējai mācīties vai nemācīties Oskara peļu un žurku piemērs nav tas labākais, lai arī laboratorijās peles uzrāda labus rezultātus, bet kā Oskars saka ir stulbas un bez atmiņas Oskara bērnības lauku kūtī un mājās.

Viennozīmīgi abi spēj mācīties, tik viens pāris gadu laikā nomirst, bet otrs dzīvo līdz 40 gadiem, tad nu lūk, līdz ar to novērojamāks rezultāts ilgtermiņā laikam būs tiem, kas ilgāk dzīvo.

:)

Nevarētu būt tā ka vienus aizbiedē, pēc laika parādās cits bars, kam patīk uzklāts galds. Roņi skolās neiet un ar KT ar nenodarbojas starp bariem, līdz ar to pieredze ir tikai viena bara ietvaros, līdz ar to aizbiedēšana jāatkārto ik pa laikam.

Davis-Di, 13.novembris 2024, 13:44

Varbūt jā, varbūt nē, tas ir tikai mūsu pieņēmums. Lai to noskaidrotu, katram ronim jāpiestiprina raidītājs un tad jāseko viņu uzvedībai. Katrā ziņā, kā mēs jau noskaidrojām, manas lauku peles un žurkas bija dumākas, dažreiz pat pa 2 vienlaicīgi lamatās līda :) Var jau būt 21. gadsimtā palikušas gudrākas, sen žurkas neesmu ķēris, bet pelītes mājās gan periodiski sanāk dzīvajās lamatās iemānīt, jo tās palaidnes sencim no galda sper bombongas un stiepj zem dīvāna savā slēptuvē. Laikam ziemai gatavojas, iekrāj pārtikas rezervas :)

Nu tak Oskaram jātic, jo acīm redzami zinātnieki fleitē - ja jau letālā atbiedēšana palīdzētu, tā ikdienā vairs netiktu pielietota, jo pārējiem roņiem čuriņa raustītos... :P

MT9, 13.novembris 2024, 13:17

Nevarētu būt tā ka vienus aizbiedē, pēc laika parādās cits bars, kam patīk uzklāts galds. Roņi skolās neiet un ar KT ar nenodarbojas starp bariem, līdz ar to pieredze ir tikai viena bara ietvaros, līdz ar to aizbiedēšana jāatkārto ik pa laikam.

redzēju varkalī laivu, bet neatceros, kas tur bija ar noteikumiem.. laikam drīkst iebraukt līdz babītes sarkanai līnijai?

Es jau zinātnieka sacīto un konstatētos novērojumus neapstrīdu, bet tu gan apstrīdi un centies salīdzināt vēl ar savu lauku žurku pieredzi.
:D
Interesanti gan, kam man ticēt tagad? Laikam jau zinātniekam tomēr.

Davis-Di, 13.novembris 2024, 13:12

Nu tak Oskaram jātic, jo acīm redzami zinātnieki fleitē - ja jau letālā atbiedēšana palīdzētu, tā ikdienā vairs netiktu pielietota, jo pārējiem roņiem čuriņa raustītos... :P Vienīgais, kā tā palīdz - konkrētais ronis vairs tīkliem un murdiem netuviesies, jo beigts tak nabags :)

Nu nu, pietiek pāris žurkām atliekties no žurku indes un neviena to neēd vairāk, tā pat ar slazdiem, noķer pārīti un tad tas slazds var stāvēt ilgi un neviena. Pamēģini vārnas ar gaiseni pašaudīt, redzēsi ātri, kad esi pagalmā nevienas vārnas, kā neesi tā viss notiek, laikam ātri apgūst iespējamos draudus.

Tak re zinātnieks saka, ka roņu atbiedēšana, tai skaitā letāla palīdz un citās valstīs arī izmantota un palīdz, bet tu jau gudrāks un visi pārējie muļķi, un ar žurkām salīdzini.

:D

Davis-Di, 13.novembris 2024, 12:42
Pirmkārt, ar žurkām salīdzinu, jo to dara visā pasaulē zinātnieki, ne ti kai Oskars. Domā šim eksperimentam tieši roņi jāizmanto? :D :P UnTava pieredze no manas atšķiras - kā jau minēju, manas lauku peles un žurkas nemācās no citu kļūdām - par indi nezinu, jo to ome ar vectēvu nelietoja, baidoties, ka daudzie kaķi var saindēties, bet peles un žurkas nonstopā ķērās gan dzīvajā slazdā, gan letālajās lamatās. Tas notika visu manu bērnību gadiem, nevis tikai pāris dienas ;) Bet, runājot "eksperta" Dāvja vārdiem, "tu jau gudrāks (Dāvi) un visi pārējie muļķi" :)))

MT9, 13.novembris 2024, 12:51

Es jau zinātnieka sacīto un konstatētos novērojumus neapstrīdu, bet tu gan apstrīdi un centies salīdzināt vēl ar savu lauku žurku pieredzi.
:D
Interesanti gan, kam man ticēt tagad? Laikam jau zinātniekam tomēr.

Jāizšķir divus roņu veidus - parastie mietpilsoniskie un roņi personības :) Tas kā dzīva būtne spēj mācīties no kļūdām nav saistīts ar piederību kādai sugai. Saeimas vēlēšanas tam lielisks piemērs :)

Asaru medībās pēdējo pusotru mēnesi šie kļuvuši par pastāvīgiem copesbiedriem. Reizēm šie mani mēģina letāli aizbiedēt uzrodoties pustumsā visai tuvu pie laivas. Nezinu cik tas saistīts, bet sajūtu līmenī asars kļust stipri kaprīzāks, ja nelielā attālumā tā taukumuca vannojas.

Nu nu, pietiek pāris žurkām atliekties no žurku indes un neviena to neēd vairāk, tā pat ar slazdiem, noķer pārīti un tad tas slazds var stāvēt ilgi un neviena. Pamēģini vārnas ar gaiseni pašaudīt, redzēsi ātri, kad esi pagalmā nevienas vārnas, kā neesi tā viss notiek, laikam ātri apgūst iespējamos draudus.

Tak re zinātnieks saka, ka roņu atbiedēšana, tai skaitā letāla palīdz un citās valstīs arī izmantota un palīdz, bet tu jau gudrāks un visi pārējie muļķi, un ar žurkām salīdzini.

:D

Davis-Di, 13.novembris 2024, 12:42

Pirmkārt, ar žurkām salīdzinu, jo to dara visā pasaulē zinātnieki, ne ti kai Oskars. Domā šim eksperimentam tieši roņi jāizmanto? :D :P UnTava pieredze no manas atšķiras - kā jau minēju, manas lauku peles un žurkas nemācās no citu kļūdām - par indi nezinu, jo to ome ar vectēvu nelietoja, baidoties, ka daudzie kaķi var saindēties, bet peles un žurkas nonstopā ķērās gan dzīvajā slazdā, gan letālajās lamatās. Tas notika visu manu bērnību gadiem, nevis tikai pāris dienas ;) Bet, runājot "eksperta" Dāvja vārdiem, "tu jau gudrāks (Dāvi) un visi pārējie muļķi" :)))

Tik traki nav- dzīvnieki nav muļķi un ātri saprot likumsakarības un pielàgojas

Kruizers, 13.novembris 2024, 09:17
Tev būs bijusi darīšana ar Rīgas Cirkā dresētu dzīvnieku, jo piemērs ar pelēm vai žurkām rāda pretējo - cilvēks kambarī novieto lamatas ar sieru, pele pienāk atraujās pa ķobi, beigta ir. Pārējās to redz, bet tas atkārtojas dienu no dienas, peles, žurkas gudrākas tā arī nav palikušas, pie tam, ka tās ir izteikti bara dzīvnieki. Padomju laikā, kad biju sīks, ciematos bija tādas garas kūtis, kur katrai ģimenei bija iedalīta sava kūtiņa, nu tad šajās kūtīs bija daudz un dikti tusnīgas žurkas. Atceros, ka tās blieza ar gaisenēm - attaisa kūts durvis, žurkas pat dikti nebaidījās, kaut gan scenārijs bija vienmēr līdzīgs, noblieza kādu grauzēju, bet pārējām pie vienas vietas, nākamajā dienā pēc durvju atvēršanas tās bija tik pat mierīgas un gaidīja, kas notiks ;)

MT9, 13.novembris 2024, 11:06

Nu nu, pietiek pāris žurkām atliekties no žurku indes un neviena to neēd vairāk, tā pat ar slazdiem, noķer pārīti un tad tas slazds var stāvēt ilgi un neviena. Pamēģini vārnas ar gaiseni pašaudīt, redzēsi ātri, kad esi pagalmā nevienas vārnas, kā neesi tā viss notiek, laikam ātri apgūst iespējamos draudus.

Tak re zinātnieks saka, ka roņu atbiedēšana, tai skaitā letāla palīdz un citās valstīs arī izmantota un palīdz, bet tu jau gudrāks un visi pārējie muļķi, un ar žurkām salīdzini.

:D

Tik traki nav- dzīvnieki nav muļķi un ātri saprot likumsakarības un pielàgojas

Kruizers, 13.novembris 2024, 09:17

Tev būs bijusi darīšana ar Rīgas Cirkā dresētu dzīvnieku, jo piemērs ar pelēm vai žurkām rāda pretējo - cilvēks kambarī novieto lamatas ar sieru, pele pienāk atraujās pa ķobi, beigta ir. Pārējās to redz, bet tas atkārtojas dienu no dienas, peles, žurkas gudrākas tā arī nav palikušas, pie tam, ka tās ir izteikti bara dzīvnieki. Padomju laikā, kad biju sīks, ciematos bija tādas garas kūtis, kur katrai ģimenei bija iedalīta sava kūtiņa, nu tad šajās kūtīs bija daudz un dikti tusnīgas žurkas. Atceros, ka tās blieza ar gaisenēm - attaisa kūts durvis, žurkas pat dikti nebaidījās, kaut gan scenārijs bija vienmēr līdzīgs, noblieza kādu grauzēju, bet pārējām pie vienas vietas, nākamajā dienā pēc durvju atvēršanas tās bija tik pat mierīgas un gaidīja, kas notiks ;)

Tak dzirdēji, ko zinātnieks saka, lai nelien pie tīkliem un cilvēkiem, un sporto pa jūru zivis ķerdams, kur viņu neviens neaiztiek un nedrīkst aiztikt.
Bet skāde Babītē amūrus nedrīkst ielaist, tie gan varētu drusku zāles patīrīt.

Davis-Di, 12.novembris 2024, 20:08
Augstas gan mums prasības, lai dzīvnieks būtu intelektuāli stipri pietuvināts cilvēkam :) Tie čaļi diezvai "redz" cēloņsakarību starp tīkla saplēšanu un viņu nonāvēšanu. Ar tiem amūriem arī viss nav tik vienkārši - jo to vairāk, jo pārējo zivju mazāk. Jāatrod balanss un jācer, ka tie nevairosies. It kā priekš vairošanās tiem ūdens par vēsu, bet tauta runā, ka šie pielāgojušies :)

MT9, 12.novembris 2024, 21:10

Šitais stāsts ir arī par Lādzēniem. Tur kaut kad sen tika salaisti amūri. Vienā pavasarī tos atrada nosprāgušus vienā dīķa galā. Bija doma ka paglam ir. Bet tad tika noķerts mazāks amūrs citā dīķī. Un ej tu tagad saproti, vai tā ir vecā zivs kas vienkārši sarāvās, vai tomēr šamie bija notrāpījuši kaut kādā dīķa kaktā seklumiņu ar uzsildītu ūdeni. Man pat nebūtu žēl, ja šādiem un līdzīgiem pētījumiem un eksperimentiem valsts tērētu mūsu naudu :D

MT9 [12.nov]: Tak dzirdēji, ko zinātnieks saka, lai nelien pie tīkliem un cilvēkiem, un sporto pa jūru zivis ķerdams, kur viņu neviens neaiztiek un nedrīkst aiztikt.
Bet skāde Babītē amūrus nedrīkst ielaist, tie gan varētu drusku zāles patīrīt.

Davis-Di, 12.novembris 2024, 20:08
Augstas gan mums prasības, lai dzīvnieks būtu intelektuāli stipri pietuvināts cilvēkam :) Tie čaļi diezvai "redz" cēloņsakarību starp tīkla saplēšanu un viņu nonāvēšanu. Ar tiem amūriem arī viss nav tik vienkārši - jo to vairāk, jo pārējo zivju mazāk. Jāatrod balanss un jācer, ka tie nevairosies. It kā priekš vairošanās tiem ūdens par vēsu, bet tauta runā, ka šie pielāgojušies :)

Tik traki nav- dzīvnieki nav muļķi un ātri saprot likumsakarības un pielàgojas