Makšķerēšana jūrā

Vasarā karstā laikā pēc Rietuma pūtiena uz zušiem vari mēgināt ....

tu doma jura vai ezera uz tiem zusiem

JŪRĀ...

Ir bijis ,kad butes ar rokām lasīju pēc vēja maijā.

cik talu apm. zushi ir no krasta pec ta rietumu veja un uz ko tu vinus cope

Neesmu mērijis cik talu 30-100m , tas atkarīgs no piekrastes reljefa , ja tu metīsi no visa spēka un visu laiku metīsi uz sēkli , tad jēga maza un ne jau visur tie zuši tā nāk ! Makšķerē uz visa veida sliekām , garnelēm , aknu gabaliņiem utt. Liepajā pie viena mola ir mazas vietējās garneles uz tām labi ņem !

Jā, uz jūras tārpiem ļoti labi ir !

Lasi....Apraksts. Ķermenis plakans ar mazu galvu. Acis atrodas labajā pusē vai arī kreisajā pusē (dažos rajonos līdz trešdaļai no kopējā populācijas īpatņu skaita). Gar muguras spuras un anālās spuras malām ir sīku un asu kaulu pauguriņu rindas. Ar līdzīgiem pauguriņiem klāta arī sānu līnija. Zvīņas cikloīdas. Ķermenis acu pusē raupjš. Krāsa mainīga, stipri atkarīga no apkārtējās vides krāsas. Parasti plekstei acu puse brūngana ar sārtiem plankumiem, aklā pusē - gaiša.

Morfoloģija. D 51-60, A 36-42, P 7-14, V 4-7, vt. 35-37, sp.br. 11-18

Izmērs. L-55 cm, W-3,4 kg (Somijas piekraste, rekords). Parasti L nepārsniedz 45 cm.

Atšķirīgās pazīmes. Mazu un asu kaulu pauguriņu rindas gar muguras spuras un anālās spuras pamatnēm un gar sānu līniju (skat. pārējās plekstu dzimtas zivis).

Bioloģija. Bentiska zivs ar plašu toleranci pret sāļumu, pārsvarā uzturas jūrā, taču ienāk arī upju grīvās un lejtecēs. Vasarā dzīvo piekrastē 1-20 m dziļumā, ziemo - 50-70 m dziļumā. Migrācijas nelielas - pavasarī pirms nārsta jūras virzienā, vasaras sākumā pēc nārsta - krasta virzienā. Bentofāga, barojas ar gliemenēm (galvenokārt Macoma baltica), tārpiem, vēžveidīgajiem. Aktīva naktī. Sasniedz 12 gadu vecumu.

Vairošanās. Dzimumgatavību sasniedz trīs, četru gadu vecumā. Izdala divas rases: jūru ieplakās nārstojošās un piekrastē nārstojošās plekstes. Ieplakās nārsto martā-jūnijā (Gotlandes ieplakā 80-120 m dziļumā) ūdens sāļumā ap 10ä un lielākā un ūdens piesātinājumā ar skābekli lielākā par 1ml/l. Auglība līdz 2 milj. ikru. Ikri pelaģiski. Piekrastē nārsto 20-30 m dziļumā ūdens sāļumā 5-7ä. Auglība ir lielāka nekā ieplakās nārstojošajām, bet ikri sīkāki. Ikri brīvi peldoši uz grunts. Piekrastes nārsta galvenās vietas ir pie Ālandu arhipelāga, Zviedrijas austrumu piekrastē, pie Igauņu salām un Oderbankā. Abām rasēm kāpuri pelaģiski. 7-10 mm gari kāpuri pirms metamorfozes pāriet uz bentisku dzīvi. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas piekrastē no dažu centimetru līdz dažu metru dziļumam. Plekste var veidot hibrīdus ar jūras zeltpleksti.

Izplatība. Baltijas jūrā veido 15 lokālas populācijas. Masveidīga, izņemot dziļūdens ieplakas (>150 m), Botnijas līča ziemeļu, Somu līča austrumu un Rīgas līča dienvidu daļas, kur samērā reti.

Izmantošana. Vērtīga zivs. Zvejo ar traļiem un stāvvadiem. Kopējā nozveja Baltijā 80. gados ap 10-11 tūkst. t gadā (maksimālā 1975. g. - 17 tūkst. t). Latvijas ūdeņos nozvejo ap 500 t gadā. Lomos parasti ir 20-25 cm garas un 0,2-0,7 kg smagas zivis.

To Roluks

Lūdzu nedaudz sīkāk par jūras tārpiem (kur, ar ko ? ) Paldies.

Nu ir tādi tārpi , lai butes ķertu lieka ķēpa , bet pārējām jūras zivīm baigi labā ēsma , pie mums viņi dzīvo kanālos smilktī . Tikai pēc izrakšanas vajag labāk dienu paturēt sausā jūras smilktī , tad stingrāki paliek .

Rok viņus ar lāpstu, ir viņi gan mālainā zemē gan smilktī , gan dziļākās vietās , gan pie paša krasta seklākās . Protams ne visur viņi ir , jazin vietas ....

a uz tām krevetītēm jūras (vai kas viņas tur ir) kāds ir mēginājis?

Ja runa ir par vietējām garnelēm , tad esmu un butes traki ņem .

interesanti vai iekšējās ūdenstilpnēs zivis izrādītu kādu interesi..?

vimbas jau var upe uz garneli nokert

ne jau uz parasto garneli..uz Latvijas sevišķo ;]

OOOOOOOOOOOoo Mums ir uzradies Otrais MAREXXXXX!

Ir divas ēsmas un aizliegtas.Ņurņiki un mazie vēzīši,ņem labas zivis un lielas.Nevajadzēja jau muldēt.

Interesentiem !Nav tāda suga " mazie vēzīši " ir šurspīļu un platspīļu vēži , kurus nevar izmantot par ēsmu , baltijas jūras pundurgarnele nav īpaši aizsargājams objekts un nav lieguma uz viņas izmantošanu par ēsmu, esmu viņas tik pie viena mola redzējis lielā skaitā un parādījās kādus 2 gadu atpakaļ !

kautko par liepene vai tuvuma nokertiem zusiem esat dzirdejusi