Nu vienu vārdu sakot, sestdien nolēmam, ka jābrauc tomēr uz to jūru, vētru jau sola, bet starp ventspili un Kolku sestdien izskatījās tīri cerīgs laiks, jābrauc kamēr var , jo vēl nedēļu izskatās, ka jūrā nebūs ko darīt, kā arī tuvojas ziema, ka tik nav pēdēā cope jūrā šogad.
Rīts , starts ap 5.00, pie Tukuma skatamies brauc kaisītājs pretī, dīvaini, bet fakts, -1 ārā, jo tālāk, jo labāk saprotam, kāpēc tas kaisītājs brauca. Ap pusastoņiem esam pie jūras, čaļi sēž mašīnā, saka- tur nav ko daŗīt, jo gāžot no kājām nost, vismaz pusnaktī esot bijis, sēžot graužot cepumus. Nu neko dodamies skatīt, kas un kā, nu tīri normāli, vējels ir, bet vilnis ok. Sametam, jā straume neliela, vējšs vilnis ok. Pēc mirkļa jau pa kādam bušu mazulim piesakās. Kolēģi zvana pāris kilometrus nostāk, ka viņiem arī ir ok, vidējā distancē mazas un ļoti mazas ņem. Nu turpinām arī mēs, pēķšņi skatos man fīderis ripā, skrienu klāt, velku, oo tā kā sveci kāds taisa, balta aste viļņos nospīdēa, par cik iemests bija ļoti tuvā distancē, domāju, menca? Neliels cīniņš, bet ar viļņu palīdzību zivs ātri krastā- ogo taimiņs, 63 cm, 2.60kg. Prieks par zivi, iekožam cepumā turpinām, butes 1 stundā, savācamies, apspriede, jāpabrauc biju zemāk uz citu cerīgu vietu, nolemts, aizbraucam uz nākamo vietu, čaļi sāķ vilkt, daudz mazu bet ir, man arī kaut kas. Beigās jau katrs pa 2-3 kg salasījām, bet bērnudārza daudz. Vējš bija ok, viļņi aŗī, vienīgi uz vajkara pusi, jūras līmenis baigi staigāja metrus 6-8 turpu šurpu. Ehh, laiks labi pavadīts, zivs laba, cope jūra forša. Lielākās butes tomēr uz reņgi man bija, bet neskadēja, ne reņģi, be garneli.
p.s. sveicieni arī tiem kas neatbrauca līdzi.
5.decembris 2011, 09:38 |
links