Peipusa ezers

Harlem shake pie mashinas tikai atliek uztaisiit :0 Soory shit hapeens...raudas gar aciim pazibeeja kad saaka raustities...

Man pret SALMO nekādu iebildumu nav, bet ceturtdien veči ar tādiem uzrakstiem uz apģērba gan uzvedās ne īpaši pieklājīgi uz Peipja. Sākumā dikti lielīja savus urbjus, bet beigās uz visiem tik 1 bija palicis un svešos iebarotajos āliņģos ar dikti gribēja copēt. Tāda info pa Latgali klīst. Gan jau katram sava taisnība, bet bet, paliek bet........

Vakar Kallaste. Iebraukšana ar karakatu. 7.30-17.00. Paurbām gar torosiem ap 5.km. Zivtele atsaucās kādā trešajā caurumā. Otru blakus, teltī iekšā, jo vējelis sadziedājies ar salu ātri stīvināja ciet caurumu. Teltī kā pasakā, nekas nesalst, nepūš un nepinas. Izmērs kā parasti bez bonusiem, kurus esmu par slinku staigāt un meklēt. Priecēja tas, ka pa dienu pieteicās tikai viens saimnieciņš. Kopsvars gandrīz 9kg (2,3kg asarēni, pārējais raudiņas un dažas raudas pie 200g. Raudas tika sasālītas voblām. Asarēni šobrīd kopā ar svētdien Varnjā iegādātajiem brekšiem gaida, kad varēs iekārtoties uz kūpinātavas restēm.
Kallastē plaisa aiz 2.km. ap pusmetru plata, ko trīsasnieks forsēja bez īpašām problēmām. Netālu no krasta vienīgais iebraukušais vieglais bija iepēries sniegā, vīrs vingroja ar lāpstu.
Kolosāli pavadīts laiks, izvējotas smadzenes, "baterijas" uzlādētas.
Ak jā, paldies N-G, raudu maisījums nostrādāja, Karakatists bija pārsteigts par raudām tajā vietā.

Vakar bijam Varnja. 8 km no krasta. 4.8 kg pasam un telts biedram tik pat. Copejam visu dienu viena vieta. Ka uzlikam telti, ta ari sedejam. Piedzivojam plaisas aiztaisisanos ciet. Blikskis ne pa jokam. 70 cm ledus ligojas, ka janos.

tātad brauciens uz Peipusa ezeru..
izbraukšana bij 22. februārī 23.00 jau no starta punkta, neskaitot došanos līdz norādītajai tikšanās vietai. Nedēļas pus otras garumā tika viss cītīgi sakārtots, sagatavots, pārdomāts un saorganizēts. tad nu lūk laimīgi piektdienas vakarā piecu cilvēku kompānijā iesēdāmies mašīnā un sākām braukt! bet ko nu ne, problēma uzreiz numur viens - mašīna negrib lekt, nu ok, divas līdz trīs minūtes pakurbulējāmies un aidā braucam! jautrā noskaņā čalojam, ka nu tik būs lielā zive saķērta. norullējam 20 km ( varbūt dažus km vairāk) un blīkšķis, viss sasmird pēc degušās gumijas - mašīna apstājas... izkāpjam satraukti ārā, kas tad par leitu, spidinamies, spīdinamies nu nekā, riepas uz vietas, bet mašīna nelec! aukstumā satraukumā domājam ko nu ( stumt ar mēģinājām, bet bezcerīgi).. Garām brauc fūre, un blīkšķis, fūrai riepa pārplīst tieši metrs metrā kur mēs stāvējām, izjūtas bija neaprakstāmas, ausis aizkritušas un sirds kāpj pa muti ārā, bet labi ka labi, visi sveiki veseli ( nu jau sākam just likteņa pirkstu, ka kaut kas nav labi)... sazvanījām tuvākos cilvēkus, kuri nu jau 5dienas vakarā nebūs aizmiguši kādā krogā vai mājās, apsolās atbraukt pakaļ, un jau pēc stundas viesi klāt! sagaidām ar ovācijām, bet ko nu neteiksi, atkal sliktā ziņa - tikko piebraukušais viesis saka "ja es jūs vilkšu, savai mašīnai sajūgu nodedzināšu", nu neko.. mēģinājām "piepīpēt"gan akumulātorus pamainīt, bet nekā.. es savai mugursomai noplēšu atstarotāju, dodos uz otru ceļa pusi, rokā turot atstarotāju ar draugu domājam pastopēt kādu mašīnu lai atvelk 200m atpakaļ līdz pilsētas robežai, kur atrodas DUS, nostopējām, bet vīrietis atsakās, jo viņam redz citur jānogriežas pēkšņi, nu neko.. Kaut kā sarunājamies, sačalojamies, un mūs tomēr aizvelk līdz DUS.. stumdāmies, bet kā nelec, tā nelec mūsu braucamais rīks, ( izņemot ka ik pa brīžiem uz gāzes paķer iedarbināties, bet tur pat noslāpst)! pulkstenis jau labi pēc diviem naktī. atkal domājam, ka nu kaut kas jādara, un izdodas vienam komandas biedram sazvanīt savējos un kā reiz viens čalis grādīgos nebij lietojis un piekrita atbraukt izvadāt pa mājām daļu komandas. sildījāmies atlikušās stundiņas ar kartu tēju un viskiju. pulkstenis jau drusku pāri trijiem naktī, un atskan zvans, ka ilgi gaidītais šoferīts ir nieka minūtes attālumā no mums. Mašīna nu jau ir klāt, un sākas aktīva mantu pārlikšana jaunajā braucamrīkā, salecam iekšā un aidā uz mājām. tajā brīdi es tā novērtēju konfortu - siltums ( to sajūtu atcerēšos vēl ilgi). ap 4 no rīta esam mājas pagalmā, aktīvi izkrajam kastes, zābakus, urbjus, ēdienus, dzērienus un drēbes. Atvadāmies un pasakāmies par konfortablo braucienu. Istabā sanesām tikai drēbes un ēdienus, pārējais lai stāv ārā, jo zagļi jau nenāks pagalmā un nekas nesasals, kas var sasalt.. Virtuvē nosēdējām līdz pus 6 rītā, runādami par visiem likteņa pirkstiem un pārējām sakritībām ( cik dzirdēts, viskijs raisa domas tieši virtuvē un uz rīta pusi) , tā lūk un aizgājām gulēt. sestdien piecēlāmies ap 12 dienā, šaurām actiņām un gājām copēt ( pa visu dienu uz diviem cilvēkiem 8 zivtiņas - ideāls neloms). un šodien ap 15 raudiņām un līdacēns, tieši 1,5kg, kuru var aplūkot manā galerijā. P.S. - draugs tieši bija dažas naktis iepriekš redzējis ka neaizbraucām galu galā uz Peipusa ezeru un copējām uz savējā. Tomēr redz kāda daļa tās visas informācijas jau noplūst pat sapņos, un principā nevar par to visu teikt ka nejaušība! nākamais raunds ap 8. martu! Ne asakas pārējiem un lai veicas copē! :))

Jaa cipilka avantuuristi gan:)un ko juus dariitu ja ar mashiinu shaiziite notiktos Igaunjos,vai nedo Dievs uz ezera kaut kur?Avantuuristi gan:)

Jaa cipilka avantuuristi gan:)un ko juus dariitu ja ar mashiinu shaiziite notiktos Igaunjos,vai nedo Dievs uz ezera kaut kur?Avantuuristi gan:)

Ruu, 24.februāris 2013, 22:47

Ruu to sauc par jaunības dullumu :DDD

Jaa cipilka avantuuristi gan:)un ko juus dariitu ja ar mashiinu shaiziite notiktos Igaunjos,vai nedo Dievs uz ezera kaut kur?Avantuuristi gan:)

Ruu, 24.februāris 2013, 22:47

tfu tfu tfu, labi ka viss beidzās labi, bet tās jau lietas ar auto nevarēja paredzēt... mašīnai cik sapratu tehniskā bija izieta pāris dienas atpakaļ tikai. a un mašīnas problēma bij pārsprāgušais benzīna sūknis .

a ko padarīs - dzīve tāda :D

Jaa cipilka avantuuristi gan:)un ko juus dariitu ja ar mashiinu shaiziite notiktos Igaunjos,vai nedo Dievs uz ezera kaut kur?Avantuuristi gan:)

Ruu, 24.februāris 2013, 22:47
Ruu to sauc par jaunības dullumu :DDD

bums, 24.februāris 2013, 22:50

Un aarsteejas tas tikai ar gadiem:D

Viņa iemācīsies Viņai uzņēmības vairāk nekā dažam labam pusietim :DD

Jaa cipilka avantuuristi gan:)un ko juus dariitu ja ar mashiinu shaiziite notiktos Igaunjos,vai nedo Dievs uz ezera kaut kur?Avantuuristi gan:)

Ruu, 24.februāris 2013, 22:47
Ruu to sauc par jaunības dullumu :DDD

bums, 24.februāris 2013, 22:50


Un aarsteejas tas tikai ar gadiem:D

Ruu, 24.februāris 2013, 22:55

tā laikam tas ir. bet vispār kaut kāds tāmlīdzīgs atgadījums tika piedzīvots pirmo reiz, un cerams pēdējo ;D

Viņa iemācīsies Viņai uzņēmības vairāk nekā dažam labam pusietim :DD

bums, 24.februāris 2013, 22:57

paldies, no sirds pasmaidīju tagad! :)
šodien gadījās situācija kad dzirdēju vairāk kartīgi - "nu cipilka, ejam mājās", bet es tāda nu nē, man tač rausta :D

:)nav kaa mana cieniitaa,kas peec 2 stundaam makshkjereeshanas pazinjo,kaa tu domaa,cik ilgi mees veel seedeesim:D???

Man dzīvē ir paveicies Mana laulene Cipilkas apgriezienos Vismaz tāda bija pirmos 25 laulības gadus Pašlaik protams ir palikusi mierīgāka ,bet velna iekšā vēl joprojām daudz ;DDD

Kas var buut skaistaaks,ja abi ir pasisti uz copi.Taaka man un daudziem citiem apdaliitajiem naakas ciest:D klusaam laviities un melot un visaadi citaadi lociities,lai pie taas makshkjeres tikt.Taa ka cipilka,dimants tu esi,dimants:)

Mūsu kompānijai dziļi Zviedrijā nolūza mašīnai pusass. Nācās vilkt mašīnu 130 km uz servisu, tad sūtīt no Latvijas reduktoru un pusasi un beigās to visu tur uz vietas man uzlika. Nācās lidot uz Latviju ar ļoteni un tad pēc 2 nedēļām atpakaļ uz Zviedriju pakaļ mašīnai un tad vēl 650 km līdz Stokholmas kuģim. Beigās tas viss man nostājās ar čtrciparu skaitli, bet šodien to atceramies ar smaidu uz lūpām. Būtu sekojis eļļām reduktorā varbūt būtu viss savādāk beidzies. Toreiz smiekli nenāca kad palikām uz ceļa Zviedrijas vidienē. Labi, ka ir draugi, kas gatavi izlīdzēt.

Mums biomaster liidziigi bija pirms paaris gadiem,braucaam uz Norveegjiju ar iireetu businju.Zviedrijaa saak motors klabeet,domaajaam ko dariit,nomas iipashnieks saka, lai velk uz servisu,izleemaam vilkt cik varees,liidz galam aizvilkaam.Izraadijaas ka businjsh tiko servisaa bijis uz paarbaudi un celjot augshaa dzheki paarspiedushi eljljas suukni.Vaardsakot nomas dzheks apmaksaaja mums celju atpakalj,servisa pakalpojumus Norveegjijaa,plus aizbrauca pakalj businjam un atvilka maajaas+tika pie jauna motora.Cik vinjam tas viss izmaksaaja:)ui

Vakardien Laksaare līdz 12:00 praktiski cope = 0, ja vien nav fetišs uz ķīšiem!:D Pārbrauciens uz lielo ezeru deva standartiņa asarēnus pāris kg! Kā zirgodamies spriedām: tā ir plika 'iršana, ka Peipusā ķeras zivis! :D

Braukšana pa iebraukto sliedi ok, ja grib kur citur virzīties nepieciešams nopietnāks braucamrīks+jāuzmanās no apsnigušajiem torosiem!