Kāda zacene pieejama ar to arī barojas. Bijis, ka vienā ezerā, tik dažādos rajonos, asari regulāri barojas ar saviem sugas brāļiem, bet citā pierijušies ar mailēm.
Peipusā, sākot jau ar februāra vidu, asari labāk ķer nespožu bļitku. Konkrēti, izmantoju cinka un babīta. Alūksnes kompānija labus lomus ķēra ar pašizgatavotiem svina balansieriem. Nekrāsotiem.
Peipis. Astoņdesmito sākums. Saulaina, vēla pavasara pēcpusdiena pie Kazepes veikala. Nāk krastā makšķernieku pulki skābi kā Ķīnas mandarīni. Pulcējās, pārspriež dramatisko necopi. Pie veikala stūra parādās nosvīdis sarkanģīmis, vilkdams him-dim plaščī baigo paunu. Izrādās tautietis. Aizelsdamies mēģina dalīties piedzīvotajā. Loms apskaužams. Asari. Visi virs kg!
Bijis tā. Nācis tukšā. Netālu no krasta atpūzdamies, atsēdies pie veca āliņģa. Pirmo reizi mūžā mēģinājis bļitku un piedzīvojums sācies līdz beidzās krastā ar vārdiem: Nekad vairs murmuli un ķikuru!
Bļitka- ~6-7cm gara “konstrukcija”- stieplē iekārts 3žuburis, otrā galā cilpa, aptīta ar šokolādes foliju un ievērta caurspīdīgā plastmasas caurulītē.
Ap 2010.g. nejauši satiku šo kungu. Atpazināmies. Neko vairāk uz to “ļurļaku” noķēris neesot. Glabājot goda vietā.
9.marts 2024, 16:58 |
links