Vakar aizbraucu apciemot Alauksta asarus - apjautāties kā klājas, satikt vecmāmiņas un vectētiņus. Uzreiz jāteic, ka savu vizīti iepriekš nebiju pieteicis, tāpēc mana paša vainas dēļ radās pārpratums un draugi nebija mājās. Pa sēkļiem skraidīja vien daži asaru bērneļi.
Ezera ledum ir ko turēt - līdz pusmetru biezs sniegs un smaga ūdens putra. Arī ledus urbji var kārtīgi pasvīst, jo slapjajā ledū tie ķīlējas, bet makšķernieks tik griež un griež.
Satiku vīrus, kas rīta ar kaujas saucieniem devās iekarot Alauksta āres. Vakarā nostnākot saucieni vairs neskanēja, vien klusi vaidi un stenēšana, un lepnums par saķertajām zivīm - vismaz 7 - 10 kg skaistu raudu un breksēnu.
Kaut šoreiz asarus nesatiku, tomēr prieks par dienu un prieks par vīriem, kas zivis māk nokert ne tikai Peipusa, bet tepat, Latvijā.
Ezera ledum ir ko turēt - līdz pusmetru biezs sniegs un smaga ūdens putra. Arī ledus urbji var kārtīgi pasvīst, jo slapjajā ledū tie ķīlējas, bet makšķernieks tik griež un griež.
Satiku vīrus, kas rīta ar kaujas saucieniem devās iekarot Alauksta āres. Vakarā nostnākot saucieni vairs neskanēja, vien klusi vaidi un stenēšana, un lepnums par saķertajām zivīm - vismaz 7 - 10 kg skaistu raudu un breksēnu.
Kaut šoreiz asarus nesatiku, tomēr prieks par dienu un prieks par vīriem, kas zivis māk nokert ne tikai Peipusa, bet tepat, Latvijā.
10.februāris 2013, 16:59 | links