Mežonīgs asaru viesulis un pulks smaidīgu seju

Šis gads ir īpašs, jo vairāk nekā iepriekš tiek pievērsta liela uzmanība mūsu jaunajai makšķernieku paaudzei. Tīmeklī ik pa laikam parādās ziņas par bērnu makšķernieku nometnēm un atsevišķām nodarbībām. Ik gadu netrūkst arī dažādas novadu un biedrību sacensības, kur jaunajai paaudzei parādīt apgūtās zināšanas un noķert sacensību garšu, bet Latvijas čempionāti netika organizēti. Pēdējais Latvijas čempionāts jauniešiem notika ļoti, ļoti sen, tas tika organizēts zemledus makšķerēšanā, to laiku dalībnieki nu jau ir sen pabeiguši studijas, uzaudzējuši bārdu un alus vēderu. Šogad beidzot ir notikušas pozitīvas pārmaiņas šajā jomā, mūsu vadošā makšķerēšanas sporta organizācija LMSF noorganizējusi divus Latvijas bērnu un jauniešu čempionātus - vienu karpu makšķerēšanā, otru spiningošanā no laivas.

Tiklīdz uzzināju, ka notiks bērnu un jauniešu čempionāts spiningošanā no laivām, rezervēju šo datumu. Sanāca, ka mans juniors ar nelielu sacensību pieredzi šoreiz izlaida, tādēļ māsai nācās darboties par abiem. Pērn viņa pirmo reizi turēja spiningu rokā, šogad pāris dienās bija jāiemācās ar to daudz maz rīkoties.

Sacensībām pieteicās 21 ekipāža, dalībnieki tika dalīti 3 grupās U10, U14 un U18. U18 vienlaicīgi bija arī absolūtā vērtējuma grupa. Bija skaidrs, ka viena daļa dalībnieku būs lielā čempionāta sportistu atvases, bet bija arī dalībnieki, kuru vecāki nav makšķerēšanas sportā. Pasākums pat sanāca starptautisks, jo pieteicās arī viens jaunietis no Ukrainas, Copes Lietas viņam atrada laivu ar kapteini un ar manu palīdzību arī pārinieku laivā. Arī citiem bērniem, kuriem nebija iespējas startēt ar savām laivām, izdevās atrast sev kapteiņus pieredzējušo sportistu vidū. Par to viņiem paldies.

Kā sacensību starta vieta bija noteikta Jaunciema osta. Zivis bija jāķer 7 stundas, makšķerēt varēja visās pieejamās akvatorijās. Asarim nebija limitēts izmērs, pārējām zivīm atbilstoši MN.

Domāju, ka mūsu datoru paaudzes junioriem lielākais izaicinājums bija piecelties tik agri (reģistrācija 7.00), lai dotos uz sacensībām. Gods godam neviens nenokavēja. Jāsaka, ka organizācija ne ar ko neatšķīrās no lielā čempionāta, viss tieši tik pat augstā līmenī. Neliels izņēmums, rīta kafijas vietā bija bērniem piemēroti atspirdzinoši dzērieni, kā arī daudz vairāk aizrautīgu līdzjutēju krastā un mājās pie viedajām ierīcēm. Rezultātiem līdzi varēja sekot tiešsaistē. Laika apstākļi priekš junioru pasākuma bija perfekti - ne vēja, ne lietus, ne karstums. Varētu teikt, pati daba bija ar mums.

Mums ar meitu izdevās patrenēties tikai vienu dienu. Metiena tehnika piekliboja, bet ar pārējo mikrodžiga līmenī viss bija kārtībā, zivi noķert prata. Sapratu, ka pie mūsu spējām jāorientējas uz samērā vienkāršiem makšķerēšanas laukumiem, kur nav nepieciešams ļoti precīzs metiens un nav liels dziļums. Tātad Ķīšezers. Sākām ar slepeno vietu ar nosaukumu “Pie Jadvigas”. Tur vienmēr kāds asarītis ir, arī šoreiz bija jau pirmajā metienā, tad otrajā, tad vēl trīs pierunāja līdz šie pazuda. Nācās lēnām kursēt pa līci un pa vienam lasīt pa visam mazus strīpainīšus. Ņemot vērā metiena distanci, apmakšķerējamo laukumu visu laiku nācās koriģēt ar elektromotoru. Tad sanāca pavisam greizs metiens, māneklis iekrita tieši lēpju pudurī. Izrādījās, ka tur bija izsalkusi līdaka, cīņa bija ne pa jokam, visi Olimpiskā centra viesnīcas viesi bija informēti par līdakas esamību auklas otrajā galā. Man par lielu izbrīnu meitai izdevās caur visām zālēm ar PE 04 aukliņu līdaku atvilkt līdz uztveramajam tīklam.

Autors ar meitu, kopā saukti par Gundega fishing team

Tā bija pirmā viņas līdaka, prieks milzīgs, pat neskatoties, ka līdakai pietrūka 1 cm līdz mēram. Bija pusdienlaiks, bet mums tikai 11 mazi asarīši lomā. Redzēju, ka azarts ir stipri pieaudzis, man tika dota komanda mainīt lokāciju, jo te tikai sīkie vien. Devāmies uz rajonu B. Sakrita, ka tobrīd nedaudz nomācās un uzpūta pavisam nedaudz vairāk. Bija pienācis laiks ieturēties, bet meitas iekostais pīrāgs vairāk par stundu tā arī palika uz konsoles, jo sākās mežonīgs asaru viesulis. Es kā bundzinieks mēģināju darboties ar uztveramo, pie reizes bildēt un sūtīt tiesnešiem bildes. Laba izmēra asari nāca viens aiz otra, nespēju visas procedūras izpildīt. Nebijām apguvuši zivju ievilkšanu tīkliņā pa ūdeni, jo iepriekš ķērās nelieli vai mazi asari, kurus mierīgi varēja celt laivā ar kātu. Lielajā asaru trakumā man asarus nācās ar uztveramo ķert gaisā kā tauriņus. Nesaprotu, kā kāts ar testu līdz 6 gramiem to visu izturēja, toties vairākiem smukiem asariem lūpas neizturēja. Pamazām uztveramā tīkliņa funkcija tika saprasta pareizi, bet zivis ķērās aizvien mazākas un retāk. Nu varēja pīrādziņu arī apēst līdz galam. Mūsu līdzjutēji ziņoja, ka esam labā pozīcijā. Laika bija atlicis maz, laižam uz Sarkandaugavu. Diemžēl, tur mūsu vietiņās ne asakas. Debesis atkal nomācās, lidojām uz asaru viesuļa vietu. Viss sākās no gala, izdevās pieaudzēt asarus par 3 cm. Līdz ar pēdējo mača minūti tiek pielikts skaists punkts sacensībām – asaris 29 cm vērtē. Abi laimīgi par skaistu un piedzīvojumiem pilnu dienu devāmies krastā.

Krastā visi jaunie sportisti varēja dalīties ar saviem piedzīvojumiem. Līdzjutēju pulki bija kļuvuši krietni lielāki. Atlika sagaidīt rezultātus. Pēc krasta sarunām varēja noprast, ka jaunā paaudze ir ar lielu cīņas sparu cīnījusies, neviens nav padevies vai nolīdis laivā pagulēt. Visi sportisti tikuši pie loma, 14 ekipāžām izdevās piesist pilnu tabulu ar 20 zivīm, pāris ekipāžām izdevās noķert mēra līdaku. Iemetot aci pērnā gada LČ Ķīšezera posmu rezultātos, biju mazliet pārsteigts, vairākas jauno copmaņu ekipāžas izgrieztu pogas lielajiem sportistiem. Pie tam pērn Ķīšezerā asaru bija neskaitāmas reizes vairāk kā šogad, BRAVO jaunajiem censoņiem.

Gaidot rezultātus uz Jaunciema ostas terases varēja stiprināties ar gardu zupu. Vecāki un laivu kapteiņi/treneri arī bija ļoti apmierināti, jo kopumā izdevās lielisks pasākums. Katram pieaugušajam prieks redzēt jaunās paaudzes uzcītību, kas īpaši pastiprināta maču režīmā.

Visi sacensību dalībnieki par uzcītību tika apbalvoti ar žurnāla COPES LIETAS abonementu, kā arī dāvanām no SALMO un atspirdzinošiem dzērieniem no Baltic XL. Pie papildus balvām tika jaunākie dalībnieki, abiem tikai 6 gadi. Arī abas sacensību meitenes tika pie stilīgas makšķerlietu kastes. Balva arī par lielāko zivi – līdaka 72 cm. Arī koka medaļas izcīnījušie tika pie balvām. Protams, godalgoto vietu ieguvējiem medaļas un balvas. Zaudētāju nebija!

U 10 grupas godalgotās vietas:

1. Gundega Rudzāne (Gundega fishing team) – 12484 punkti;

2. Adriana Tiltiņa un Henrijs Tiltiņš (Faccex Fishing Team) - 10670 punkti;

3. Renārs Miķelsons (Miķelsons) – 10023 punkti.

U14 grupas godalgotās vietas:

1. Rūdolfs Siklis un Rauls Petkevics (Strike Pro Latvia JR) – 16831 punkti (lielākā zivs);

2. Ralfs Adernieks un Viesturs Apšvalks (Laiks Copei/Baltic XL Juniors) – 14001punkti);

3. Kārlis Kehris un Eduards Kotāns (Kehris/Kotāns) – 13618.

U 18 grupas un absolūtais vērtējums:

1. Rūdolfs Siklis un Rauls Petkevics (Strike Pro Latvia JR) – 16831 punkti;

2. Dmitrijs Filipovs un Rūdolfs Oto Egle (Fish Hunters Junior) – 14281 punkti;

3. Ralfs Adernieks un Viesturs Apšvalks (Laiks Copei/Baltic XL Juniors) – 14001punkti);

Pēc šādiem pasākumiem ir tikai tās labākās emocijas visiem jaunajiem sportistiem, kapteiņiem/treneriem, līdzjutējiem. Domāju, ka visi jau gaida nākamo sezonu. Līdz tam tiks piestrādāts pie jauno sportistu tehniskā izpildījuma, motivācija dalībai šādā pasākumā būs vēl augstāka, jo sagaidāms, ka dalībnieku skaits kļūs vēl kuplāks.

Fantastisku atmosfēru šim pasākumam nodrošināja LMSF ar Kristapa Kotāna lielisko komandu, vēl foršāku pasākumu padarīja atbalstītāji: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija; Latvijas Sporta federāciju padome; Baltic XL; Makšķerēšanas karte; Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs; Jaunciema osta; SALMO; Lucky John; NORFIN; Copes Lietas.

@A.Rugzāns