Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Jaucam dambjus | 6.maijs 2023, 18:23 | Komentēt | 626 skatījumi

Aizsprosti tiek jaukti visā Eiropā

Aizsprostu likvidēšanas kustība 2022. gadā uzstādījusi jaunu rekordu Eiropā. Kontinentā nojaukti un saskaitīti vismaz 325 upju šķēršļi. Tas ir par 36% vairāk nekā iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2021. gadā.

Tāpat kā 2021. gadā, lielākā daļa nojaukto škēršļu bija dambji. Šīm konstrukcijām ir liela varbūtība, ka tās ir vecas un nolietotas, un tās var nojaukt finansiāli izdevīgā veidā.

Jaunos skaitļus ir veicinājuši vairāki faktori, piemēram, no jauna pieejamās finansējuma iespējas, tādas kā Open Rivers programma, valstu un reģionālo valsts iestāžu koordinētie centieni ziņot par novērstajiem šķēršļiem, un ažiotāža, ko radīja pagājušā gada ziņojuma dati, kas izplatīti visā Eiropā.

Dalībvalstu goda pjedestāls gan ar jauniem čempioniem nepapildinājās. Spānija apstiprināja Eiropas līderpozīciju dambju likvidēšanā, tai seko Zviedrija un Francija. Tomēr kustībai pievienojās jaunas "sejas" - Luksemburga reģistrēja pirmo dambja nojaukšanu, kas bija daļa no lielāka projekta, kura mērķis bija atjaunot Pétrusse upes ekoloģisko nepārtrauktību.

"Mēs sākām upju riverlūciju, taču tikai ar upju praktiķu, iestāžu, politiķu un iedzīvotāju kopīgu rīcību būs iespējams sasniegt ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus."

Hermanis Vaningens, Pasaules Zivju migrācijas fonda direktors

Ņemot vērā jaunākos pavērsienus Eiropas klimata politikā un Komisijas priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam, ir svarīgi arī turpmāk izcelt dambju likvidēšanu kā būtisku līdzekli ekosistēmas atjaunošanai un veiksmes stāstu svinēšanai visā Eiropā.

Turklāt šķēršļu likvidēšana Eiropā darbojas kontekstā ar globālo Freshwater Challange, kas paredz līdz 2030. gadam atjaunot 300 000 km degradētu upju. Šis mērķis tika noteikts ANO ūdens konferencē, kas martā notika Ņujorkā.

Ir saskaitīts, ka vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu sadala posmos Eiropas upes, no kuriem daudzi ir novecojuši. Šķēršļu kaitīgā ietekme ir plaša, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, saldūdens migrējošo zivju populācijas samazināšanās Eiropā par 93 % un pasaulē par 76 %. Šie satraucošie skaitļi prasa finansiāli pamatotus un efektīvus risinājumus upju atjaunošanai.

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager