Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Jaucam Dambjus | 17.maijs 2023, 20:44 | 8 komentāri | 3554 skatījumi

Ar Bejas dambi beidzot ir cauri

Garu un plašu sarunu un diskusiju rezultātā beidzot nojaukts dambis, no kura līdz šim nebija nekādas jēgas. Tagad tā vietā būs foreļu migrācijai brīva Alūksnes upe.

Kaut kur Malienas laukos, starp pussabrukušām mājām, akurāti koptiem zālieniem, pavasara ziedošo ceriņu smaržas mākoņos jau gadiem bija noslēpies dzirnavu dambis, kas reiz kalpoja šejienes zemniekiem, bet beigās palika tikai posts un šmuce.

Copes Lietās jau ilgstoši runājam par to, cik aktīvi Eiropā upes tiek atbrīvotas no veciem aizsprostiem, bet Latvijā vezums no vietas nekust. Pagājušajā gadā vien Eiropā nojaukti 325 zivju migrācijas šķēršļi, kas ir par 36% vairāk nekā gadu iepriekš. Starp tiem ir gan veci un savu dzīvi nokalpojuši aizsprosti, gan arī funkcionējoši HESi.

Tad lūk, vezums arī pie mums beidzot ir sācis savu kustību! Uzlabojot Latvijas upju ekosistēmu, Pasaules Dabas fonds kopā ar minerālūdens zīmolu “Mangaļi” iniciatīvas “Par tīrām upēm” un “Open Rivers Programme” ietvaros uzsācis Bejas aizsprosta nojaukšanu, kas atrodas uz Alūksnes upes. Darbs pie šī projekta ilgst jau 3 gadus un to plānots pabeigt līdz šīs vasaras beigām, noslēdzot to ar krasta sakopšanas darbiem.

Alūksnes upe ir viena no slavenās foreļupes Pededzes pietekām. Tomēr migrāciju uz šīs upes augšteci forelēm traucēja vecs dzirnavu dambis, no kura mūsdienās nebija pilnīgi neākādas jēgas. Tas nosprostoja upi un bija izveidojis purvainu uzpludinājumu, kurā mita tikai vardes un tamlīdzīgi iemītnieki. Turklāt upes ūdens šajā uzpludinājumā uzsila un tāds tas ietecēja upē arī lejpus dambja. Arī šī iemesla dēļ foreles nelabprāt devās pa upi uz augšu un vairāk bija sastopamas vien tās pašā lejtecē. Aizsprosta veiksmīgas likvidācijas gadījumā forelēm un arī nēģiem beidzot ir iespējas migrēt uz nārsta vietām visā 24 kilometru Alūksnes upes garumā.

Aizpagājušajā gadā veiktajā BIOR pētījumā Bejas dambis Alūksnes upē netika ierindots starp nozīmīgākajiem šķēršļiem Latvijas upēs. Pašas Alūksnes upes nozīmīgums uz kopējā Latvijas fona starp 1500 valsts upēm ierindots 164. vietā. Tas nozīmē, ka kopējais ieguvums zivju migrācijai būs salīdzinoši neliels. Katrā ziņā ne tāds, kādu varētu dot, piemēram, HESu nojaukšana Iecavas, Braslas vai Mazās Juglas upēs. Tomēr sākt vienmēr ir labāk ar kaut ko vienkāršāku un mazāku, redzēt pozitīvo efektu, kāds būs ekosistēmai kopumā un zivju migrācijai konkrētajā upē un tad jau cerēt uz pozitīvā piemēra lipīgumu.

Pirms darbu uzsākšanas tika veikta upes apsekošana, veikti izpētes darbi, lai iegūtu datus par upes ekosistēmas stāvokli, un viens no būtiskākajiem soļiem atļauju saskaņošana demontāžai. Bejas aizsprosta nojaukšanas darbi tika uzsākti 8. maijā ar pakāpenisku ūdens nolaišanu, katru dienu samazinot ūdens līmeni par 20 centimetriem, lai neradītu applūšanas risku apkārtējās teritorijās. Ņemot vērā, ka uzpludinājums nebija tīrīts vairāk kā 40 gadus, kopš dambja atjaunošanas 80. gados, dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums. Svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus, kas ir upes gultnē. Šobrīd ir grūti precizēt, cik ilgā laikā visas nogulsnes tiks aizskalotas, jo tas ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens daudzuma un nokrišņiem. Tomēr, apsekojot upi dambja augšpusē, jau var redzēt, ka atjaunojas Eiropas nozīmes biotops upes straujteces un dabiskie posmi, kuri vēl pirms gada bija nosegti ar stāvošu ūdeni un nogulsnēm.

Lai gan lielākās izmaiņas pēc aizsprosta nojaukšanas ir iespējams redzēt jau tagad, projekts vēl nav noslēdzies. Nākamais solis būs vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja struktūras. Tie tiks izņemti tad, kad lielākā daļa no sedimenta būs aizskalojusies. Pēc tam notiks nepieciešamā zivju ceļa izbūve. Lai upi un zivju migrāciju ceļu atjaunotu pilnībā, ir nepieciešams upes gultnē izvietot akmeņus un oļus pāri tilta slieksnim, imitējot dabisku upes gultni. Plānots sagatavot nepieciešamo tehnisko projektu, lai zivju migrāciju ceļš būtu pārvarams pat mazākajiem upes iemītniekiem un organismiem. Projekta noslēgumā Pasaules Dabas Fonds ar sabiedrības iesaisti veiks upes piekrastes sakopšanas darbus.

Aina pēc dambja nojaukšanas

“Pēc vairāku gadu darba, beidzot ir pienācis brīdis, kad mēs tam sākam redzēt rezultātus. Milzīgs prieks ir redzēt to, cik ātri upe iegājusi savā vecajā gultnē un cik ātri sāk veidoties straujteces vietās, kur tās bija pazudušas. Beidzot arī Latvijā mums būs vieta, kurā to varēsim redzēt. Šis projekts nebūtu iespējams bez tā finansētāju, pašvaldības un sabiedrības atbalsta. Lai gan šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, ceru, ka tas nebūs pēdējais. Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā ir tikai sākusies, un mums ir jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai to paātrinātu no likumdevēju puses ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus, no aizsprostu īpašnieku puses ir nepieciešama pretimnākšana, un no iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts dabisku upju atjaunošanā,” uzsver Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

Projektu realizē Pasaules Dabas Fonds un to finansiāli atbalsta Open Rivers Programme un uzņēmums Mangaļi projekta Par tīrām upēm ietvaros.

Citas ziņas no copes pasaules: https://www.copeslietas.lv/site/zinas/

 
 
[8] Komentāri | dilst | aug
 
L200
L200 :

Vēl vajadzētu nojaukt to foreļu audzētāja nelegālo dambi uz Pededzes pietekas.

17.05.23 Atbildēt | Ziņot -2
Matrozi

- ko ar to domājat? Un- kas Jums ir svarīgi? Vairāk izpaužieties sabiedrībai.

18.05.23 Atbildēt | Ziņot 3
Sanders

Labs darbs, kas padarīts! Cerams, ka līdz nākamā dambja krišanai nebūs ilgi jāgaida.

17.05.23 Atbildēt | Ziņot 1
Matrozi

Labs darbs! Vēl ir jātiek galā ar brakariem- gaļeniekiem, kuru pamestās nometnes, burkas, restes un ap ugunskuru vietām šo mazupju krastos- nav retums...

18.05.23 Atbildēt | Ziņot 2
igo123

Totālas muļķības ir šai teikumā-Tas nosprostoja upi un bija izveidojis purvainu uzpludinājumu, kurā mita tikai vardes un tamlīdzīgi iemītnieki.Tā kā pats arī esmu makšķernieks,un netālu no dambja dzīvoju tur zivju netrūka,šoziem pat tika skaisti lomi,īsti pekstiņus nevajag rakstīt!!!

18.05.23 Atbildēt | Ziņot -1
igo123

Un uz leju aiz dambja tagad pilna upe ar zivīm ....var redzēt kā mudž ūdenī.....ha....ne jau vardes kā minēts rakstā

18.05.23 Atbildēt | Ziņot -1
eerks

Tam visam ir paredzēti dīķi un ezeri. Upei ir jāpaliek par upi.

20.05.23 Atbildēt | Ziņot 2
Matrozi
Matrozi > igo123:

- noies Pededzē un būs laimīgas! Tai ietekas zonā mazajā ūpītē sastapu pulku labu ālantu. Bet aiz strēles Pedzedzē nācās izcelt 3 kg plēsēju zaļo. To gan tur daudz - prasās tikt izķertas zaļās rīmas! Ar brakariem gan Jums tur vietējiem vajadzētu pacīnīties. Krastos gan mazupei, gan pededzei- pabriesmīgas gaļēdāju nometņu vietas- asakas, burkas, cepamās restes utt atribūti. Kur tik var piebraukt internacionāle! Žlobi.

20.05.23 Atbildēt | Ziņot 2
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager