Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Karpu Lietas | 18.aprīlis 2024, 15:50 | Komentēt | 745 skatījumi

Karpu ķeršana upē

Ja esi iecerējis pievērsties karpu makšķerēšanai upē, tev būs rūpīgāk jāizvēlas vieta, ēsma, aprīkojums, un kopumā tā vai citādi jāmaina gandrīz visa sava ierastā makšķerēšanas tehnika. Šī cope noteikti atšķiras no karpu ķeršanas ezerā un dīķī. Ar ko tieši – lasi tālāk rakstā.

Uzreiz jāpasaka – ķert karpas upē ir daudz grūtāk nekā stāvošā ūdenstilpē. Zivis ir aktīvākas, vairāk kustas. Dažreiz, meklējot pārtiku vai stāvvietu, viņas nopeld vairākus kilometrus dienā. Konkurence starp zivīm ir sīvāka, īpaši lielajās upēs. Fauna ir sarežģītāka, straume apgrūtina iebarošanu. Pat pieredzējuši makšķernieki ne vienmēr upē tiek pie loma.

Savvaļas karpa ļoti atšķiras no komercdīķu sugasmāsas, jo tā ir ārkārtīgi piesardzīga pret asām smaržām un aromātiem. Viņu ir ļoti viegli aizbaidīt, tāpēc īpaši skrupulozi jāizturas pret barošanu un ēsmas izvēli.

Tāpat straume pastāvīgi pārvietos tavu barību prom no iestrādātās vietas. Bet tā jau ir atsevišķa tēma.

Vietas izvēle: Domā par zivīm, nevis par sevi!

Ja tu uztraucies par komfortu, tas ir labi. Skaista ainava, ērta pludmale, laba piebraukšana. Loģiska izvēle. Pie ezera. Tur šādi var dažādot savu dzīvi. Toties pie upes šāds domu gājiens makšķerēšanas sākumā radīs neizbēgamu vilšanos. Laiks būs labi pavadīts, bet bez zivīm. Nereti nākas dzirdēt, kā makšķernieki žēlojas par neveiksmi: “Visu nedēļu baroju, izmēģināju visu, un nebija nevienas copes.” Kad sāc jautāt, kur viņš bija nobāzējies, atkal un atkal pārliecinies, ka tur, kur cilvēks jūtas labi, zivs, kā likums, uzturas nelabprāt.

Protams, ķerot upē, iebarošanas punktā var piesaistīt zivis, taču tas var prasīt vairāk nekā vienu nedēļu un milzīgu daudzumu barības. Tāpēc ieteiktu vienmēr veikt rūpīgu izpētes ekspedīciju. Mēģini uzzināt potenciālos punktus no vietējiem iedzīvotājiem, meklē informāciju internetā. Tomēr nevajag arī pārsteidzīgi mesties neizbraucamos, neizbrienamos brikšņos un mēģināt makšķerēt tur, kur tas fiziski nav iespējams.

IETEIKUMS: savāc pēc iespējas vairāk informācijas, aprunājies ar makšķerniekiem. Nesteidzies ar nometnes iekārtošanu un atceries, ka informācija ir tavs galvenais ierocis.

Ne vienmēr nepieciešams tāls iemetiens

Tāls iemetiens vairāk ir piemērots lieliem ezeriem vai rezervuāriem, kuros ir vecā upes gultne vai cita interesanta grunts īpatnība lielā attālumā no krasta. Tāpat tālmetiens attaisnojas karpu sacensībās, kad presinga iespaidā zivis pamet piekrasti.

Upē lietas ir nedaudz savādākas. Veicot tālus iemetienus, ir jāgatavojas tam, ka auklas bura kļūs lielāka un straume agrāk vai vēlāk pēdējo metru neglābjami sāks nest pa grunti. Tāpēc daudz vienkāršāk ir apstrādāt zonu gar krasta līniju 40–50 metru attālumā. Ļoti bieži upes zivis staigā gar piekrasti, meklējot barību. Ņemot vērā, ka ūdenī ir salīdzinoši maz auklas, tuvākā distancē ir daudz vieglāk tikt galā ar straumi.

IETEIKUMS: vispirms koncentrējies uz piekrastes zonu. Tur nav tik spēcīga straume. Tātad tavs primārais mērķis ir piekrastes veģetācija, niedres, kopumā – krasta līnija ne vairāk kā 40–50 metru attālumā.

Upju klasika – Grippa un Elevator formas svini pieejami dažādos izmēros no 3 līdz pat 12 uncēm

Ne vienmēr jāizmanto smagi svini

Kārtējais stereotips: tā kā ir straume, jāliek smagi svini, lai tecējums nenes montāžu prom. Daudzi pat neapzinās problēmas, kas izriet no šādas pieejas. Turklāt bieži tiek copēts diezgan mierīgās upēs, kurās bez problēmām var izmantot mazāku svinu. Vēršu uzmanību uz trim svarīgiem punktiem.

Pirmkārt, kāti. Lielākajai daļai darba kātu tests svārstās no 3,5 līdz 4 lb. Saskaņā ar formulu tiem var izmantot svinus no 112 līdz 130 gramiem. Ja tas ir TOP klases kāts ar 3–5 lb testu, tad var aizvilkt līdz 140 gramiem. Tajā pašā laikā spēcīgā straumē ir jāizmanto vēl smagāki svini. No tā izriet, ka makšķerei jābūt ļoti jaudīgai un gatavai pārslodzei. Un uz to ir spējīgi tikai patiesi kvalitatīvi rīki.

Otrkārt, izvadīšanas laikā smagais svins turpinās darboties kā papildu svars, kas vilks karpu tuvāk gruntij. Āķējoties aiz ķērājiem, tas sarežģīs jau tā grūto izvadīšanas procesu. Savvaļas upes karpu nevar salīdzināt ar parasto ezera un dīķa karpu. Tā ir daudzkārt spēcīgāka, un straume viņai tikai palīdzēs cīņā ar tevi. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir piemeklēt optimālu svina svaru.

Treškārt, dzīvi vieglāku padara pareizā svina forma. Tam jābūt pēc iespējas plakanākam, lai nepakļautos straumei. Tāpat labi būs svini ar radzēm, tie labāk turēsies pie grunts.

IETEIKUMS: sāc ar vidēji smagiem sviniem. Ja straume nes montāžu (to var redzēt pēc auklas), tad uzliec smagāku. Bet svaru kāpini pamazām! Jāatrod labākais variants – vieglākais svars, kas nodrošina montāžas nekustīgumu.

Resna aukla nav panaceja

Tas ir vēl viens nepareizs, taču iesakņojies priekšstats, kas vajā daudzus. Spēcīga straume, spēcīga zivs = bieza un izturīga aukla. Daudzi kultivē mītu par savvaļas karpu neticamo spēku, kas aizslauka visu savā ceļā. Jā, viņa tiešām ir spēcīga zivs, bet ne jau pārdabiski.

Vai tu izmanto šoklīderi? Tad kāpēc vajag traki resnas auklas, kuras kā virve peld pa upi, pirms vēl svins nogrimis?

Runa nav par tik plānu auklu kā sportā, bet 0,28–0,33 mm būs pilnīgi pietiekami. Tievāks diametrs mazāk reaģēs uz straumi, un šoklīderis uzņems visu ar iemešanu saistīto slodzi. Kas attiecas uz cīņu ar zivi – šeit ir pietiekams resurss. Papildus tam taču ir arī spoles bremze un kāta amortizējošā akcija.

IETEIKUMS: droši izmanto smalkāku auklu.

Pītā aukla kā pamataukla?

Ļoti bieži makšķernieki, kuri pāriet uz karpām upē, iepriekš tajā pašā upē ir ķēruši plēsējus. Copējot tos, kā pamataukla vairumā gadījumu tiek izmantota pītā. Rodas loģisks jautājums: kāpēc ar pīto auklu necopēt karpas?

Patiešām – tā ir plānāka nekā monoaukla (tātad mazāka straumes pretestība), tā ir tikpat izturīga ar mazāku diametru, un tā nekavējoties nodod informāciju par copi uz signalizatoriem. Tāpēc daudzi iesācēji, kuriem jau ir pieredze zandartu, līdaku, asaru un citu zivju ķeršanā ar spiningu, karpu spoles aprīko ar pīto auklu. Taču te ir daži BET.

Pirmkārt, par copes indikāciju. Šodien karpinieku inventārs ir sasniedzis tādu līmeni, ka ņēmiena indikācija ir pacelta līdz šim nezināmos augstumos arī bez pītās auklas. Toties amortizācijas trūkums izvadīšanas laikā palielina slodzi uz zivs lūpu.

Otrkārt, un tā jau ir nopietnāka problēma, – pītā aukla vienkārši kā magnēts aplīp ar straumes nestajiem netīrumiem. Rezultātā šī draza sakrājas kāta mazākajā gredzenā jeb tulpē. Tālāk viss notiek kā pēc notīm. Cope – cīņa – aukla iestrēgst nosprostotajā tulpē...

Un, treškārt, – pītā aukla pārāk viegli iestrēgst akmeņos, gliemežvākos, ķērājos utt. Tāpat pītā baidās no akmeņu un gliemežvāku asajām kantēm. Var likt resnāku auklu, bet tad zūd idejas būtība.

IETEIKUMS: izmanto mono!

Putra, medus, zirņi – ceļš uz nekurieni!

Kopš neatminamiem laikiem nez kāpēc tiek uzskatīts, ka barību var gatavot pēc principa – putru ar sviestu sabojāt nevar. Šī kulinārā radošuma rezultātā ūdenī tiek mests neiedomājams vinegrets no graudaugiem ar rīvmaizi, kukurūzu, zirņiem un visu, kas pagadās pa rokai. Vai tiešām tas viss domāts karpai?

Nē, ap visu šo zviedru galdu pulcējas sīkā zivs, kas atrodas tuvumā. Ja barības tiešām ir daudz, iespējams, atpeldēs arī karpas, taču parasti ātrāks būs sams. Rezultātā vēlamā trofeja nebūs noķerama, jo sams dominē pār karpu. Atceries ja pieķeras sams, karpu sagaidīt ir praktiski nereāli.

Jau sen ir izgudrota vienkārša iebarojamā recepte. Šis ir standarts, ko var izmantot visur. Protams, varbūt tev jau ir pašam sava. Tomēr, ja vēl tikai domā, kādu barības programmu izvēlēties upei, šeit būs viena no opcijām:

1 kg boilu

4 kg pelešu

50 g aminoskābju

15 kg māla (savāc tieši krastā)

Ar pirmajiem trīs punktiem viss skaidrs, bet kāpēc māls? Tas kalpos kā balasts un saistviela barībai. To vajadzētu savākt tieši krastā. Ir vērts pievērst uzmanību tā smaržai – tai nevajadzētu būt asai un nepatīkamai. Sajauc kopā ar pārējām sastāvdaļām un veido apelsīna lieluma bumbas. Ir jāsalipina pulka bumbu. Ne tā patīkamākā nodarbošanās, bet bez tās nekā!

Ja vēlies, vari pievienot arī kukurūzu un kaņepes, tas nav liegts. Šī ir tikai standarta recepte, kuru pēc tam var mainīt pēc saviem ieskatiem.

IETEIKUMS: jau sen ir izgudrots ļoti daudz atribūtu efektīvai karpu makšķerēšanai. Seko līdzi laikam! Turklāt iebarošanai upē nav vajadzīgs tik milzīgs budžets kā karpām sporta dīķī, kur starp copmaņiem ir lielāka konkurence ar kvalitatīvu barību.

Baro, kur ķersi

Psiholoģiski grūti piespiest sevi barot citā vietā nekā iemestā makšķere jeb karpu lamatas. Tomēr šī iebarošanas korekcija tev noteikti jāveic. Parasti attālums no barošanas vietas līdz lamatai svārstās no 10 līdz 40 metriem. Jo spēcīgāka straume, jo tālāk barība jāliek no montāžām.

Ūdens plūsma nesīs barību un izkliedēs to lejup pa straumi tieši uz mata ēsmu. Bet ir diezgan grūti iepriekš pateikt, kādam tieši jābūt attālumam starp ēsmu un barību.

Svarīgu lomu spēlē ne tikai dziļums (jo ilgāk bumbas grimst, jo vairāk tās nones straume grimšanas laikā) un straumes stiprums, bet arī reversā plūsma. Reljefa īpatnības. Padziļinājumos bumbas uzkrāsies, no slīpumiem ripos lejā.

Noteikti nevajag visas bumbas ūdenī salādēt pirmajā piegājienā, iebarošanas procesu vajag izstiept visas dienas garumā.

Ja baro no laivas, ļoti svarīgi, lai nometnē paliktu pārinieks un vērotu procesu no krasta. No laivas ir grūti noteikt pareizo vietu, tāpēc krastā vienmēr ir jābūt kādam, kas koordinē pasākumu.

Lai barība makšķerēšanas vietā noturētos ilgāk, veido nevis perfekti apaļas bumbas, bet ķieģeļa formā. Tādām būs grūtāk ripot pa gultni. Ķerot ik pēc 2–3 stundām vai uzreiz pēc copes nenāk par ļaunu ar kobru uzbarot ar kādām 20 boilām.

IETEIKUMS: tieši barība, sākot no sastāva un beidzot ar taktiku, ir iesācēju vājākais elements. Pievērs šim aspektam īpašu uzmanību, sevišķi sākumposmā.

Zivs iegāja ķērājā? Nerauj ārā!

Vispirms pievērsīšos tēmai par to, kā izvairīties no kaitinošajiem nogājieniem. Makšķerējot straumē, galvenais uzdevums pēc copes ir pacelt zivi vidējā vai augšējā ūdens slānī, lai nepieļautu, ka tā ieiet ķērājā. Lai kontrolētu izvadīšanu, ievēro diezgan vienkāršu paņēmienu: zivs iet pa kreisi – noliec makšķeri pa labi; zivs iet pa labi – noliec makšķeri pa kreisi. Viss vienkārši.

Ja, neraugoties uz visiem pūliņiem, zivs tomēr ir iegājusi ķērājā, rīcības plāns būtu šāds. Uzliec kātu uz statīva, ieslēdz signalizatoru un atbrīvo bremzi. Kad karpa iznāks no ķērāja, tas būs dzirdams. Parasti tas prasa kādu laiku. Jebkuri mēģinājumi ietīt auklu, lai izvilktu zivi, visticamāk, novedīs pie auklas pārrāvuma. Nesasteidz lietas, elpo dziļi un vienkārši gaidi, kamēr zivis iznāks no savas slēptuves.

Otrs scenārijs ir doties viņai pretī ar laivu.

IETEIKUMS: saglabā mieru, pat ja zivs ir iekļuvusi ķērājā. Tev joprojām ir visas iespējas iesmelt to uztveramajā tīkliņā. Ja forsēsi un mēģināsi izvilkt karpu ar varu, paliksi gan bez zivs, gan montāžas.

Neķer karpas ar uztveramo kā tauriņus!

Šī it kā ir sen zināma patiesība. Neskatoties uz to, daudzi sajūsmas dēļ nepamana, kā darbojas ar uztveramo tīkliņu. Tieši brīdī, kad lolotā veiksme jau ir tik tuvu, daudzi karpinieki sāk trakot, un visa pacietība vējā.

Straumes gadījumā tas ir īpaši aktuāli. Jau ezerā ir grūti vadīt uztveramo, bet tecējuma dēļ kustināt uztveramo tīkliņu zem ūdens upē vispār ir gandrīz neiespējami. Tu biedēsi zivi ne mazāk kā stāvošā ūdenī.

Atceries, ka karpām sānos ir receptori, ar kurām tās sajūt šķēršļus. Ja virzīsi uztveramo pret tiem, tad spēcīgā upes karpa no visa spēka var veikt pēdējo spurtu, un tas bieži vien beigsies ar zivs uzvaru.

IETEIKUMS: iegremdē uztveramo ūdenī, pievelc zivi virs tā un tad cel tīkliņu uz augšu. Gatavs!

Ķer un atlaid!

Visu noķerto zivju atlaišana ir svarīgs mūsdienu karpu copes noteikums. Labam sportistam 5–7 dienās upē nav grūti noķert vairākus centnerus. Iedomājies, kas būtu, ja tos visus copmaņi ņemtu uz mājām. Nozvejas procents vairākus desmitus reižu apsteigtu karpu populācijas papildināšanos.

Ja visi kaut nedaudz sāks saudzēt dabu, kaut vai atlaižot zivis, tad kopīgiem spēkiem mēs sasniegsim daudz vairāk, nekā varētu iedomāties! Tiesa, te ne mazāk svarīgi ir arī gādāt par zivs drošību krastā!

Ventā karpas ir slaidas un spēcīgas kā torpēdas

Par savu pieredzi un ieteikumiem upes karpu copē stāsta Makšķernieks ar lielo burtu – Māris Nuķis.

Māri, cik gadu tu ķer karpas pēc principa noķer&atlaid?

No 2003. gada. Bet karpas makšķerēt un vērot sāku jau bērnībā.

Ooo, tad jau tev šogad divas apaļas jubilejas! Gan saistībā ar copi, gan ar personīgo dzīvi! Vai šajos divdesmit gados ir nācies darboties arī upēs?

Jā, protams. Esmu karpas makšķerējis Salacā, Lielupē, Ventā, Abavā, Daugavā, Aiviekstē. No visām minētajām vienīgā upe, kur man nav izdevies izvilkt karpu, ir Lielupe. Ārpus Latvijas karpas ir sanācis makšķerēt Ebro upē Spānijā un Volgā Kalmikijā.

Kāds ir tavs upes karpas rekords?

Neticēsi! Gan Ebro, gan Volgā rezultāts man ir līdzīgs – nepilni 20 kg. Savukārt Latvijas upes rekords ir Ventā – 14,980 kg. Pārējās upēs standarts – no 9 līdz 11 kilogrami, tas tāds vidējais svars.

Ar ko būtu jāsāk, ja sadomā tvarstīt karpas Latvijas upēs. Inventārs, vieta, iebarojamais...?

Vajadzētu padomāt par jaudīgākiem kātiem. Upē pārsvarā tiek izmantoti Grippas tipa svini. Pašam ir nācies izmantot pat 240 g smagus.

Vieta? Noteikti karpu nav vērts meklēt straumē. Potenciāli ir līči ar veģetāciju, izejas no bedrēm, kur barojot sakrājas ēdamais, līdz ar to ātrāk vai vēlāk karpa atnāks uz galdu.

Barība noteikti ir citāda. 99% gadījumos dodu boilas. Veselas – ja nav straumes, un grieztas – ja ir kaut mazākās straumes pazīmes (lai neripo).

Kā cīnīties ar nevēlamo balto sīkzivi?

Iebarošanā neizmantot birstošo barību. Bieži vien par boilām interesi, atskaitot karpas, izrāda arī brekši un sapali. Tas notiek, ja boilas ir izmirkušas – kad tās nostāvējušas ūdenī diennakti vai vairāk.

Skaidrs, ka pāris teikumos visas nianses neizstāstīt, ir lietas, kas ir jāredz dzīvē. Varbūt ir kādi ieteikumi saistībā ar karpu copi upē?

Noteikti ir jāveic skrupuloza izpēte. Upe ir liela akvatorija, un karpas tāpat kā slēgtos ūdeņos met savu apli, tikai tas ir lielāks. Ir jācenšas saprast, cik ilgā laikā viņas šo apli iziet. Piemēram, Daugavā, kur makšķerējam mēs, izteiktas copes ir maijā, pēc tam līdz rudenim uz to vietu var nebraukt un netērēt laiku. Tas pats ir arī Ventā. Jābūt pareizā vietā pareizā laikā!

Teorija par karpu copi upēs ir laba lieta, bet, makšķerējot slēgtos, stāvošos ūdeņos, pie vajadzīgajām iemaņām netiksi! Noteikti vajag saņemties un pamēģināt praksē. Upē mītošā septiņniece noteikti sniegs lielāku adrenalīna devu nekā tās māsa no dīķa!

Ja kādam rodas jautājumi, droši pēc atbildēm var vērsties Rīgas veikalā pie Edvīna vai uzmeklēt mani Siguldas veikalā.

Paldies Mārim, un visiem stipras auklas!

 
 
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager