Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

Seko līdzi jaunākām ziņām sev ērtākā veidā izmantojot CopesLietas.lv ziņu sadaļas RSS barotni.
Aktuāli | 21.maijs 2024, 10:16 | 4 komentāri | 1607 skatījumi

Aicina atļaut roņu ieguvi tiešā zvejas rīku tuvumā

BIOR: nozvejas un zvejas rīku pasargāšanai ir atbalstāma pelēko roņu atbaidīšana un ieguve tiešā zvejas rīku tuvumā.

Baltijas jūras pelēko roņu populācija turpina pieaugt, pēdējos gados pārsniedzot 60 000 roņu Baltijas jūrā. Pelēkā roņa un zvejnieku konfliktsituācija ir viena no aktuālākām piekrastes zvejniecības problēmām, kas pēdējos gados kļūst aizvien aktuālāka.

Līdz ar pelēko roņu skaita pieaugumu, palielinājies arī roņu nodarītais bojājumu apjoms zvejas rīkiem un zvejnieku lomiem gan Baltijas jūrā kopumā, gan Latvijas piekrastes ūdeņos. Piekrastes zvejniecība roņu radīto postījumu dēļ atsevišķos rajonos un periodos praktiski tiek pārtraukta. Zvejnieki vairākkārt uzsvēruši un uzskata roņus par kaitniekiem.

Valsts zinātniskā institūta BIOR pētnieki sadarbībā ar piekrastes zvejniekiem gada garumā vēroja roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā, analizējot roņu uzvedību un to atbaidīšanas un ieguves efektivitāti tiešā zvejas rīku tuvumā Rīgas līča piekrastē.

Kā uzsver institūta BIOR pētnieks Ēriks Krūze, pat paši piesardzīgākie aprēķini liecina, ka gada laikā pelēkie roņi mūsu piekrastē varētu apēst 2-3 reizes vairāk zivju, nekā nozvejo piekrastes zvejnieki.

Kopā ar zvejniekiem no Salacgrīvas, Saulkrastiem, Ķesterciema un Mērsraga pētnieki novērtēja pelēko roņu atbaidīšanas un limitētas ieguves iespējas Latvijas piekrastē, lai zvejniekiem atļautu aizsargāt savus zvejas rīkus.

Līdzšinējās darbības šo konfliktsituāciju mazināšanai Latvijā ir iekļāvušas pasākumus, kas vērstas uz zvejas rīku pasargāšanu no roņu iekļūšanas tajos un ekonomiskajām kompensācijām zvejniekiem par roņu radītajiem postījumiem zvejas rīkiem un lomam. Diemžēl, kā uzsver pētnieki, līdz šim veiktie mēģinājumi atbaidīt roņus ar roņu drošiem murdiem vai skaņas signāliem to atbaidīšanai, nav izrādījušies veiksmīgi.

Izvērtējot un analizējot Baltijas jūras valstu pieredzi, kā vienu no risinājumiem BIOR pētnieki uzskata, ka līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs, arī Latvijā, pielietojot kompleksus atbaidīšanas pasākumus, ierobežotā skaitā būtu uzsākama roņu iegūšana tiešā zvejas rīku tuvumā.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” ir viens no lielākajiem zinātniskajiem Institūtiem Latvijā. Tā Zivju resursu pētniecības departaments veic ne tikai zivju krājuma novērtēšanu Latvijā, bet arī ir iesaistījies vairākos Latvijas un starptautiskajos zivju faunas izpētes un aizsardzības projektos.

Pētījums īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu “Roņu aizbaidīšanas un ieguves efektivitātes novērtējums Latvijas piekrastē” (Reģ. Nr. 1-08/108/2022).

 
 
[4] Komentāri | dilst | aug
 
Ezs87

O, tirgū sāks parādīties roņu kotletes! Diez kā garšo? Noteikt būs jāpamēģina.

21.mai Atbildēt | Ziņot 0
Brex
Brex :

Sen jau vajadzēja, tāpat kā gārņus un kormorānus, visur šauj, tikai LV nē.

22.mai Atbildēt | Ziņot 1
badapiicka

kormorānus 100%

22.mai Atbildēt | Ziņot 0
SerBar

kad atlaus medniekiem medniekus medit?

27.mai Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager