Slokas ezerā pēc bargās ziemas atjauno zivju krājumus

Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācija saskaņā ar Slokas ezera apsaimniekošanas plānu un Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu atjaunojusi zivju krājumus Slokas ezerā, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes publicētā informācija.

Šā gada bargā ziema daudzās Latvijas ūdenstilpēs izraisīja zivju slāpšanu, kas īpaši izpaudās seklajos lagūnas tipa ezeros, tostarp Slokas ezerā.

Februārī veicot skābekļa piesātinājuma līmeņa mērīšanu, tika konstatēts, ka situācija Slokas ezerā bija kritiska, jo skābekļa piesātinājums nesasniedza pat vienu miligramu uz litru. Kritiskais skābekļa līmenis, kad zivs ziemas apstākļos var izdzīvot, ir divi līdz četri miligrami uz litru.

Šādos gadījumos ierasta prakse ir zivju krājumu atjaunošana, tādēļ Slokas ezerā ielaisti 2600 līdaku mazuļi, ko Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijai piegādāja zivju audzētava "Rūja". Pasākumu finansiāli atbalstīja Lauku atbalsta dienesta Zivju fonds.

Jau ziņots, ka šoziem zivju slāpšana tika novērota Kaņierī, kā arī Babītes un Slokas ezerā.

Zivju izdzīvošanu ezeros ziemā limitē galvenokārt skābekļa daudzums ūdeņos. Skābekļa daudzums no četriem līdz sešiem miligramiem uz litru nodrošina labvēlīgu zivju izdzīvošanu ziemā. Skābekļa daudzumam samazinoties zem diviem miligramiem uz litru, sākas masveida zivju slāpšana.

Zivju slāpšana ziemās, kad aizsalst ezeri, ir dabisks un periodisks process, un zivju sugu populācijas pēc slāpšanas ziemā atjaunojas un stabilizējas trīs līdz četru gadu laikā. Ielaižot ūdenstilpēs zivjaudzētavās izaudzētus zivju mazuļus, zivju sugu populācijas pēc slāpšanas ziemā atjaunojas un stabilizējas pāris gadu laikā.