Četras valstij piederošās zivju audzētavas tiks pakāpeniski slēgtas

Četras no valstij piederošajām zivju audzētavām - "Kārļi", "Ķegums", "Sērene" un "Brasla" tiks pakāpeniski slēgtas pirmā pusgada laikā, aģentūrai LETA stāstīja VA "Latvijas Zivju resursu aģentūra" direktors Māris Vītiņš.

Šāds lēmums pieņemts Zemkopības ministrijas (ZM) vadības sanāksmē 28.janvārī, ko vadījis demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS). "Taču šo zivju audzētavu slēgšanas plānus sāka izstrādāt jau pagājušā gada beigās, kad viens pēc otra nāca rīkojumi par finansējuma samazināšanu un bija skaidrs, ka visas zivju audzētavas nevarēs uzturēt," sacīja Vītiņš.

No valsts budžeta visām septiņām zivju audzētavām bija paredzēts 1,1 miljons latu, kuros ierēķināti tikai saimnieciskie izdevumi zivju barībai, elektroenerģijai, degvielai. Šajā summā nav ierēķināti līdzekļi investīcijām.

"Ņemot vērā ekonomiskos aprēķinus, optimālais risinājums ir saglabāt Daugavas baseina zivju audzētavas "Tome" un "Dole", kas var darboties pamatojoties uz "Latvenergo" kompensācijas izmantošanu, kā arī Ventas baseina zivju audzētavu "Pelči". Daļu funkciju no slēdzamajām zivju audzētavām pārdalīs uz zivju audzētavām "Tome" un "Dole". Arī daļu finansējuma, un no 2010.gada piesaistīt arī daļu personāla," stāstīja Vītiņš.

Zivju mazuļu izlaide Gaujas baseinā samazināsies, jo Gauja ir dabiskā nārsta vieta ceļotājzivīm. Ja tiek efektīvi regulēta zveja un makšķerēšana, tad Gauja var nodrošināt arī dabisko atražošanu.

"Svarīgi, lai ar esošajiem resursiem varētu nodrošināt valsts funkciju - zivju resursu atražošanu, izmantojot lielākās zivju audzētavas "Tome" jaudu un "Dole", kurai ir liela pieredze dažādu zivju audzēšanā," uzsvēra Vītiņš. No zivju audzētavas "Brasla" taimiņi tiks pārvesti uz "Tomi" un "Doli".

Zivju audzētavu slēgšana notiks pakāpeniski atkarībā no katrā audzētavā esošajiem zivju mazuļiem, kāpuriem vai ikriem. Kur iespējams, mazuļi tiks izlaisti paredzētajos laikos un vietās, savukārt ikri tiks pārvesti uz "Tomi" un "Doli".

"Patlaban šajās audzētavās ir vairāk nekā 300 000 zivju mazuļu un 400 000 zivju ikru, kas nedrīkst iet bojā. Pēc tam, kad zivju audzētavās darbs būs apturēts, šīs audzētavas tiks nodotas VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kuri meklēs nomniekus zivju audzētavām. Es iedomājos, ka tas varētu notikt konkursa kārtībā, izvērtējot labākos apsaimniekošanas piedāvājumus. Latvijas Zivju resursu aģentūras interese ir, lai šīs audzētavas saglabātu savu profilu. Nav tieši teikts, lai tās saglabātu zivju mazuļu audzētavu, bet svarīgi, lai tās saglabātos akvakultūras darbībā un saglabātos izveidotā infrastruktūra un turpinātu tās darbību," uzsvēra Vītiņš.

Ja "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" neizdosies atrast nomniekus, tad, visticamāk, tās tiks nodotas privatizācijai.

Vītiņš zināja teikt, ka par zivju audzētavu "Kārļi", "Ķegums", "Sērene" nomu interesi ir izrādījuši šo zivju audzētavu darbinieki. Tā kā zivju audzētavai "Brasla" blakus ir Braslas HES, kuru apsaimnieko Normunds Aizkalns, kurš ir ekspremjera Aigara Kalvīša sievas biznesa partneris, viņš jau ir iesniedzis iesniegumu par zivju audzētavas apsaimniekošanu.

"Tā nav nekāda slepena informācija, ka šīs zivju audzētavas tiek slēgtas, tāpēc Aizkalns arī par to zināja, jo Braslas HES ir netālu no zivju audzētavas. Jebkurš interesents var nākt uz Latvijas Zivju resursu aģentūru, lai saņemtu konsultācijas par šīm audzētavām. Mēs varam sniegt padomus, bet mēs nebūsim tie, kuri pieņems lēmumu par zivju audzētavu iznomāšanu," sacīja Vītiņš.

Zivju audzētavas, sniedzot publiskos pakalpojumus jeb pārdodot zivju mazuļus, nopelnīja apmēram 100 000 latus gadā, ko tās izmantoja kārtējo izdevumu nosegšanai. Atlikušajām trijām zivju audzētavām samazināsies iespējas sniegt publiskos pakalpojums, jo tām būs jānodrošina valsts pasūtījums. Valsts plāno ūdenstilpnēs izlaist 7,5 miljonus dažādu zivju mazuļu un kāpuru gadā. Līdz šim pieprasījums pēc zivju mazuļiem bija ļoti liels un zivju audzētavas to nevarēja apmierināt.

"Valsts zivju audzētavās investējusi aptuveni vienu miljonu latu, taču pēdējos piecos gados tajās nav ieguldīta nauda attīstībai," sacīja Vītiņš.