Brīvdienās pabiju Berezaukā. Sestdien platajā ap pusdienlaiku uztrāpīju breksim, pa vidam pa kādai smukai raudai. Ap četriem kaste pilna un stiepos prom. Svētdien platajā no rīta nekā, devos pie saliņas. Tur jēma smukas raudas, bet ne tik labi kā vietējiem uz bezēsmenēm (balvaniem, žukiem). Visumā tur copes uzplūdu mirkļos žors ne švakāks kā pa pirmo ledu. Asari gan smukie paretam, bet rauda gan smuka un diezgan daudz, ja trāpi. Kas māk un trāpa pāris veiksmīgos āliņģos, pieslāna ļoti labi. Sprīža ašukus, tādus kā Peipī var vilkt pie paša krasta atspēries :DDD. Sūdīgos gados visi badīgi šos meklētu un ķertu, bet šoziem Berezovka lutina tās fanus un visi ķer smukas zivis, mazos ašukus pat metot atpakaļ. Es Berezauku uztveru ar dalītām jūtām, jo pārāk reti tur ķeru lai varētu katru reizi momentā uz bezēsmenām pārslēgties (lai gan māku arī uz šīm ķert) - uz bezēsmenēm tur labāk ņem, vnk ar sievastēvu za kompaniju braucu, tā viņam mīļākā (dzimtā) copes vieta. var jau teikt, ka Berezaukā sākas pēdējā ledus cope jau, jo turpināsies atkušņi, tad ilgi tur vairs nesēdēs, bet katrā gadījumā tur ir vērts tagad braukt, ja uztrāpi īstā vietā un laikā, smukas zivis var savilkt.
P.s. intertesanti, ka neviens par turieni vairs neatskaitās, jo pat ņemot vērā manu, maigi sakot, rezervēto attieksmi pret to upeli, jāsaka, ka šoziem lomi tur vidusmērā ir skaisti...
27.februāris 2012, 10:08 |
links 
