Priedaines rajons.
Vakar ciemos atbrauca kolēģis. Uz asaru bara netikām. 2 ašuki, kārtējais breksis uz Tiogas un kolēģim zemmēra zandarts.
Nākamajā rītā (šorīt), iebraucot ar laivu Lielupē, sajūta kā ezītim miglā. Rīts skaists, bet kluss. Pēc pusotras stundas, kad bija pārbaudītas dažas vietas, centos uztrāpīt uz vietu, kur vienu rītu bija ašuku bars. Vieta nostrādāja - katrā metienā ašuki no 100 līdz 400. Tā kā bars apakšā bija, tad mēģināju visādus mānekļus. Kolēģis darbojās visu laiku ar 2.9 Tiogu, es sāku ar 2.4 Tiogu, tad vēzīti, Bagsiju un beigās arī lielo Tiogu. Ņēma visu, izņemot bagsiju. Copes bija, bet nerija iekšā. Kā jau biju paredzējis, cope kādā mirklī lēnām apsīka. Šad tad kāds uzsitiens/zivtiņa bija, bet lielais bars bija prom. Vietu iegaumēju, noteikti tur iegriezīšos vēl. Blakus laivā tika izvilkti 2 mazi zandarteļi, +/- mērs.
Interesants skats bija, kad kāds vīrelis, kas no laivas dročīja savu makšķeri (piedodiet, citādāk to raustīšanas procesu nevaru nosaukt) ieraudzīja, ka mēs velkam ašukus. Uzreiz bija klāt tieši tajā vietā, kur mēs metām, un sāka savu pīcku raustīt tur. Skats amizants. Labi, mēs jau tāpat grasījāmies doties, bet bija jūtams, ka ašuku bariņš tika pamatīgi iztraucēts, jo copes vairs nesekoja. Es arī nesēdētu vietā, kur kāds mēģina iedragāt manā miesā āķus. To visu nofilmēju, būs interesanti apskatīties.
Cope feina, principā varētu lasīt ašukus arī pa dienu, bet pietika ar to intensīvo pusstundu/stundu. Dažus paņēmu mājās uzcepšanai, pārējie peld tālāk.
9.septembris 2013, 16:13 |
links