Laiks brīnišķīgs un lielā upe skaista arī iekalta ledū. Tautas masas tomēr nevēroja dabu, bet cītīgi urba un raustīja līdzpaņemtos resursus. Visvairāk bija pie Gātes. Ledus nostrādāts tā kā ar perforātoru. Kā prata stāstīt, tad no rīta kādam kāda līdaka ari ir trāpījusies, bet uz auziņu nekas nenākot. Bija arī tādi, kuri sēdēja ar ūdam noklātā dārziņā. Daži drosmīgie mērīja dziļumu pašā upes vidū. Diezgan daudz svaigu zivju gribētāju darbojās Spuņciema kanālos . Kā prata stāstīt, tad pa kādai raudiņai arī varot izmānīt. Interesantākais, ka no Babītes atslidoja kāds kungs, kurš izbraukājis Babīti krustām šķērsām , bet zivi tā arī neizdevies sameklēt, toties slidošana esot pa pirmo…. Varbūt tā arī ir, ka ne tikai zivju čupiņā ir tas prieks!
22.janvāris 2014, 16:42 |
links