Vakardien pabiju pie Miķeļtorņa.
Vilnis neliels, vēja praktiski nemaz un tas pats no krasta. Copmaņu neviena, bet tas jau mani neizbrīnija. Saule, saule, saule. Neviena mākoņa. Stulbāku laiku plekstu copei nevaru iedomāties. No plkst.14 līdz 21 2 butes. Viena gan ap 400 gr smagumu. Butes meklēdams, kā jau ierasts, nostaigāju gar krastmalu itin pieklājīgus gabalus. Viss pa tukšo. Ko iemet, to izvelc.
Taču iestājoties tumsai, nez no kurienes parādījās jūrā itin patīkams vilnis. Tas precīzi skalojās krastā. Tā arī nesapratu kas viņus radīja, jo visapkārt bija pilnīgs miers.
Tālumā redzēju dažas uguntiņas, tātad kāds tomēr sēdēja arī reizē ar mani un varēs apliecināt.
Nu un panesās....
Nepilnās trīs stundās 23 plekstes. Neviena mazā, taču ļoti labs vidējs izmērs. Butes biezas kā vēlā rudenī.
Ēsma kā parasti ( man ) garnele.
Distance gan tāda dīvaina, jo plekstes bija nostājušās ( no krasta skatoties ) tūlīt aiz pirmā sēkļa.
Ap pusnakti beidzu, bet varēja turpināt, jo cope turpinājās, bet rīta darbi prasa savu možumu.
Nu aptuveni tā, atskaitei.
5.septembris 2014, 14:53 |
links