Makšķerēšana jūrā

Arti 1222 ja nebūs sū.ains laiks,es braukšu,vari privāti uzrakstīt

Sveiki, copmaņi!
Vakar biju Lūžņā. No 17.00 līdz 23.00 24 butes, labs izmērs. Ēsma garnele un breksis. Reņģi nevisai. Cope sakas ap 19.00. Makšķerēt jūrā forši!

sveiki kas ķerās pie annas kapiem?

un kas ķeras pāvilostā?

sveiki kas ķerās pie annas kapiem?

un kas ķeras pāvilostā?

Šorīt Mazirbe no 7-11 16gb.,6kg

Visu cieņu,Llama,neesmu pirmo dienu ar makšķeri rokās,uz tāda fakta arī esmu uzrāvies,ka copē gandrīz vai vienā punktā.Esmu metis maksimāli tuvu kopā ar risku pārmest pāri otrai,sapiņķerēt.Šoreiz stāsts ir par ko citu:vieniem dažas,citiem pilni spaiņi.Ja ir ievilkta gardīne,tad jāstāsta pasaciņa.Kolkas pusē pāris dienu tukši ir 'tā saucamie sarkanie tīkli,uz makšķeri arī pārītis no rīta,pārītis vakarā.Redzēs kādas pārmaiņas nesīs,pēc prognozēm ,neizdevies pūtiens.

Vakar Oviiši no16-21 cope švaka, 7 butes zem vidējā mēra, 1sīga 0.5kg. No 18-20 neviena cope.distance dažāda.Ūdens silts,peld medūzas.

IR Kādam plāns 6dien uz Butēm??Labprāt pievienotos-degvielu uz pusēm loģiski-Rīga,Botāniskais dārzs!

Varbut kads velas braukt butes .Piekdienas vakara vai sesdienas rita.Esmu no kuldigas

Nākošās pāris dienas sola pacietākus laika apstākļus, askatījos kartē , līmenis ar sāk kāpt. Par vietas izvēli, esam ķēruši Ovīšu pusē un vietējie Mazirbē vienlaicīgi, mums ir - šiem nikā , ir bijis arī otrādāk. Skatos parsvarā tiek minēta Ovīšu un Miķeļa klātbūtne, interesanti kas notiek zem Ventspils. Ir vēl interesantas vietas par kurām vispār nerunā- un izskatās ka arī nerunās:)))Grūti paredzēt kuru vietu izvēlēties ,vienmēr noder ņuhs, čuijs un ponja. Ne asakas.

seedoo, 21.oktobris 2015, 23:28

Zem vpils,ap uzjavu liidz jurkalnei kljova iisti nav,kas daraas zemaak nezinu.varbuut ka ziemupee var ko savilkt vai pie annas kapiem pie liepajas .vietas ja interessee pm.

netālu no lūžņas cope ok normu salasīju.

kads nakamnedel pa darbadienam nestartee no Riigas? labprat pievienosos. benjam piemetishu, nedzeru daudz, tikai nedaudz :) pm.

Nākošās pāris dienas sola pacietākus laika apstākļus, askatījos kartē , līmenis ar sāk kāpt. Par vietas izvēli, esam ķēruši Ovīšu pusē un vietējie Mazirbē vienlaicīgi, mums ir - šiem nikā , ir bijis arī otrādāk. Skatos parsvarā tiek minēta Ovīšu un Miķeļa klātbūtne, interesanti kas notiek zem Ventspils. Ir vēl interesantas vietas par kurām vispār nerunā- un izskatās ka arī nerunās:)))Grūti paredzēt kuru vietu izvēlēties ,vienmēr noder ņuhs, čuijs un ponja. Ne asakas.

Kāds ir bijis Užavas pusē? Tur ar kāda bute noķerama?

raitis_c, 21.oktobris 2015, 22:59

kaut ko jau var, spaiņiem gan laikam ne, vismaz neviens neatzīstas.

Kāds ir bijis Užavas pusē? Tur ar kāda bute noķerama?

itais jāiekopē un jāiepastē mātē googlē !

Kūpināta bute - iekodies Latvijas dabā!

Kaads ir meginajis turpat juras krastaa kupinaat buti portatiivajaa kuupinjaa?

andix1982, 20.oktobris 2015, 14:37

...te ir atbilde...

Kūpināta bute - iekodies Latvijas dabā!

No svētdienas vakara uz pirmdienu ir kārtējā doma laist uz jūr.
Ja kādam ir vēlme,tad PM.
Knauzers neesmu,riepu nodilumu,amortizāciju neskaitu,tik degvielu sadalīsim. :)

Ja kopējat šitik garus palagus, uztaisiet sadaļu "Neesmu jurists"

Uz jūras piekrasti attiecās Aizsargjoslu likuma 36.pantā noteiktie ierobežojumi.

gramanitis, 20.oktobris 2015, 20:34

vecīt, Tu gadījumā neesi jurists? (tas nav kompliments, bet diagnoze) :D :D

iekopēju 36. pantu "visā godībā" :)

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noteikti šādi aprobežojumi:

1) pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

2) ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

4) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) apdzīvotās vietās, lai saglabātu piekrastei raksturīgu kultūrvēsturisko ainavu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojumā var iekļaut papildu arhitektūras prasības jaunajai būvniecībai.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam tiek:

a) renovētas vai restaurētas esošās ēkas un būves;

b) būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm;

c) rekonstruētas esošās ēkas vai būves, nepārsniedzot esošo būvapjomu, bet, rekonstruējot esošās dzīvojamās ēkas, kuru platība ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopējā platība pēc rekonstrukcijas nedrīkst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

2) tiek attīstīta osta vai attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

5) tiek veikta krastu nostiprināšana esošo būvju un infrastruktūras aizsardzībai;

6) tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai nepieciešamo mazēku būvniecība.

(21) Šā panta otrajā daļā minētās darbības veic, ja:

1) veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām;

2) attiecīgā apbūve paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

2) pludmalē un tauvas joslā norobežot ar žogiem pieeju jūrai, kā arī traucēt tur kājāmgājēju brīvu pārvietošanos un atrašanos, izņemot ostas teritoriju atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildāmi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) izvietot un ierīkot minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju plānojumiem — ostas teritorijā, kā arī būves lopbarības glabāšanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām;

5) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

6) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, — ar šīs teritorijas administrāciju;

8) novietot speciālās dzīvojamās piekabes, jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus, ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām;

9) pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams šajā pantā atļauto darbību veikšanai.

(4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai, kā arī vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;

2) mežā veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu, kuras rezultātā platība tiek atmežota, un laucēs veikt būvniecību, parku, mežaparku un lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma. Ikreizēju rīkojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā Ministru kabinets izdod sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegums saņemts vietējā pašvaldībā. Koku ciršanas kārtību krasta kāpu aizsargjoslā esošā mežā šajā punktā minēto darbību īstenošanai nosaka Ministru kabinets;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;

4) novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(5) Pašvaldībai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei un vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai. Vietējā pašvaldība organizē gājēju celiņu ierīkošanu, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī to, ka celiņi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabā esošo apstākļu dēļ. Ja nepieciešams, pašvaldība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tādi radušies aprobežojuma noteikšanas dēļ. Zaudējumu atlīdzības veidu, apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās kājāmgājēju pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(7) Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objektus, kuri nav paredzēti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

(8) Jūras aizsargjoslā ierīkotajās peldvietās aizliegts braukt ar motorlaivām un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietējā pašvaldība nosaka speciāli iezīmētas vietas, kurās atļauts braukt ar ūdens motocikliem.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 14.05.2009., 13.10.2011. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

daddy_j, 20.oktobris 2015, 21:03

Nēesmu gan jurists, bet tā doma ir kad ir aizliegts kāpu zonā, bet izskatās, kad likumdošanā varētu būt robs, kas neattiecas uz pašu pludmali, jo pludmale nav kāpu zona, bet tajā pašā laikā katras pašvaldības noteikumi var ierobežot savādāk un aizliegt to + vēl arī papildus noteikumi, ja dabas liegumu zona.