29.11. Lobes ezers. No 9:00-15:00. Ekstrēmā cope. No Skābaržu bāzes pontona pa ledu iestumjam laivu līdz vižņiem. Tie vēl cilvēka svaru netur, bet līdz atklātam ūdenim vēl ap 10m. Šūpinam laivu, sitam ledu un stumjamies ar kārti. Pēc 15min cīņas esam ūdenī un sākam spiningot. Vēja nav, bet sāk snigt un salst ciet riņķi. Aiz pirmajām meldru salām atkal ledus. Laužamies cauri kādas 10min, bet tālāk paliels brīvs pleķis kur darboties. Vējš mūs viegli dzen krasta virzienā, kur līdz laivai atnāk pirmā zivs, bet pamāj ar asti un prom ir. Noenkurojamies un pēc neilga brīža kolēģis ieceļ laivā 66cm līdaku. Varbūt tā pati, kas atnāca manam voblerim līdzi? Turpinām strādāt starp meldru salām. Sniegs ir mitējies. Riņķi vairs nesalst ciet, bet cope izpaliek. Nolemjam doties uz vidu, kur viļņojās ezers. Izlaužam pēdējo ledus eju, dažu metru garumā un esam lielajā klajumā. Darbojamies vēl dažas stundas bez jebkādas zivju aktivitātes. Tad nolemjam doties Bebrupītes virzienā. Ir nolaidusies migla un cerības sarukušas līdz minimumam. Līdz kādas salas aizvējā arī man piesakās pirmā zivs 56cm. Vēl pēc brīža laivā spirinās ap 200g pabreksītis un gandrīz nākamajā metienā arī kolēģis izvelk aiz čupra breksīti ap 400g. Paceļam enkuru un laižamies pa vējam bāzes virzienā. Tad kādā meldru līcī, no ļoti tālas distances, ar nosalušajām ūdenszālēm aptinusies, laivai tuvojas dienas zivs. Nāk smagi, virs ūdens pacelt nevar, raujas uz sāniem, bet iecelta laivā izrādās tikai 59cm. Laikam jau nosalušie pirksti un ūdenszāles mani samusināja. Brīdi vēlāk kolēģim piesakās vēl viens līdacēns - 50cm. Tiek pieņemts lēmums meklēt miglā ceļu atpakaļ uz bāzi. Diena noslēgusies veiksmīgi. Tikām pie zivīm un svaiga gaisa pilnas plaušas. Un pirmo reizi bijām vienīgā laiva pa visu ezeru! Ne asakas!
29.novembris 2015, 21:14 |
links