Februārī uz jūru braucot tikai stulbi domājošie.
Kā vakardien beidzot copi teica man čoms Olte, tad mēs ar tevi eini sevi pie tādiem arī pieskaitām....:)))))
Nu tas tā, ievadam, un kam tas domāts jau zinās pats.
Tā nu mēs trīs stulbi domājošie einis, M. Olte un viņa kolēģis vakardien deviņos rītā bijām jūras krastā iepretim Zaķu kempingam Jūrkalnē. Pirmajā stundā klusums un tad slapju muguru stundas divas. Butes vidējas, kā mana plauksta...:))))), bet kādas piecas jau bija svarā ap 500 gr.
Kaut kur pēc 12 cope pierimās, un tad tādiem īsiem uzplūdiem, it kā pienāktu tramvajs, izlaistu pleksti un tad sēdi gaidi nākamo. Beidzām pēc plkst. 15. Pietika jau ar un vēl mājup ceļš, jo katram pa 5 - 6 kg ir pilnībā pietiekami.
Ķērām uz vārītās garneles, karūsu un karpas filejām. Cope līdzvērtīga.
Ap plkst. 15, kad jau posāmies projām, ieradās trijotnes kompānija no Ventas. Ļoti labi bija pavilkuši vimbas, un normu ātri izpildot šāva pa diviem zaķiem uzreiz. Es arī tā esmu darījis, un tiem kam tālāk ir jābrauc šī ir itin laba versija. Vienīgā problēma bija trijotnei ar ēsmām. Atdevām savējās un kamēr paši pekelējāmies redzēju, ka aktīva cope aiziet arī viņiem.
Bija arī kāds neliels kuriozs.
Ap plkst. 11 no kempinga puses krastā nokāpa vīrelis ar diviem spiningiem un spainīti. Nostājās no mums tādā pieklājīgā ap 100 attālumā un sāka darboties. Vienā brīdī man Māris saka: klausies, ko viņš tur dara? Es skatos un arī nesaprotu.:)))))
Moments tāds: divi īsie spininga kāti, pa attālumu nevaru saprast kāpēc, bet šķiet, ka džekam, uz katra kāta auklas, ir divi svini. Nu labi, attālums ir mānīgs. Tad seko darbība. Tiek iemesta viena makšķere, tad otra un vīriņš zibenīgi metas atpakaļ pie pirmā, strauji cērt, kāts ripā un velk. Es vēl noteicu: oho būs ticis uz plekstu āderes. Izvelk copeni arā, zivs nav, bet tajā pašā brīdī metas pie otras makšķeres, cērt, kāts ripā, velk, bet zivs nav....
Un tā ( man veči neļaus sameloties) tas turpinājās aptuveni stundu!!!!!!!!!). No sākuma mēs blenzām kā apstulbuši, tad jau žēlīgi pasmaidījām un es saku, ka man jau no šādas darbības būtu ne tikai slapja mugura, bet sviedri pilētu no deguna kā pēc spraiga handbola mača, un Māris, vairs nespējot noskatīties gāja pie džeka skatīties kas notiek. Kādu mirkli tur abi padarbojušies Oltīte nāk atpakaļ ar smaidu uz lūpām. Īsi sakot vīrs ir no Polijas un atbraucis šeit pie radiem. Tie, vai kāds cits viņam pateicis, ja jūrā veči ķer butes. Nu šim arī rokas saniezējušās, bet neviens nav varējis tā lāgā izstāstīt kas un kā. Tikai pateikuši to, ka nekas nav ilgi jāgaida, bute uz āķa uzsēžas pati, un kā ēsmu izmanto veikala garneles.
Nu tad viņš arī strādāja...:)))), Bet tas "otrs svins" izrādās garnele visā savā
augumā :)))). Māris iestellēja panam pareizi smadzenes un kad jau devāmies projām, tad džeks ar smaidu līdz ausīm māja ar roku, un spainītī jau šim krājās butes.
Nu tā februārī, jūrā, no krasta.
Pāris dienas iepriekš Rita Bauģe, agrāk
( Grabovska) kopā ar vīru, manu bijušo komandas biedru sporta makšķerēšanā Aināru uztaisot divdiennieku Jūrkalnē saķēra...cik?
Rita lūdza lai nesaka, jo negribot kārtējiem skauģiem būt gaļeniece.
Tā kā vaktējiet laika apstākļus un līdz marta beigām viss notiksies. Tad paredzams, ka ieskaitot vēl aprīļa sākumu bute ies dipadu, dapadu un paliks plāna kā papīrs.
Bet tagad jābrauc. Protams, būs vietas kur lomi būs mazāki, citur lielāki, jāmeklē, bet bute ir smuka, bieza, pilna ar ikriem, savukārt ja kāds mēģina jūs apsaukt un nosaukt par stulbām idejām salasījušos copmani, tad no sākuma pārliecinieties par patiesību paši. Tajā pašā laikā par šādiem tekstiem nav ko uztraukties, jo cilvēks vienkārši sen nav ieskatījies spogulī.
Bildes pie manis Draugos vai Facebook.
Lai veicas.
16.februāris 2016, 10:54 |
links 
