Makšķerēšana jūrā

Nu,lūk viss ir itkā salikts pa vietām.Vai mēs varam ko mainīt?Diezvai.Šovakar kārtējo reizi ne piesitiena.Ja rīt būs labvēlīgi apstākļi priekš manis,tad mainīšu vietu.Gandrīz gribās domāt,ka esmu aizmirsis butes izskatu.

Šogad jūra nebij dāsna. Tas nav tikai par plakanajām. Cerēsim, ka nākamgad būs jautrāk. :)

Perfekta informācija! Savā laikā arī esmu Baltiju un Atlantiju ''izvagojis'' krustām šķērsām, bet tad tā bija ''nepieejama informācija''. Kolkā stāvēja robežsargu kuģis un visiem kuģiem mirkšķināja morzi - kas tu esi un kur ej. Par ķīmiju nekādu informāciju nevienam nedeva. Es gan negāju uz zvejas kuģiem, bet esmu strādājis uz kuģiem kuri zivis pieņēma pārstrādei. Bjorgvins pareizi stāsta, ka šobrīd kuģis vairs nevar noslēpties vai zvejot kur grib. Uz visiem stāv AIS sistēma, kura līdzīgi GPS sistēmai uzrāda kuģa atrašanās vietu. Nevainosim zvejniekus zivju resursu noplicināšanā - sevišķi tāljūrniekus. Šovasar vienu pensionētu kapteini izvadājām līdz mencu meklējumos, bet nekā. Tur, kur viņš bija vilcis labus mencu lomus, mēs dabūjām tikai īstos bullīšus no 70 metru dziļuma. Šis gads ar bušu lomiem nu galīgi nelutināja un ar izmēriem arī. Gaidīsim citu rudeni. Ne asakas!

Gan jau, ka krievi zināja, kur kas ir izgāzts vismaz pašu rokām. Raksta arī par dzīvsudraba konteineriem, kas atrasti nogremdētajās zemūdenēs utt.
Nu protams, ja cilvēkiem tēma interesē, tad rodas arī visādi jautājumi.
Kā tur ar to mirušo zonu kur skābekļa nav? Nav ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru, zona palielinās?
Par info paldies.

cienijamie makskeresanas kolegi.atklati runajot es domaju,ka esmu parak daudz sarakstijis un visiem apnicis.tacu redzu,ka esmu parsteidzies.jo vairak atbilzu,jo vairak jautajumu.tas ir likumsakarigi.turpinu.atbilde Otinam.ja,pareizi, sietina starp piekrasti un taljuru nav.tiesa nozime. bet parnesta nozime ir.pirmkart ar likuma speku.mes nedrikstam zvejot seklak par 20 m dzilumu.tas ir loti plasas teritorijas.otrkart praktiski man trala atverums ir lielaks.ja ieiesu seklak par 20 m,es vinu noplesisu.tas butu tads kartigs mauciens pa kabatu.kaut ka negribas.mes varam zvejot ar zvejas riku kas uzradits licenze.izejot no ostas es elektroniski nosutu zinojumu ,kura uzradu ari trala veidu.cita man nedrikst but.sekas naudas soda zina ir vienkarsi astronomiskas.piekrastniekiem ir citi zvejas riki un jaudas.viniem fiziski nav ko darit kur mes zvejojam.ta ka laucini principa ir sadaliti. daudzas zivju sugas(lielaka dala) uzturas piekraste un uz taljuru nemaz neraujas.paliek tikai zivis kas aktivi parvietojas.ja,es varu nokert renges 60 m dziluma,kuras aizvakar dzivojas uz 15 m.ari butes migre,ka jau rakstiju,un noklust ka vienu ta otru lomos.tur nu neko nevar darit. Otin,es ceru,ka par sietu busu uzrakstijis izsmelosi.ja vel ir jautajumi ,raksti. par piesarnojumu.par to var rakstit tik daudz,ka man acis saies konusa un atlieksies pirksti.tapec pieversisos tikai temai par kimiskajiem ierociem.tas nav ne valsts,ne kara noslepums.vienkarsi loti neerta tema.valstis negrib tracinat savus iedzivotajus.jo isti nav skaidrs kas tur bus un ka ar to tikt gala.saksim ar vesturi.pirma un otra pasaules kara laika tika sarazoti krietns apjoms kimisko ierocu.ipasi izcelas Vacija.labi ka vinus ta isti nepielietoja,citadi diezvai mes te butu.vai butu tadi mutantini.ta ka Vacija ka zinams karu zaudeja,tas viss nonaca uzvaretajvalstu rokas, kaut ka no tiem mesliem bija jatiek vala.nu neko citu neizdomaja ka noslicinat jura.par ekologiju taja laika neviens pat nedomaja.tas viss tika sapakots metala konteineros.un izmests jura. te sakas pirmie mesli - neviens nezina cik tad isti bija tas apjoms,jo slicinaja vairakas valstis.un ta valstis uzvaretajas ta isti nedraudzejas,tad informaciju slepa.ari ar vietas koordinatem bija,ka bija.nebija precizitates un atkal ta slepeniba.pozitivajs bija tas,ka tikdaudz prata pietika ka slicinaja ieplakas- lielajos dzilumos kur ir bieza dublu karta.ta ka zvejnieki zvejas vietam medz dot nosaukumus,tad ir tads zvejas placis varda Iprits.60 un70-tajos gados ir bijusi gadijumi kad zvejniekiem tralos trapijas sie konteineri un zvejnieki guva smagus kimiskos apdegumus.vairak gadijumu nav dzirdets.visticamak,ka kads sos konteinerus nebija aizvedis lidz galam un izmetis seklak uz cietajam gruntim.pats esmu zvejojis iprita un redzeju situaciju.misdienu eholoti loti labi uzrada grunts strukturu.tur virs cietas pamatgrunts ir vismaz 20 m biezs dublu slanis,pec manam domam konteineri izgaja cauri dublu slanim un tur iekonservejas.diez vai vini tur pat ruse.pat ja tomer ruse tad izpludusais skidrums (par gazi vins klutu izplustot atmosfera)diez vai jzlauzisies cauri dublu slanim.laikam ta ir,jo pagaidam nekadas ziepes nav noverotas.1995.gada viiens Peterburgas zinatnieks sacela par so jautajumu baigo traci,ka tulit mums visiem bus galigs pisec. 20 gadi ir pagajusi,zinatnieks kluva populars.bet pisec ta ari neatnaca.par to ka tas vielas tur sadalas vai ne ir jajauta kimikiem,es to nezinu.es ta drusku raustijos kad Krievija uz Vaciju buveja caurulvadu.bet vini sos rajonus apgaja.es domaju,ka butes pie kimiskajiem ierociem netiek un no ta nebutu jabaidas.nu visu parejo jau laikam gan pielasa.nu ja bus kadas dabas katastrofas,piemeram zemestrices vai cilveki atkal bazisies ar megaprojektiem,tad gan var but kartigi mesli.

Gribeeju tikai pateikt ka ne jau vienmeer vajag lai keraas entie maisi vai spaini ar ziviim - cope ir izdevusies un atpuuta pie juuras ir sanaakusi pat tad ja ir paaris zivis :) un taas paris zivis manuprat var nokert visaa muusu lieljuuras piekrastee :)
edzuss2 - vārdi patiesi.

Leonīd, es domāju par to cik daudz no visiem atkritumiem nonāk zivīs un attiecīgi pēc tam tajos, kas tās zivis ēd. Par dioksīnu - tas tā kā skaidrs jau sen, vienmēr vajag ko piespēlēt lai dabūtu savā pusē vairāk. Skandināvi pie mums meklē īstos jūras lašus, nevis mākslīgi audzētos no savam audzētavām.

Ar looti lielu interesi lasu un sekoju liidzi sim forumam un aarkaatiigi liels paldies Bjorgvinam par izsmelosu un visnotal interesantu informaaciju.
Busu copi man iemaacija sencis aptuveni gadus 15 atpakal kad vareeju tikai izvilkt sisteemu bet iemest veel nevareeju. Zeel tikai ka sencim galvenais iemesls bija uz juuru braukt lai garsotu cepumu nevis kertu zivis. Bet cik atceros tad tajaa laikaa keeraas krietni krietni labaak. Varbuut taa man likaas jo biju mazs bet tiesaam skiet ka neema labaak.
Pie buteem esmu atgriezies divus gadus atpakal un divu gadu laikaa normu esmu dabuujis tikai sogad vienreiz. Un tad apzinaajos ka norma naw galiigi vajadziiga un naw kur tik daudz zivis likt :D
Manupraat zivis krastaa ir...tikai jamaak vinas tagad panemt - ja agraak vinas keeraas visiem un vienalga uz kaadiem rikiem tad tagad vinas tiesaam jamaak panemt.
Un tas copi padara interesantaaku - vismaz man!
Man pietiek videeji ar pus spaini ar buteem - prieks kuupina un tad mute smaida un pasam prieks :)
Gribeeju tikai pateikt ka ne jau vienmeer vajag lai keraas entie maisi vai spaini ar ziviim - cope ir izdevusies un atpuuta pie juuras ir sanaakusi pat tad ja ir paaris zivis :) un taas paris zivis manuprat var nokert visaa muusu lieljuuras piekrastee :)
Tiekamies pie uudeniem :)

Ātrāk nesanāks kā pēc 2st.Neatkarīgi no rezultāta atskaite būs.Domātāj,dioksīna skadāls baltijas lašos un reņģēs tika mākslīgi radīts,lai veicinātu mākslīgi audzētu lašveidīgo noieta tirgu.Reņģi gribēja pasludināt par mazvērtīgu,ko varētu zvejot bez ierobežojumiem,lomi zvēriem.Apmēram tā.Protams,ka jebkura radība vai augs uzņem no apkārtējās vides visu- kā veselīgo ,tā kaitīgo.Analīžu rezultāti būs atkarīgi no lobija ietekmes.

....bet kā tad ar lomiem šodien 13.decembra dienā...., kurš palielīsies.....

Bjorgvin, paldies!
Bet vai ir kāda informācija (valsts noslēpumus nepieprasām) par to, kas tad tajās zivīs ir iekšā un cik daudz (dzīvsudrabs, polifenoli u.c). Es, piemēram, noķēru Užavas pusē butes un visām aknas raibas. Nu zināms, ka Baltijas jūrā ir izgāzti karamateriāli un vēl hvz kas. lādiņi un mucas ir izrūsējuši, vielas ir ūdenī + viss kas no notekūdeņiem un lauksaimniecības nonāk jūrā. Kaut kas ir lasīts par lašveidīgajiem un mencām, arī reņģēm, par to, cik tur daudz tā kaitējuma ir, bet tieši par butēm tās informācijas vismaz man ir mazāk. Bute jau pārsvarā salasa to, kas ir uz grunts, tātad arī beigto, augšējos slāņos viņa tā kā mazāk medī.

Neteikšu,ka tīklu vīri visu krējumu nosmēluši.Dundagas novada dome ir izsniegusi uz šo sezonu ap 70 tīklu atļaujām.Kad butes sev zināmu iemeslu dēļ ir pie krasta,pietiek visiem,kā tīklu licējiem,tā copmaņiem.Vienu brīdi bija tā,ka ātrāk uz jūru nekustēju,kamēr no pazīstamiem zvejniekiem neuzzināju par bušu klātbūtni.Tas,ka butei pie krasta vajag vismaz+3 grādu ūdens temperatūru ir fakts.Aukstākā ūdenī nekā ēdama tai nevarētu būt,ar retiem izņemumiem,es arī pie tukša galda nesēžu.Sosezonu lielas korekcijas visā tai būšanā ienesa ilgstošie A-DA vēji.Rietumnieki iedzen citu ūdeni ar barību un augstāku temperatūru.Nemaz tik spīdoši neķērās pirms daudziem gadiem,kad sāku saprast jūras copi,tad gadus trīs panesās,tad atslābums.Pie mūsu neveiksmēm nevainosim tos,kuri nav pie vainas.Zvejas vīriem sodi ir ahūni,līdz licenses zaudēšanai.Ne asakas!

Ķipa tas viss nav saistīts? Piekrastē tikai piekrastes zivis un traļeniekiem tikai dzīļūdens zivis. Pa vidu sīks un nepārrvarams metāla siets?
o.

Bjorgvins stāsta par traleriem, bet tauta cepās par piekrastniekiem.

Piekrītu. Labu laiciņu nebija nekas tāds interesants ko palasīties. Daudz ko jaunu uzzināju. Bet tik un tā viss atduras tomēr pret laivām un to zvejnieku sirdsapziņu - diemžēl.

Bjorgvins, Jūs tik neklusējat un turpinat rakstīt. Baisi interesanti. :)
o.

ja,Domatai,es redzu,ka busu tema Jus ir loti ieinteresejusi.meginasu atbildet uz jautajumu par busu narstu.saksu pec kartas.tik tiesam sobrid interneta var rakstit kas grib un ko grib.tapec ir daudz puspatiesibu,blakuspatiesibu.maldu,mitu,melu un atklatas dezinformacijas.neviens neprasa ne kompetenci,ne zinu izcelsmes avotus,ne atbildibu. un tas ir visa interneta informativaja telpa.tapec sniedzu informaciju kuru var parbaudit Valsts vides dienesta un ari Zinatniski petnieciskaja instituta. drosi ka sim organizacijam ir majaslapas un arhivi,kur to viu var atrast.es neesmu datora draugs un nezinu kur meklet bet interneta urki to noteikti atradis. tatad nekas nerodas no zila gaisa.visas pie Baltiuas juras esosajas valstis strada nopietnas zinatniskas organizacijas.ari Latvija.protams Latvija ir maza ar ierobezotiem resursiem,tomer ari musu zinatnieki brauka ar specialiem kugiem,frakte zvejas kugus un veic petijumus pec savam programmam,vai ari nak mums lidzi parasta reisa un nem paraugus un kida to ko mes nokeram.ta ir pasaules prakse.man stradajot Grenlande vinu zinatnieki darija to pasu. uz so organzaciju petijumu pamata tiek noteikta jura esoso zivju masa un attistibas tendences.starptautiska organizacija nosaka nozvejojamo zivju kvotas un sadala starp dalibvalstim.valstis talak sadala saviem kugiem. bet si organizacija nosaka lieguma laikus un ari lieguma rajonus kur notiek zivju narsts vai ir daudz zivju mazulu.katra valsts vel pienem savus nacionalos zvejniecibas un makskeresanas noteikumus.tie gan praktiski ir domati ieksejiem udeniem.atklata jura vadas pec eiropas regulam. nu tad luk - pirms tika atcelti liegumi butem si visnotal cienijama organizacija ilgus gadus bija noteikusi narsta liegumu butem no 1,februara lidz 15,maijam.,akmens butem lidz 30.junijam. kam nav svesa logika sapratis,kad narsto butes. par busu sugam.ja busu sugas ir vairakas stipri lidzigas,vai tiesi 15?nevaresu atbildet,io par dazam vel zinatnieki stridas vai ta atseviska suga vai tikai pasuga.un viena loti atskiriga no parejam-akmensbute jeb ate. par laivu kontroli lici.ja,ir atskiribas starp kugi un laivu.kugis atnak nevis kur grib,bet uz ostu.visas ostas ir VVD nodalas.2 stundas pirms ienaksanas kugis nosuta zinojumu ar ienaksanas laiku,piestatnes numuru un precizu zivju daudzumu pa sugam.lidz ienaksanai osta ir aizpildits un aizsutits elektroniskais zurnals.un viss jau ir riga un brisele.ja esi pielavis kludu-ta ir drausmi pretiga procedura,elektroniskais zurnals- ta ir atseviska serija sini kino.tas ir tas ko tagad gribeja uzspiest arstiem.mums ari ta programma no sakuma negaia,bija reizes kad gribejas ar cirvi bliezt pa kompi. kas ir lici.tur laivinieks aizpilda papira nozvejas zurnalu.lidzi vins to nenem,jo nedod uzslaks udens un dokuments parvertisies slapja lupata.vins to aizpilda krasta.ta ka laivina var izbrukt vairakas vietas un piekraste ir gara,tad inspektors visur protams neuzspej.ia tomer,atnakot maka inspektors celi pastaigajas pa liedagu,tad zurnals tiek aizpildits maksimali precizi.a ja inspektors pilda dienesta pienakumus citur?tad zurnalu aizpilda pec sirdsapzinas.a ja sirdsapzina sini bridi ir aizsnaudusies?tadas luk mazas niansites.

Par akmensbutēm - Tukuma tirgū ir bijušas pārdošanā. Pie kam - plaukstas lieluma...
Par zvejnieku kontroli - līcī, Engures pusē daudz nelegālu tīklu...

Bjorgvin, es izlasīju visu pareizi, Atlantijas bute piemēra pēc, jo mūsējās vispār neesmu lielveikalos manījis. Nu tagad skaidrs kāpēc. Par zvejas aizliegumu akmensbutēm esmu dzirdējis no piekrastes zvejniekiem, pats vienu zemmēra akmensbuti izcēlu pagājušogad rudenī.
Nu vienīgi tad varbūt komentārs prasās par nārstu u.c izejot no šī linka. Kaut gan raksta visi, kam nav slinkums.
https://www.latvijasdaba.lv/zivis/platichthys-flesus-l/
Nu raksta, ka ir 15 populācijas Baltijas jūrā.

ja,Pravieti un Domataj,Jus par tam cenam visu esat pareizi ieverojusi.bet es jus citeju -atlantijas, lielas,akmensbutes.ja,sim zivim ir cena.laikam es ieprieksejo gabalu esmu par garu uzrakstijis un Jus laikam esat ne visai uzmanigi visu izlasijusi.taja punkta par busu zveju ir akcentets tas ka nav ko atlasit tirgum un teiksm kupinasanai.butei nan ne izmera,ne biezuma.un no tadam nesanak gaumiga, standartiem atbilstosa tirgus prece.tapec nav cenas.un ta rentabilitate.kaut kadu nelabveligu apstaklu del butes nesasniedz velamo kondiciju. ja par akmensbutem tad vinas vispar nedrikst zvejot. drikstesana ir viena lieta,bet ziepites ir ieks tam,ka es gadus 3 neesmu redzejis nevienu akmensbuti.par busu atiesanu no krasta.ja,tas kuras dodas uz narstu,drosi vien ir sakusas celu.jo narsts notiek februari,marta,aprili 70 - 90 m dziluma diezgan pieklajiga attaluma no krasta,nu tuvakais kadi 80 km varetu but.nu tadam plakanam,ne visai naskam peldetajam tas ir labs cela gagalins.ja citas zivis narstot dodas uz seklumiem un pat upem,tad butei viss ir otradi.bet viena dala zivju kaut kadu iemeslu del neveido narsta produktus un tatad nemigre uz narsta vietam.tatad nokert kaut ko var vienmer. vajag tikai urbt.