Pie mums dzīvo divu veidu (sugu) plekstes. Pirmās nārsto uz Gotlandes ieplakas nogāzēm. Un no mūsu krasta peldot nekādas bezskābekļa mirušās zonas nav jāšķērso. Tieši ieplakas dziļākie ūdeņi ir tā miruši zonā. Teiksim pusceļā uz Gotlandes salu. Nārsta sekmes nosaka hidroloģiskie apstākļi (sāļums un ūdenī izšķīdušais skābeklis). Pēdējie pētījumi liecina, ka šī plekste pie mums iet mazumā.
Un tad ir otra veida plekstes, kas nārsto vēlāk (maijs-jūnijs) tepat piekrastē. Tās ir mazākas. Izpaltītas sākot no mūsu ūdeņiem un uz ziemeļiem. Abu veidu plekstēm mazuļi uzturās seklajos piekrastes ūdeņos, vislabprātāk smilšainām pludmalēs (piemēram Kolkas).
Un tad ir otra veida plekstes, kas nārsto vēlāk (maijs-jūnijs) tepat piekrastē. Tās ir mazākas. Izpaltītas sākot no mūsu ūdeņiem un uz ziemeļiem. Abu veidu plekstēm mazuļi uzturās seklajos piekrastes ūdeņos, vislabprātāk smilšainām pludmalēs (piemēram Kolkas).
11.aprīlis 2018, 21:46 | links