Velce.
Tā kā vakar bija brīva diena, tad ar kolēģi atkal devāmies velcēt. Zinot kāds būs laiks, cerējām, ka kāda vismaz varētu kātu pakratīt:) Par mēriem, pat nesapņojām.
Finālā, izvilkto skaits tāds pats kā iepriekš, tikai mēri bija vairāk:)
BET ne par to ir stāsts.
Bērnībā biju redzējis raudu nārstu vienā no pierīgas ezeriem un kādus gadus 10 atpakaļ, asaru nārstu. Tomēr vakar redzētais mūs pārsteidza, ja neteikt vairak.
Pirms pulksten sešiem redzējām, cūku riestu (brekšu nārstu), savādāk to nevar nosaukt. Apmēram 100 kvadrātmetru platībā, likās, ka izvirdīs vulkāns, tik monstrīgus brekšus un tādu vārīšanos nebijām piedzīvojuši.
Novelcējot vēl kādu gabalu, tieši tas pats, tikai šoreiz vēl gulbju pāris mēģināja tikt no tās vietas prom:D
Dienas gaitā vairākās vietās redzējām zalkšus plunčājoties upes vidū un viens pat izdomāja peldēt līdszās laivai, tā, ka domājām motoru slāpēt, lai dzenskrūvē neierauj.Beigas tomēr izdomāja, ka šim ir citas štelles un aizpeldēja sāņus.
Un vakara nagla, KARPA. Es pat teiktu nevis zivs, bet dzīvnieks, līdzvērtīga alnim. Kaut ko tik lielu un garu, nebijām redzējuši (labi ka tā nebija torpēda). Kolēģis teica varētu būt uz kilogramiem 20, es pat nevaru iedomāties tās svaru.
Mēs velcējām ar kazanku, tad karpas garums varēja būt pus otrs Kazankas platums.
Tā mierīgi, bez stresa, peldēja pa ūdens virsu, piepeldēja pie laivas, laikam nočekoja, ka te nav ar ko (riestot), lēni pagriezās un papeldot pa virsu kādus metrus 10, nonira ka zemūdene Klusajā okeānā.
Radās sajūta, ka vakar visa dzīvā radība ..... .:D:D:D
8.maijs 2018, 14:30 |
links