Skumji īstenībā.
Šovasar arvien aktīvāk pievēršoties tik ļoti mīļotajam hobijam, proti, copei, esmu pārliecinājies kārtējo reizi, ka daļai primātu ir viss viens - kur *irst, tur ēst, atpūsties utt., apmēram.
Tik daudz upju un ezeru krastos esošās labās vietas ir piemēslotas - kastītes no dzīvās ēsmas, plastikāta maisiņi no sviniem āķiem u.tml. sīkumiem. Nemaz nerunāsim par alkohola iepakojumiem, čipsu pakām utt.
Nav ārzemju pieredzes man daudz, lai salīdzinātu, un arī īsti tā neinteresē.
Ir patiess prieks izlasīt, ka tomēr ir arī cilvēki, kas iespēju robežās savāc šādus atkritumus. Nevajag domāt, ka, redz, es jau neko viens neietekmēšu utt.
Tos, kas mēslo, gan laikam tikai kaps izārstēs.
Man copes auto ir paveca lamata, ietilpīga arī. Iespēju robežās arī savācu vismaz daļu atkritumu.
Tas nu tā, pārdomas par to visu aiz mīlestības pret zemīti.
16.oktobris 2018, 11:39 |
links