Ekonomika un politika

Demokrātikas sabiedrības ietvaros būtu būtiski iepazīties un diskutēt par šo tēmu. Tā kā iepriekšējā politisko diskusiju tēma ir veiksmīgi nonākusi pie paredzamā finiša,gribētos to atsākt jaunā kvalitātē, bez personīgiem cieņu aizvainojošiem komentāriem un bez kādas rasu naida kurināšanas. Tā ar bišku ar vēsāku un skaidrāku prātu...
Skatos, ka dzēšgumijai šodien mēneša kritiskās dienas un vates un vecie pirduki sūta kļauzas vienu pēc otras... Nožēlojami...
2.marts 2019, 21:41 | links
 
Komunicējot ar daudziem par manis aizskarto tēmu, esmu ieguvis jaunas atziņas. Es saprotu, ka daudzi te vēlētos pārrakstīt vēsturi, izzejot no pozicijas, ka hitleriskās Vācijas karaspēks bija atbrīvotājkaraspēks. Ja tā tad, es saprotu, ka kurzemes katla nebija, mežabrāļu nebija, ja kāds bija pretī, tad tie bija iesūtītie " zaļie cilvēciņi". Rihards filmā bija atbrīvotājs, Pāvuls komuņāgu zombijs un tt., Paraša arī teica, ka viņam katlā nebija 10 000 banderoviešu, spaidu kārtā mobilizēto un algotņu. Tā veidojas meli un vēstures faktu diametriāla sagrozīšana. Es jau nerunāju par mīlas trīstūri, es runāju par filmas vēsturisko fonu un ļoti patiesi iespējamiem notikumiem Latvijā attiecīgajā vēsturiskajā brīdī, kas perfekti sastiķēti gan ar mīlu, gan varoņu iespējamo rīcību tajā laikā. Uz Vāciju arī latvieši netika, jūsuprāt, sūtīti strādāt. Moments filmā attēlots vēl ļoti liberāli. Īstenībā uz Vāciju sūtīja arī spaidu darbos zem stobra un draudiem, bija arī brīvprātīgie. Tiem kam nepatīk - filmas vēsturiskai kara fons, tad šodien skatīsities Sarkano mežu, kur noteikti boļševiki nepārtrauti mauks nagus, tiks parādīti kā zvēri, bet Hitleriskās vācijas atbrīvotāji kā gaismas un brīvības nesēji. Es taču neaizliedzu nevienam ķert no piedzīvojumu filmām kaifu, kas tic jaunās vēsturiskās patiesības interpretācijai. Saturu es nezinu. Pagaidām nekas patiesāks un precīzāks par ilgo ceļu nav uzņemts. Pagājis 1/4 gadsimts, Grauba uzņēmis kaut kādas piedzīvojumu filmas, kurās vispār nekas neatbilst vēsturei, ne tur mīla, netur pārdzīvojumi, ne tur raksturi, karš attēlots kā tāds nelāgs starpgadījums bez ciešanām. Un nesāciet piesieties pie vārdiem, uzrakstiet savu personisko analīzi, nevis aprejiet, kurš uzdrošināsies no savas puses paust savas pārdomas. Brīdinu, ka turpmāk par katru rupjību es vērsīšos pie administrātora. Latvietim beidzot ir jāsāk kustināt smadzenes un domāt, spriest un pieklājīgā formā komunicēt, nevis tikai apriet vienam otru. Diemžēl šeit es redzu, ka vienam otram mātes valoda tiešām ir........piedomājiet paši kāda. Es protu daudz labāk un profecionālāk riet žargonā par jums, ja es to vēlētos un pie tam divās valodās, jo esmu to apguvis savu darba uzdevumu izpildes laikā 25 gadu laikā, uzturot attiecības ar speciālo kontingentu, gandrīz katru dienu. Ceru uz izpratni.
2.marts 2019, 21:19 | links
 
Cien. plēsīgais ! Lūdzu vienreiz beidz pliki d...... . Ja Tu neorientējies tagadējo mākslinieku un sportistu pasaules sanniegumos, tad labāk neraksti, un aizej labāk salej un neizrādi savu tupumua
2.marts 2019, 21:06 | links
 
Man liekas mazliet garlaicīgs, bet skaists gabals. Nav kinohronika. Skatoties rodas ticība ka tajā modelī tur viss tā notiek un tā ir patiesība. Skatoties ,piemēram, "Rigas sargus" vai "Nameiz", nepamet sajūta, ka tevi čakarē. Tobiš filmas veidotāji nemāk mani pārliecināt, ka tur tajā storijā tā ir jābūt.

Jāpameklē kāda vēsturnieku recenzija par Santa Barbaru un Verdzeni Izauru;)

Jurik, 2.marts 2019, 20:11
Padomju laikā visas filmas tika taisītas propagandai,pat komēdijas,tajās parādija cik laimīgs ir padomju pilsonis kas strādā rūpnīcā,katram biorobatam likās ka tāda ir dzīve visur un labāka nav iespējama.Kaut visa sabiedrība bij depresīva un drūma
2.marts 2019, 21:01 | links
 
Par tēmu runajot !
Jums vel nav apnicis , rapot atpakaļ , un meklet visus pagātnes meslus !
Jā , bija estrade un filmas ! Bija maksla un sports , pakartots TĀ laika posmam !
Kuri tagad ir tadi makslinieki , vai sportisti !
Seņčus lama tikai zaķpastalas , tapec ka seņči nevar no kapiem piecelties un sadot pa nasēm !
KAUNS !
2.marts 2019, 20:45 | links
 
Izskatās ka man šoreiz misējās !
ATVAINOJOS ADMINISTRACIJAI !
Un paldies par noņemto bridinajumu !
;) !
2.marts 2019, 20:37 | links
 
eldorado [02.03.19]: "Filmu vērtē vēsturnieks Juris Ciganovs:

Pēc Maskavas pasūtījuma tapušais seriāls “Ilgais ceļš kāpās” nav tikai skaista melodrāma, šī filma ir tipisks sava laika (neaizmirsīsim, 1981. gadā bija Brežņeva ēras pati kulminācija) izstrādājums, kura mērķis bija noniecināt neatkarīgās Latvijas vēstures posmu un slavināt Padomju Savienību. Mīlas stāsts bija tam visam pakārtots.

Neiedziļināšos mākslinieciskajās niansēs, nav mans “dārziņš”. No vēstures parādīšanas viedokļa filmā ir ārkārtīgi daudz, negribētu teikt – melu, bet neprecizitāšu. Neieslīgšu sīkumu ķidāšanā, kaut to varētu darīt daudz un ilgi – gandrīz katrā epizodē ir kas pieminēšanas vērts. Bet galvenie, kā akadēmiskās aprindās teiktu, “problēmjautājumi” būtu šādi.

Sliktā “buržuāziskā dzīve”. Filmā parādītais neatkarīgās Latvijas laiks skatītājam jāsaprot kā sliktākais, kas mūsu tautai ir bijis: masveidīga iedzīvotāju ieslīgšana parādos, politiski nevēlamo personu piespiedu iesaukšana armijā, turīgo pilsoņu iesaistīšanās visādās ekstrēmistiskās provāciskās organizācijās (patiesībā filmā minētais “Pērkoņkrusts” tobrīd bija aizliegta organizācija un savā darbībā tā ieturēja izteikti pretvācisku un arī pretkrievisku pozīciju), aizsargu patvaļa (lauku apvidos aizsargos brīvprātīgi darbojās paši vietējie iedzīvotāji un kautiņa sarīkošana pie kroga formas tērpā ģērbtiem aizsargiem draudētu ar padzīšanu no organizācijas un tiesu) un vēl, un vēl… Rezultātā padomju varas atnākšana parādīta kā atpestīšana no visa šī “buržuāzijas diskrētā šarma”. Kaut gan bērnībā man tieši pirmās sērijas likās tās interesantākās – kaut kas pievilcīgs bija tajā “buržuāziskajā dzīvē”: Latvijas karogs, armijas formas tērpi, runas par savu valsti…

Uz Sibīriju kā ciemos. Jā, filmā pirmo reizi latviešu kinematogrāfa vēsturē tika parādītas izsūtīšanas. Taču ir jāpiekrīt Eduardam Berklavam, kurš savulaik teica, ka filmā brauciens uz Sibīriju parādīts kā iešana ciemos – ne tev čekistu ar kravas mašīnu pie mājas, ne lopu vagonu, ne lēģeru, ne dzeloņstiepļu, ne sardzes torņu… Krievu sādžā Martu ar dēliņu sagaida, ielaiž uz dzīvošanu mājā, pabaro, apģērbj, nu gluži kā kūrortā. Tikai vecais Mitjais drusku paburkšķ par fašistiem… Pēc tam viņš pats iesaka Martai uzrakstīt vēstuli “kur vajag” par nodarītajām pārestībām, un Martu no izsūtījuma atbrīvo. Nu, skaisti taču…

Aizsargi kā bandīti. Mājās palikušie un mežos sabēgušie aizsargi ar bijušo krodzinieku Āboltiņu priekšgalā, protams, ir “bandīši” un prasti veikalu izlaupītāji, kas, pateicoties vecā Ozola nemākulībai un viņa bijušā, visādi abižotā kalpa Pētera nodevībai (atvainojos, vērībai), pelnīti saņem sodu. Tiesa, mani vienmēr ir pārsteidzis, kā padomju cenzūra varēja atļaut parādīt, ka Ārija Geikina atveidotajam “bandītam” Āboltiņam ir kaut kādas cilvēciskuma paliekas – kāpjot laivā, lai mēģinātu aizbēgt uz ārzemēm, viņš noglāsta dzimto zemi un kabatā iebāž sauju liedaga smilšu…

Padomju zvejnieku ceļš uz Zviedriju. Filmā parādīts, ka neilgi pēc kara beigām parasti Padomju Latvijas zvejnieki negadījumā nonāk Zviedrijā, pēc tam atgriežas atpakaļ. Patiesībā “normāli” būtu, ja viņus visus bez liekām runām aizsūtītu labākajā gadījumā uz Sibīriju, sliktākajā – nošautu tepat Centrālcietumā… Bet zvejnieki dzīvo, precas, pat tiek paaugstināti amatos.

Vācietis padomju Irkutskā. Pa padomju Sibīrijas pilsētu, ja nemaldos, Irkutsku, pavisam viens un VDK nepieskatīts staigā Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis Rihards Losbergs, ieiet parastā padomju “hruščovkā” un tā vienkārši piezvana pie durvīm, aiz kurām dzīvo Marta ar savu pieaugušo dēlu. Pat nav jābūt vēsturniekam, bet vienkārši padomju sistēmā dzīvojušam, lai saprastu, ka tas nebija iespējams…

Viss šeit pateiktais ir tikai mans personīgais viedoklis. Lai jau šī filma daudziem paliek kā skaists mīlasstāsts, katram pašam ir tiesības izlemt."
Man liekas mazliet garlaicīgs, bet skaists gabals. Nav kinohronika. Skatoties rodas ticība ka tajā modelī tur viss tā notiek un tā ir patiesība. Skatoties ,piemēram, "Rigas sargus" vai "Nameiz", nepamet sajūta, ka tevi čakarē. Tobiš filmas veidotāji nemāk mani pārliecināt, ka tur tajā storijā tā ir jābūt.

Jāpameklē kāda vēsturnieku recenzija par Santa Barbaru un Verdzeni Izauru;)
2.marts 2019, 20:11 | links
 
Tiko parunaju ar administraciju !
Par manim minutes laika , pec katra mana posta , ienakot desmit sudzibas ! :D
Daudz gan te sadaļā man naidnieku ! Kas baidas teikt acis !
Bet lamajas aizmuguras un kļauzas raksta !
;) !
Ta vel 20 sudzibas - laikam janovel visiem - ne asakas !
;) !

plesigais, 2.marts 2019, 19:56

priecājies,ka administrācija vispār uzskatija par svarīgu Tev atbildēt:)))jo ,kad man piešķīra bridinājumu,man neviens uz vēstuli ar jautājumu par ko -neatbildēja!Tā kā jūties vismaz pagodināts,ka saņēmi kautkādu atbildi:)))
2.marts 2019, 20:02 | links
 
Tiko parunaju ar administraciju !
Par manim minutes laika , pec katra mana posta , ienakot desmit sudzibas ! :D
Daudz gan te sadaļā man naidnieku ! Kas baidas teikt acis !
Bet lamajas aizmuguras un kļauzas raksta !
;) !
Ta vel 20 sudzibas - laikam janovel visiem - ne asakas !
;) !
2.marts 2019, 19:56 | links
 
Forši !
Smilksteklis lamajas un mekle kašķi , bet man otrs bridinajums ! ;)
Un pie tam bez paskaidrojuma par ko !
Izskatas ka tiešam jau bus šita . . . . Japamet !
2.marts 2019, 19:48 | links
 
"Filmu vērtē vēsturnieks Juris Ciganovs:

Pēc Maskavas pasūtījuma tapušais seriāls “Ilgais ceļš kāpās” nav tikai skaista melodrāma, šī filma ir tipisks sava laika (neaizmirsīsim, 1981. gadā bija Brežņeva ēras pati kulminācija) izstrādājums, kura mērķis bija noniecināt neatkarīgās Latvijas vēstures posmu un slavināt Padomju Savienību. Mīlas stāsts bija tam visam pakārtots.

Neiedziļināšos mākslinieciskajās niansēs, nav mans “dārziņš”. No vēstures parādīšanas viedokļa filmā ir ārkārtīgi daudz, negribētu teikt – melu, bet neprecizitāšu. Neieslīgšu sīkumu ķidāšanā, kaut to varētu darīt daudz un ilgi – gandrīz katrā epizodē ir kas pieminēšanas vērts. Bet galvenie, kā akadēmiskās aprindās teiktu, “problēmjautājumi” būtu šādi.

Sliktā “buržuāziskā dzīve”. Filmā parādītais neatkarīgās Latvijas laiks skatītājam jāsaprot kā sliktākais, kas mūsu tautai ir bijis: masveidīga iedzīvotāju ieslīgšana parādos, politiski nevēlamo personu piespiedu iesaukšana armijā, turīgo pilsoņu iesaistīšanās visādās ekstrēmistiskās provāciskās organizācijās (patiesībā filmā minētais “Pērkoņkrusts” tobrīd bija aizliegta organizācija un savā darbībā tā ieturēja izteikti pretvācisku un arī pretkrievisku pozīciju), aizsargu patvaļa (lauku apvidos aizsargos brīvprātīgi darbojās paši vietējie iedzīvotāji un kautiņa sarīkošana pie kroga formas tērpā ģērbtiem aizsargiem draudētu ar padzīšanu no organizācijas un tiesu) un vēl, un vēl… Rezultātā padomju varas atnākšana parādīta kā atpestīšana no visa šī “buržuāzijas diskrētā šarma”. Kaut gan bērnībā man tieši pirmās sērijas likās tās interesantākās – kaut kas pievilcīgs bija tajā “buržuāziskajā dzīvē”: Latvijas karogs, armijas formas tērpi, runas par savu valsti…

Uz Sibīriju kā ciemos. Jā, filmā pirmo reizi latviešu kinematogrāfa vēsturē tika parādītas izsūtīšanas. Taču ir jāpiekrīt Eduardam Berklavam, kurš savulaik teica, ka filmā brauciens uz Sibīriju parādīts kā iešana ciemos – ne tev čekistu ar kravas mašīnu pie mājas, ne lopu vagonu, ne lēģeru, ne dzeloņstiepļu, ne sardzes torņu… Krievu sādžā Martu ar dēliņu sagaida, ielaiž uz dzīvošanu mājā, pabaro, apģērbj, nu gluži kā kūrortā. Tikai vecais Mitjais drusku paburkšķ par fašistiem… Pēc tam viņš pats iesaka Martai uzrakstīt vēstuli “kur vajag” par nodarītajām pārestībām, un Martu no izsūtījuma atbrīvo. Nu, skaisti taču…

Aizsargi kā bandīti. Mājās palikušie un mežos sabēgušie aizsargi ar bijušo krodzinieku Āboltiņu priekšgalā, protams, ir “bandīši” un prasti veikalu izlaupītāji, kas, pateicoties vecā Ozola nemākulībai un viņa bijušā, visādi abižotā kalpa Pētera nodevībai (atvainojos, vērībai), pelnīti saņem sodu. Tiesa, mani vienmēr ir pārsteidzis, kā padomju cenzūra varēja atļaut parādīt, ka Ārija Geikina atveidotajam “bandītam” Āboltiņam ir kaut kādas cilvēciskuma paliekas – kāpjot laivā, lai mēģinātu aizbēgt uz ārzemēm, viņš noglāsta dzimto zemi un kabatā iebāž sauju liedaga smilšu…

Padomju zvejnieku ceļš uz Zviedriju. Filmā parādīts, ka neilgi pēc kara beigām parasti Padomju Latvijas zvejnieki negadījumā nonāk Zviedrijā, pēc tam atgriežas atpakaļ. Patiesībā “normāli” būtu, ja viņus visus bez liekām runām aizsūtītu labākajā gadījumā uz Sibīriju, sliktākajā – nošautu tepat Centrālcietumā… Bet zvejnieki dzīvo, precas, pat tiek paaugstināti amatos.

Vācietis padomju Irkutskā. Pa padomju Sibīrijas pilsētu, ja nemaldos, Irkutsku, pavisam viens un VDK nepieskatīts staigā Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis Rihards Losbergs, ieiet parastā padomju “hruščovkā” un tā vienkārši piezvana pie durvīm, aiz kurām dzīvo Marta ar savu pieaugušo dēlu. Pat nav jābūt vēsturniekam, bet vienkārši padomju sistēmā dzīvojušam, lai saprastu, ka tas nebija iespējams…

Viss šeit pateiktais ir tikai mans personīgais viedoklis. Lai jau šī filma daudziem paliek kā skaists mīlasstāsts, katram pašam ir tiesības izlemt."
2.marts 2019, 19:46 | links
 
Pravietis [40m]: Ar pateicību pievienojos Administrātoram par šo rīcību, un arī turpmāk lūdzu ierobežot un atbrīvot mūs no šādu psihiski nelīdzsvarotu eksemplāru klātbūtnes portālā.Melīgā vate un tukšpļūti, neceri, ka varēsi te brīvi melot un muldēt...

Sh_didzis, 2.marts 2019, 17:38

Ak dies kadas onkulitim dusmas ka krievs tika no Lv izforķets !
;) !
Kā viš var vaimanat !

plesigais, 2.marts 2019, 17:57

Ilgi nevilks, veselība nobruks, tur jau lēkme.... :), :). Jautrība visām portālam.
2.marts 2019, 18:45 | links
 
Pravietis [02.03.19]: Laikam tomēr Ilgo ceļu kāpās nebūs lemts pa spēkam pārspļaut nevienam, tikai tādēļ, ka filma veidota bez aizspriedumiem, patosa, bez liekas agresijas, objektīvi atspoguļo vēsturiskos notikumus un nāciju mentalitāti, cilvēku raksturus izmisuma brīžos. Nerunāsim par aktieru spēli, kas bija izcila. Viss kas uzņemts vēlāk, Graubas Baigais gads un vēl tur kaut kādas atmiņā nepaliekošas filmenes " par trīs vai četriem latviešu musketieriem" man izraisīja, diemžēl, smieklus, nevis pārdomas. Tiklīdz kaut ko " pieber ēdienā par daudz" , tas paliek neēdams. Atceros, kā tajos gados cilvēki nāca ārā no kinozāles, nebija par ko raudāt un smieties arī nedrīgstēja, proti, iztukšoti bez emocijām.
Vēlreiz atkārtošu, aktiery spēle lieliska, bet savādāk vatņiku okupantu propagandas filma ar sagrozītiem vēstures faktiem un okupantu slavināšanu.
2.marts 2019, 17:36 | links
 
uldens2 [02.03.19]: ''Ilgais ceļš kāpās''!!!Kas tad tur bij objektīvs???Filma par nelaimīgu mīlestību un kurai nekāda sakara ar to laiku baisajiem notikumiem.Paprasi kādam kas bij izsūtīti,ja vēl kādi ir starp dzīvajiem,viņi pastāstīs cik objektīvi.
+++precīzi.
2.marts 2019, 17:36 | links
 
Kas tad administratoram un vecajiem perdukiem un vatēm nepatika? Patiesība acīs kož?
2.marts 2019, 17:35 | links
 
''Ilgais ceļš kāpās''!!!Kas tad tur bij objektīvs???Filma par nelaimīgu mīlestību un kurai nekāda sakara ar to laiku baisajiem notikumiem.Paprasi kādam kas bij izsūtīti,ja vēl kādi ir starp dzīvajiem,viņi pastāstīs cik objektīvi.
2.marts 2019, 17:16 | links
 
Ar pateicību pievienojos Administrātoram par šo rīcību, un arī turpmāk lūdzu ierobežot un atbrīvot mūs no šādu psihiski nelīdzsvarotu eksemplāru klātbūtnes portālā.
2.marts 2019, 17:15 | links
 
Paldies ADMINISTRATORAM !
;) ! Varbut busi tik miļš un pasekosi lai šadi tipi uzvestos biku kulturalak !
2.marts 2019, 17:04 | links
 
Laikam tomēr Ilgo ceļu kāpās nebūs lemts pa spēkam pārspļaut nevienam, tikai tādēļ, ka filma veidota bez aizspriedumiem, patosa, bez liekas agresijas, objektīvi atspoguļo vēsturiskos notikumus un nāciju mentalitāti, cilvēku raksturus izmisuma brīžos. Nerunāsim par aktieru spēli, kas bija izcila. Viss kas uzņemts vēlāk, Graubas Baigais gads un vēl tur kaut kādas atmiņā nepaliekošas filmenes " par trīs vai četriem latviešu musketieriem" man izraisīja, diemžēl, smieklus, nevis pārdomas. Tiklīdz kaut ko " pieber ēdienā par daudz" , tas paliek neēdams. Atceros, kā tajos gados cilvēki nāca ārā no kinozāles, nebija par ko raudāt un smieties arī nedrīgstēja, proti, iztukšoti bez emocijām.
2.marts 2019, 15:12 | links
 
Kungi un podporučiki, arī praporščiki! Šovakar rādīs latviešu seriālu, kuru skatīšos. Tik daudz hu...ņas ir sarakstīts, tik daudz grāmatu par pretošanās kustību sarakstīts (nav kalkulatora, gandrīz visi letiņi ieplusējas), ceru, ka mazliet atbildīs raupjai vēsturei. Turklāt divi no dalībniekiem (galvenās lomas tēlotājs un viens scenārists) man ir labi pazīstami. Par abiem varu teikt tikai OK!
2.marts 2019, 14:29 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager