Saprotams tas viss māņi par bada A vai Z vējiem. Katrai ūdenstilpnei ir sava specifika, pie noteiktiem vējiem ne visās vietās būs zivju aktivitāte. Piemēram pavasarī, liels ezers, ūdens vispirms sasilst virspuse, bet patstāvīgs piemēram Z vējš ilgākā laika posmā sapūš silto ūdeni D krastā, tam līdzi seko zivju mazuļi, tur aktīvāk attīstas planktons. Tiem seko plēsēji. Savukārt pie pārāk spēcīga Z vēja D krastā jau būs sakulta tāda dūņu putra sajaukta ar peldošām ūdenszālēm, ka saprotams nekāda sakarīgā cope nebūs, tad tikai aizvēja Z krastā jāmeklē kur dzidrāks. Tobiš domā, vēro, analizē, nevis iekal tupas dogmas un māņus.
7.jūlijs 2019, 16:52 | links