Iepriekšējā nedēļa tika veltīta radiņu apciemošanai dažādos Latvijas nostūros, tādēļ paspēju jau sailgoties pēc copes. Tā kā pēdējās 2 reizes, copējot ar nedaudz smagāku inventāru, paliku garu degunu, šodien nolēmu paķert līdzi vieglākus rīkus. Laika apstākļi nelutināja - sākumā kārtīgi nolija, tad vēl kārtīgāk stiprais ZR vējelis ķērās pie žāvēšanas :) Nepietiek, ka daba mani nerroja, tad vēl zaļsvārces īpaši neatpalika - no pirmajām aptuveni 20 copēm realizēju tieši nulli! :D Bet, kā jau minēju iepriekš, iepūta pareizais vējelis, strauji sāka dzīt ezerā no Lielupes ar skābekli bagātu ūdentiņu un zivi sāka ne tikai mani kaitināt, bliežot pa mānekli un aši to atlaižot, bet arī baroties - īsā laikā tomēr tiku pie pāris palaidnēm (64 un 79 cm, 3.2 kg). Vēl kāda pamuka pie paša uztveramā tīkliņa. Lai kā tur arī būtu, ar šodienas copi esmu apmierināts. Kā jau tas ierasts, kad zivs aktivizējas, jābrauc uz dārziņu pēc sīkā Drešmaņa :) Sieva šoreiz palika bez zivīm, jo par vēlu uzrakstīja ziņu, ka gribot vēlreiz pagatavot līdaciņu cepeškrāsnī, dikti jau iepriekšējo reizi esot gardi sanācis. Nekas, tā jau viens otrs mani par gaļinieku sāka dēvēt, ir jālabojas ;)
P.S. Breksis aizcemmerēts, ķerot strīpainos palaidņus. Nebiju domājis, ka šis tik puņķains...
