Platais jeb zivju lentenis (atšķirībā no iepriekš aprakstītā Ligula intestinalis) zivīs dzīvo nevis pieaudzis, bet 2. paaudzes kāpura stadijā un gaida savu īsto saimnieku – cilvēku vai citu gaļēdaju dzīvnieku. Kāpuri neatgādina lenteņus, bet izskatās pēc pūslīšiem vai strutu perēkļiem. Ja šādu pūslīti pārplēš, var pamanīt mazu dažus milimetrus garu baltu, pelēku vai dzeltenīgu tārpiņu. Šie tārpiņi mīl apmesties līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, lašos, forelēs, pālijās, alatās, repšos, zandartos un vēdzelēs – tātad plēsīgajās zivīs. Līdakām tie pārsvarā sastopami vēdera muskulatūrā, ķīšiem un asariem – muguras daļā, bet var būt arī uz iekšējiem orgāniem ikriem līdzīgu pūslīšu formā.
Difilobotriozes pazīmes ir mazasinība, sālsskābes trūkums kuņģa sulā un dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi. Ādas krāsa slimniekiem kļūst bāli dzeltena, rodas tūska un traucējumi kuņģa darbībā. Uz mēles spilgti sarkani plankumi un plaisas. Atsevišķos gadījumos slimība noris bez manāmiem traucējumiem. Slimību diagnosticē pēc parazīta olām slimā cilvēka izkārnījumos.
Pieaudzis platais lentenis parazitē cilvēka, suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvnieku tievajā zarnā. Lenteņa garums var sasniegt 10 un vairāk metrus, un cilvēka organismā tas var dzīvot līdz pat 25 gadiem. Izklausās briesmīgi… Par laimi šī slimība nav sevišķi izplatīta un tās ārstēšanai ir izgudroti pietiekami efektīvi medikamenti. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem visā Latvijā difilobotriozi gadā vidēji diagnosticē 10 cilvēkiem (publiski pieejamie dati par 2008. – 2014. gadu).
Profilakse pret šo slimību arī ir vienkārša – zivju termiska apstrāde. Platais jeb zivju lentenis ir vienīgais, ko cilvēks var “saķert” no zivīm.
13.februāris 2023, 14:52 |
links