Andreiko, izrādās, esi ne tikai izcils rakstītā vārda meistars, bet arī čangaļu dzimtenītes brūvēšanu pārzini!
BrunoL, 18.aprīlis 2023, 17:02
Piedodiet, kungi, par nelielu atkāpi no tēmas (nav jau arī īstās sadaļas).
Viens no maniem senajiem draugiem reiz stāstīja. Padomju laiki, Rīgas v-sk klasei (desmitā, vienpadsmitā varētu būt), ceļojums - ekskursija uz Latgali. Ar nakšņošanu teltīs. Nu tad teju jau pieaugušie skolēni kopā ar vienu skolotāju (sieviešu kārtas) pucē vaļā pa to Latgali (noīrēts autobuss). Uz nakti iekārtojas gleznainā vietiņā. Blakus atrodas tāds pabrangs uzkalniņš, uz tā tobrīd tiek svinētas latgaļu kāzas, varens pasākums, ēdieni lauž galdus, dzērieni plūst kā niagāras. Dabiski, arī jaunie rīdzinieki tiek saukti pie galdiem, kā ta citādi. Un Skolotāja arī (tāda trīsdesmitgadīga femina, kautrīga, kas nēsā brilles ar stikliem bumbu (0,8 l) dibena biezumā. Nu jaunieši nav īpaši skubināmi likt pie lūpām graņonkas. Skolotāja gan laužas un cimperlējas - ni un ni. Beigu beigās tiek pierunāta vismaz uz glāzi alus. Bārda (manējais čoms) stāsta: "Nu, bļin, viņa izdzēra vienu glāzi alus, tad piecēlās un gāja lejā no tā kalna uz teltīm. Nedaudz meimuroja un acis, tās acis caur tiem bumbu dibeniem, bļin, katra uz savu pusi pārgrieztas. Un tas no VIENAS GLĀZES ČANGAĻU ALUS!
Hip, hip, urā! :)