Izrādās ne tikai sacensību ietvaros es protu palikt uz nulles :D Iebraucu no paša rīta, viena maza copīte, tad iestājās bezvējš, saule, es kādu laiku paelpoju svaigu gaisu un nolēmu pirms pusdienlaika doties uz bāzi, jo cerības, ka zivis aktivizēsies, man nebija. Iebraucot Spuņupē, nolēmu biku patvičot. Uzliku savu lielāko vobleri (Megabass Kanata) un īsā laikā pieteicās 5 nu ļoti sīki zemmēri. Nedaudz apmācās un iepūta ZA vējš, nolēmu vēlreiz pamēģināt laimi ezerā. Uzliku 100+ gramīgo džerku un vienā no pirmajiem metieniem knapmērs pie laivas pa to divreiz ieblieza, bet nekā. Turpinājumā uz šī nemazā mānekļa pieteicās vēl viena sērkociņu kastītes izmēra zivs un tas arī viss :) Ko lai saka, grūti. Varbūt pēc Valsts svētkiem vēl ieskriešu, ja ledus neaizvilks ezeru, bet cerību uz aktīvu zivi vairs nav. P.S. Spuņupē laivu tikpat daudz kā ezerā. Nezinu gan, kādi šiem rezultāti. Armands Erglis lasīja asarus, jāprasa viņam, kā tad beigās noslēdza copes dienu, jo ar asariem man arī nekādi neiet, es gan nemēģinu tos ķert džiga/dropšota/atvadas tehnikā, gribās, lai pa lielo vobleri iebliež, bet novembrī, laikam, naivi cerēt...
