Šorīt cerības bija lielas. Pavilksim asarus, smukas līdakas. Beigās īsti nekas nesanāca.
No rīta laiks skaists. Bet cerības bija uz mirkli, kad apmāksies. Kā izrādījās, nepareizas cerības. No rīta asaris uz dropiņu ņem aktīvi. Kaut kas arī salasās. Nu izmērs gan krimināls.
Pirmais metiens uz twichu, smuks mēriņš, 65cm. Labi gan, ka visus turēju ūdenī un beigās smuki aizpeldēja.
Lēnām virzos uz īstajām vietām, ķerās forši. 7 siļķes, katra uz savu vobleri, patīkami.
Nu un tad laikam bija starts sacensībām... :D
Principā ar to man cope arī beidzās. Visur kur gribēju piebraukt jau kāds ielidoja ātrāk. Nu nekas. Nepatīkami gan, kad redz, izvelc mazu līdaku, un uzreiz tev pielido klāt kuteris, 5x iemet un lido tālāk.
Bet nu labi, kā ir tā ir.
Vispār šoseja bija baigā.
Vienā savā pleķī gan tiku pamest. Zinu, ka tur ir. Metiens, pāris uzvilcieni un blieziens. B... Garām. Uzbļāvu kolēģim, tas tuvu atradās savā laivā, saku netālu no tevis tesa. Nu neko garām garām, tak joks ka 3 reizes uzvelku un tāds kampiens.. Un visdrīzāk nokoda.. Izvelku tukšu auklas galu.
Labākais ir tālāk ko dzirdu no kolēģa - vecīt b.. es viņu redzēju.. Bija kosmoss....
Trakākais, ka pirms diviem gadiem man tieši turpat nokoda tādu pašu džerku. Pērn kolēģim tur stiepienā norāva ito shineri. Maijā man tieši tur ļoti laba piebeidza stingeri. Un tagad, tagad atkal vecais scenārijs :D
Principā ar to arī garīgais bij čupiņā. Vēl tas lielveikala efekts uz ūdens un copi pa lielam beidzu.
Kolēģim mazliet švakāk. Arī knapmēriņš un sīkās dažas.
Visvairāk izbrīnīja, ka nesanāca uziet asari, labo. Principā visas reizes bijis, bet šoreiz ne pa ko.
Rezumē par copi, kaut kas nebija... :D
Protams, viena zivs varēja daudz ko mainīt.
Aizmuldējos nu jau. Kā "makšķernieku stāsts" jau skan, bet nu jā.. Emocijas emocijas emocijas...
No rīta laiks skaists. Bet cerības bija uz mirkli, kad apmāksies. Kā izrādījās, nepareizas cerības. No rīta asaris uz dropiņu ņem aktīvi. Kaut kas arī salasās. Nu izmērs gan krimināls.
Pirmais metiens uz twichu, smuks mēriņš, 65cm. Labi gan, ka visus turēju ūdenī un beigās smuki aizpeldēja.
Lēnām virzos uz īstajām vietām, ķerās forši. 7 siļķes, katra uz savu vobleri, patīkami.
Nu un tad laikam bija starts sacensībām... :D
Principā ar to man cope arī beidzās. Visur kur gribēju piebraukt jau kāds ielidoja ātrāk. Nu nekas. Nepatīkami gan, kad redz, izvelc mazu līdaku, un uzreiz tev pielido klāt kuteris, 5x iemet un lido tālāk.
Bet nu labi, kā ir tā ir.
Vispār šoseja bija baigā.
Vienā savā pleķī gan tiku pamest. Zinu, ka tur ir. Metiens, pāris uzvilcieni un blieziens. B... Garām. Uzbļāvu kolēģim, tas tuvu atradās savā laivā, saku netālu no tevis tesa. Nu neko garām garām, tak joks ka 3 reizes uzvelku un tāds kampiens.. Un visdrīzāk nokoda.. Izvelku tukšu auklas galu.
Labākais ir tālāk ko dzirdu no kolēģa - vecīt b.. es viņu redzēju.. Bija kosmoss....
Trakākais, ka pirms diviem gadiem man tieši turpat nokoda tādu pašu džerku. Pērn kolēģim tur stiepienā norāva ito shineri. Maijā man tieši tur ļoti laba piebeidza stingeri. Un tagad, tagad atkal vecais scenārijs :D
Principā ar to arī garīgais bij čupiņā. Vēl tas lielveikala efekts uz ūdens un copi pa lielam beidzu.
Kolēģim mazliet švakāk. Arī knapmēriņš un sīkās dažas.
Visvairāk izbrīnīja, ka nesanāca uziet asari, labo. Principā visas reizes bijis, bet šoreiz ne pa ko.
Rezumē par copi, kaut kas nebija... :D
Protams, viena zivs varēja daudz ko mainīt.
Aizmuldējos nu jau. Kā "makšķernieku stāsts" jau skan, bet nu jā.. Emocijas emocijas emocijas...
28.septembris 2019, 18:16 | links