likām kādreiz klāt pie iebarojamā. nekas slikts nenotika. gan jau, ka var arī dipot.

Visi ļoti labi jautājumi un ne uz vienu nav vienas pareizas atbildes. Visi šie elementi - pārmešanas biežums, makšķeru izvietojums, dziļums dienā un naktī - tās ir kopējās stratēģijas sastāvdaļas. Tad, kad tu plāno, kā barosi, kā metīsi, kā rīkosies konkrētajā vietā, konkrētos apstākļos, kaut kādu konkrētu iemeslu dēļ, tad arī izplāno atbildes uz šiem jautājumiem. Piemēram, man ir gadījies vinnēt sacensības, pārmetot visus četrus kātus precīzi pusstundā. Tā bija kopējās stratēģijas sastāvdaļa, kuru bija fiziski ļoti grūti realizēt, bet tas atmaksjās. Citā vietā, citos apstākļos tieši otrādi - vislabāko rezultātu deva makšķeres, kuras izdevās noturēt ūdenī 24 un vairāk stundas! Iedomājies, cik tas ir grūti! Bet lielai karpai tāda ilgi stāvējusi, jau mazliet ar dūņām pārklājusies boila, kas vairs nesmaržo kā pavasara luksofors, ir vienīgais, uz ko viņa ir gatava parakstīties. Tas pats par dziļumiem. padomā, kā mainās ūdens temperatūra dažādās vietās, dažādos dziļumos dažādos diennakts laikos. varbūt pa dienu tā kaut kur sasilst, vakarā ir pavisam silta, nakts pirmo pusi vēl turas silta, bet pret rītu jau atdzisusi? Un citur, parasti dziļumā, atkal otrādi - ūdens tik ātri neatdziest, jo nesaskaras ar auksto nakts gaisu. Otrs aspekts ir skābekļa daudzums. ūdensaugi pa dienu ražo skābekli, vakarā tā to tuvumā ir vairāk. pa nakti otrādi- 'ūdensaugi skābekli patēŗē un pret rītu to tuvumā skābekļa ir mazāk. tad, ja to visu saliek kopā ar karpas vēlmi pēc siltāka ūdens un lielāka skābekļa daudzuma, var izdomāt makšķeru izvietojumu dažādos diennakts laikos. Tikai nevajag dalīt diennakti divās daļās, kā cilvēks to dara!

Pilnīgi droši var teikt, ka tā ir ideāla situācija. Ir vienreizējā iespēja viņām parādīt vienu boilu un ar to darboties.

jā, vislielākā problēma, ka kātiem stāvot uz statīva, aukla guļ uz zālēm un neizbēgami tajās saķeras. pēc copes nākas nevis vilkt karpu, bet gan raut auklu ārā no zālēm. pirmkārt, vajadzētu parūpēties, lai karpai ir mazāk iespējas noāķēties. nost krītošais svins patiešām dara brīnumus un ir bijis tā, ka labu brīdi ņemies pa zālēm un rauj lauku no tām ārā un, kad viss ir kārtībā, karpa joprojām stāv uz āķa. bez svina karpai nav īsti veidu, kāto āķi izpurināt laukā. otrkārt, jādomā, kā auklu pacelt augstāk. man ir bijis, ka statīvu (sky pod) lieku iekāš ūdenī samērā tālu no krasta un klāt viņam braucu ar laivu. piebrauc, izdari savas lietiņas un brauc tālāk. kāti, protams, maksimāli augstu. ar sky pod un bļodiņām aizmugurējo kātu turētāju vietā var pacelt patiešām augstu. ar to parasti pietiek. ja zāļu josla ir vēl platāka, var apsvērt peldošās pītās auklas izmantošanu par pamatauklu. tā arī pīsies zālēs, bet būs daudz vieglāk izraut - pītā aukla griež zales daudz efektīvāk. visbeidzot, ir tādi gredzenvaida putuplasta pludiņi, ko var uzvērt uz auklas, ja ved iekšā makšķeri ar laivu. tos gan vairāk izamto taad, kad piekrastē zem ūdens ir visādi celmi utml. un jā, visādi beklīdi šajā situācija tikai bojā padarīšanu, vajadzētu no tiem atteikties.

barības daudzums ir atkarīgs no karpu daudzuma. jo vairāk karpu un jo tās ir lielākas, jo vairāk jābaro. saprotu, ka nevari iebāzt galvu ūdenī un saskaitīt, bet nu loģika ir tāda. Otrkārt, jāvadās pēc laikapstākļiem. ja ir vējains, ūdenī labs skābekļa daudzums, karpas ēd čakli. arī uz rudens pusi tās ēdīs arvien čaklāk, jo gatavojas ziemai. savukart bezvējā un karstumā, arī agrā pavasarī mēdz būt reizes, kad sanāk pārbarot. Treškārt, ir ļoti svarīgi, kas ar barību notiek vēderā. ja tā sagremojas ātri, karpai gribas ēst vēl. ja barība gremojas lēni, tad apetīte pazūd. tādēļ jau labākās boilas ir tādas, kas ātri sagremojas. tajās ir tiekai tāsas sastāvdaļas, kas gremojas ātri plus arī piedevas, kas veicina gremošanu. kukurūzā, riekstos, graudos un citos ierastos barības veidos nekā no tā nav. tādēļ ar kukurūzu ir daudz vieglāk pārbarot nekā ar labām boilām. ja trešajā dienā pazūd copes, tad karpas ir vai nu pārbarotas, vai nu to vairs nav. ir arī variants, kad no tavas barības tām ir pavisam slikti un tās to vairs negrib nemaz. vai arī elementāri negaršo.

krūmos dabūt copi nav liela māksla. karpas tur dzīvo, tās ir viņu mājas. problēma, protams, ir tajā, ka izvilkt karpu no krūmiem nevar. Tai ir pietiekoši daudz spēka un laika, lai sajūtot āķi mutē, ieskrietu atpakaļ mājā un aizāķētos aiz kāda koka. Problēma ir tajā, ka ne visiem karpu makšķerniekiem sistēmas ir tik drošas, ka neapdraud karpas dzīvību. tādas nepareizas sistēmas gadījumā karpa var palikt piesieta pie koka īsā izturīgā pavadiņā uz visiem laikiem. Tādēļ makšķerēt krūmos nedrīkst! Cits lieta ir ar barošanu izvilināt karpu no krūmiem ārā. Tā, protams, ir ierasta prakse un visnotaļ labi strādā. krūmos karpas dzīvo, bet ēst jau tur nav, ko. Tādēļ tās regulāri dodas no "mājām: uz "ēdnīcu". tieši "ēdnīca" ir tā vieta, kur ir jābaro un jāķer. Jautājums vienmēr pastāv - cik tālu no krūmiem atvirzīties. Protams, jo tālāk atvirzīsies, jo dūšīgāk būs jābaro, lai barības aromāts sasniegtu karpas mājas. no otras puses, jo tālāk no krūmiem makšķerēsi, jo mazāka iespēja, ka pēc copes karpa paspēs aizskriet līdz kādam zaram, aiz kura aizķerties. Te viss atkarīgs no tavas gatavības sēdēt pie kātiem un pēc copes zibenīgi un no visa spēka stiept karpu prom nost no krūmiem. Šeit izšķirīgas var būt sekundes simtdaļas! tādēļ pareizi dara tie čaļi, kas savas tievās monofīlās auklas šādos apstākļos aizstāj ar izturīgām pītajām, izmanto nost krītošus svinus, lielākus un izturīgākus āķus un pēc copes patiešām momentā un strauji velk karpu laukā. Es skrienu ar kātu atpakaļ vienlaikus tinot spoli, bez nekādas pumpēšanas, tikai ar spēku. Tas strādā. Bet barot un makšķerēt pašos krūmos - nekad!

Tā gadās. Bet tas noteikti nav vienmēr. Biežāk ir tomēr otrādi.

esmu ķēŗis arī 45 grādos un ļoti veiksmīgi. Tiesa. upē. Karpai gaisa temperatūra pie vienas vietas, vairāk viņu uztrauc skābekļa daudzums ūdenī. Izlasi tepat portālā publicēto rakstu http://www.copeslietas.lv/site/blogi/2930-zini-vai-mini.htm Piebildīšu vien, ka atrašanās ezera krastā tādā laikā pati par sevi ir izaicinājums, galva diez ko negrib strādāt. tādēļ domāšanu atstāj vakariem un agriem rītiem, pa dienu nopietnus lēmumus nepieņem!

Nekas pie mums nav savādāk. Kukurūza arī Āfrikā ir kukurūza. Un arī pa pēdējiem gadiem nekas nav mainījies, uz šo jautājumu esmu atbildējis ne vienu reizi vien. Tādēļ palasi iepriekšējās atbildes. Viena lieta, ko varu vēlreiz uzsvērt - karpām kukurūza ļoti ilgi gremojas. jo ilgāk gremojas, jo mazāk gribas ēst vēl. tādēļ ar to jābaro uzmanīgi. Sevišķi, ja karpu nav daudz un tās nav lielas. Viens risinājums, kas ļauj kukurūzai karpas vēderā sagremoties ātrāk, ir ļaut tai spainī pāris dienas pastāvēt, līdz sāk ieskābt. smakai nepievērs uzmanību, tā tikai tev vienam liksies atbaidoša.