Prieks, ja kas izdodas. Jā, ja nav ledus, uz karpu copi braukt var. Karpas barojas visu gadu, vienkārši aukstā ūdenī tās ēd ļoti maz. Tas tādēļ, ka visi ķīmiskie procesi, tai skaitā gremošana, karpas vēderā aukstumā norisinās ļoti lēni. līdz ar to apēst tā var pavisam maz. no šejienes arī tavs plāns par iebarošanu. es teiktu, šobrīd nevajadzētu piebarot vispār. Tā vietā, lai mēģinātu pievilināt karpu savam āķim, vajag aktīvi censties trāpīt ar āķi tieši karpai zem deguna. skaidrs, ka tas nav vienkārši, tomēr ar aktīvu pārmešanu un iemetiena punkta pastāvīgu maiņu vajag vienkāršī ķemmēt ūdeni līdz trāpīsi. Tas arī tādēļ, ka karpai aukstumā negribas tērēt enerģiju kustībai, tā daudz labprātāk ēdīs to, kas ir pašā tuvumā nevis peldēs neskaitāmus metrus. par ēsmas izvēlēm jau esi ticis skaidrībā, varu tikai apstiprināt minēto izvēli. ķiploks agrā pavasarī Latvijā ir bomba.

Ja godīgi, arī man pirmajos gados bija līdzīgi - jo labāks kļuva inventārs un barības, jo mazāk bija copes. Skaidrot to, protams, var ļoti dažādi. Galvenais - karpai jau vienalga, kāds tev tas kāts vai spole. Ja ar smalkiem rīkiem tu met turpat, kur pirms gada varēji iemest ar slotas kātu, tad priekš kam tie smalkie rīki bija vajadzīgi? Līdz ar rīkiem ir jāprogresē arī pašam makšķerniekam, uzliekot sev arvien jaunus mērķus, izaicinājumus. ja tādu nav, tad tiešām - var pirkt inverntāru lai pats par to priecātos, varbūt zināms komforts vai vēl kaut kas, bet uz copju skaitu tas nestrādās nemaz.

Ar boilām ir savādāk. tur karpa pati uz savas ādas (vēdera) jūt to, cik laba vai ne tik laba tā boila ir. Ja skatāmies uz konkrēto situāciju, mēģināšu uzminēt, ka tās pagājušā gada boilas nebija nemaz tik nekvalitatīvas. tagad jau vispār veikalos pilnīgus mēslus jau gluži netirgo. vismaz daudzmaz sevi cienījošos veikalos. no otras puses, padsmit sesijas pa nullēm gan izklausās bēdīgi. Pārāk bēdīgi. Un pamats apgalvot, ka liela daļa no mūsu veikalā atstātās naudas aiziet marketingam, patiešām ir. boilu ražotāju Eiropā ir ļoti daudz, pārāk daudz. Tie ļoti cīnās par iespēju nokļūt veikalu plauktos un pēc tam mūsu somās, un marketinga paņēmieni patiešām var būt visdažādākie. Un atkal jau - karpa jau neredz to, cik stilīgs ir iepakojums vai kas rakstīts boilas aprakstā. viņa neprot lasīt. Vienīgais, kas viņai ir, ir oža, garša un vēders, kas gremo. Tādēļ mums ir jēmēģina ielīst karpas galvā un saprast, kas viņai nav paticis. ne jau cena un ne jau nosaukums ir tas, ko viņa redz. tas var būt tikai kaut kas konkrēts no tā, ko viņa tiešām redz (vai varbūt neredz?), jūt (vai nejūt?). Variantu ir daudz.

Ja man tagad būtu jāmēģina minēt, kas visnotaļ nav pateicīga nodarbe, es teiktu, ka “lētās” boilas bija atraktīvākas. Tajās bija vairāk atraktoru, smaržas, krāsas. Līdz ar to karpai tās elementāri bija vieglāk atrast. Varbūt dūņas, varbūt ūdens ph līmenis, varbūt vēl kaut kas, kas padarīja jaunās boilas mazāk atraktīvas, mazāk barības signālu izplatošas. Redz, kvalitatīva boila ir labāka tikai tad, ja karpa to ēd. ja viņa boilu nevar atrast un tā arī paliek neapēsta, tad no tās kvalitātes nav nekādas jēgas. Tāpēc jau arī mums ir jāmēģina uztaustīt tā pareizā kombinācija starp atraktivitāti un barības veselīgumu, sagremojamību utt. Nemet plinti krūmos, mēģini variantus un viss būs ok. Ja vien tās karpas, cerams, tai ezerā vēl ir.

Nakts cope ir laba jebkurā gadalaikā. Novembrī gan vairāk ir jautājums, cik tev pašam ir iekšas visu to tumšo laika posmu izturēt.

Runājot par vēja ietekmi, rudenī var būt dažādi. ja ilgstoši turas silts laiks un spīd saule, var gadīties, ka ūdens ezera virspusē uzsilst un vējš šo silto ūdeni dzen tāpat kā pavasarī. tomēr vairāk gan ir otrādi. Tapēc visprātīgāk būtu apskriet ezeram rinķī ar termometru, nomērīt, kurā pusē siltāks ūdens un tur arī copēt. tiesa, novembrī vissiltākais ūdens nereti ir tieši dziļākajās vietās, kur tas saglabājies kopš vasaras, tādēļ vismaz vienu makšķeri vajadzētu turēt tur, kur dziļāks. Man pašam gan ir arī gadījušās ļoti skaistas novembra copes pašā piekrastē, burtiski metra dziļumā. Tas gan pie nosacījuma, ka šajās vietās iespīd saule - karpas tur dodas sildīties. naktī gan vairāk uz dziļumiem jāskatās. un, jā, novembrī ir vērts izvēlēties dziļakus ezerus, kur ūdens silts saglabājas ilgāk. Seklajos ezeros karpas zaudē aktivitāti ātrāk. Pavasarī atkal būs otrādi, seklie ezeri iesils ātrāk.

Par miglu kādu karpai nav nekādas daļas. Cita lieta, ka migla liecina par notiektiem procesiem ar atmosfēras spiedienu, tam gan der pasekot līdz. Latvijā migla rudenī ir burtiski katru rītu, tā kā uz to diez vai ir vērts ieciklēties.

Par barošanas apjomu - tas ir atkarīgs no karpu daudzuma ūdenī un no to izmēra - lielākas karpas apēd vairāk, tāpat kā lielāks karpu skaits. un lielos vilcienos, kamēr nesāk iestāties mīnusi naktī un ūdens strauji palikt pavisam auksts, es ar barošanu īpaši nekautrētos. Sevišķi, ja ķeras.

Visticamāk, karpas redz tavas montāžas, pavadiņas, auklas. Lai copētu dienā, ļoti svarīgi ir pielāgot pavadiņu krāsu gruntij konkrētajā copes punktā (kas var atšķirties no grunts krāsas pašā piekrastē). Varbūt tev ir spīdīgi āķi, svini vai griezuļi - arī tie dienā mēdz biedēt karpas, kamēr naktī, loģiski, ir pilnīgi vienalga, kādā krāsā ir tavas montāžas. Bez tam es ieteiktu pamēģināt auklu slīcināšanu, arī tas palīdz apslēpt mūsu klātbūtni, sevišķi makšķerējot lielākos dziļumos un krasta tuvumā.

Nu es tās trīs karpas nesauktu par baigo sēriju un termins “kā ar nazi nogrieza” gluži nebūtu vietā. ja būtu 10 copes dienā un tad pēkšņi apstātos, tad varētu sākt domāt.

Nezinot barošanas stratēģiju, grūti kaut ko piekomentēt. Viena no metodēm, ko varētu izmantot, kad zivis aktīvi lēkā, ir zigrigs. Par to, kā ar to pareizi rīkoties, daudzreiz ir rakstīts žurnālā. Iespējams, karpas ilgstoši uzturas ūdens virsējos vai vidējos slāņos un tikai ar zigrigu tās vispār var uzrunāt.

Abi ir labi kāti, katram makšķerniekam var būt savas sajūtas. Labāk palūdz pardevējam iespēju pamēģināt un salīdzināt.

Karpu makšķernieki meklē cietas grunts pleķīšus starp dūņām ne tādēļ, ka samestā barība tur labāk izskatīsies, bet gan tāpēc, ka šos pleķīšus rokoties ir izveidojušas pašas karpas. Tas nozīmē, ka tā ir iecienīta barošanās vieta un karpas tur regulāri ierodas uzēst. Savukārt, ja tādu pleķīti izveidosi Tu pats, karpām par to nebūs informācijas. Tas tĀ par, kā meklēt pazudušu lietu tur, kur gaišāks nevis tur, kur pazaudēji. No otras puses, ja ilgstoši to skārda loksni apklāsi ar barību, agri vai vēlu kāda karpa piepeldēs. Bet nu no pieredzes noteikti zinu, ka lielajām nepatīk nekādas izmaiņas viņu teritorijā. arī marķieri, piemēram.

Nezinot vietu, grūti uzreiz spriest. Varbūt visas zivis, kas bija, jau noķēri pirmajā dienā? Katrā ziņā 6-7 spombi uz četrām karpām galigi nav daudz, tāpēc pārbarošanas pilnīgi noteikti atkrīt. Vēl var būt variants, ka bariba stāvot vairakas dienas var pabojāties, bet nu tas mazticams variants.