Tā gadās bieži, ka kāds punkts izteikti labāk strādā. Tādēļ jau ir jāmācās izpētīt detalizēti gan reljefu, gan grunts virsmas struktūru. Dažreiz pietiek ar 10-20 cm pacēlumu vai bedrīti, lai karpām tā vieta kļūtu daudz interesantāka. Vai arī ciets/mīksts mūžīgais jautājums. Ja kādā punktā karpas aktīvi barojas, tās iztīra gultni no dūņām un tā kļūst daudz cietāka. tādās vietās iemestais gruntsmakšķeres svins atduras pret grunti ar tādu kā sitienu, ko sauc par dunk, un to var labi just kātā. Līdzīgi kā džigojot spiningošanā. Savukārt biezā dūņu slānī iekritušu barību un ēsmu karpa var arī neatrast. Tapēc visticamāk, kolēģis būs trāpījis uz kādu cietas grunts pleķīti, bet tu - dūņās. Nav tā, ka dūņās nevar noķert, vienkārši tad ir attiecīgi jāpielāgo montāža.

Maksas dīķos, protams, ir arī jārēķinās ar to, kas tajā vietā noticis pirms tevis. Ja kāds ir sabarojis to vietu ar kaut ko nelāgu vai tieši otrādi - aktīvi barojis uz piesaistījis punktam zivis, tas nereti atsaucas uz tiem, kas atnāk makšķerēt pēc viņa. Turklāt efekts var būt stipri ilgstošs.