karpas noteikti dzīvo upēs un daudzas Latvijas upes ir slavenas ar savām ievērojama izmēra karpām - Venta, Daugava, Aiviekste, Rēzekne, Bārta un citas. Par šo konkrēto nezinu, bet par labu karpu koncentrāciju varētu liecināt tas, ja upes tuvumā ir kāda zivju audzētava, no kuras tās kādreiz mēdz aizmukt.

nekad neesmu bijis Vitkoppos.

boilai izdur cauri boilu adatu, ar āķīti aizķer cilpiņu, kas mata galā un velk atpakaļ. tad cilpiņā iever stopiņu. par boilu vārīšanu gan vēl nesāc domāt, labāk pamēģini ar gatavajām.

vispār tas ir ļoti sarežģīts jautājums. visi mēs gribam ķert lielas zivis. ja būtu drošs variants, kā ķert tikai lielās, neviens neķertu mazās. mazās karpas vienmēr ātrāk atsauksies uz iebarošanu, turklāt tam nav nekāda sakara ar barības daļiņu izmēru. arī padsmitniece var stundām uzlasīt vissīkākās barības daļiņas. kad pie iebarotās vietas pienāks lielāka karpa, mazās parasti pazūd. vēl drošāk - āķi nolikt kaut kur tālāk no iebarotās vietas, jo lielās mēdz būt uzmanīgas un turēties kaut kur nostāk no lielās burzmas. otrs variants - lielākai karpai var vairāk patikt ūdenī ilgāk nostāvējusi barība, tā radīs mazāk aizdomas.

īsti nezinu, tur ir tādas šaurākas vietas un līči, meklē tur.

grūti būs ar piestiprināšanu āķim, labāk tās iestrādāt mīklā, kuru likt uz āķa vai mata vai arī uzvārīt boilas. bet principā ogas karpām garšo.

iesākumam aizstaigā līdz veikalam, piem. Karpu Nams Baložu ielā 1, tur tev parādīs, kā sasiet makšķeri un kādas barības. pamēģini un tad dod ziņu, ja kas nesanāk.

vienā dienā pa ekspertu nekļūsi, tādēļ paliec pie savas pludiņmakšķeres. šajā laikā labāk uz kukurūzu ies, kāda paka piebarojamo granulu arī noderēs.

nu, pirmkārt, derētu skaidri zināt, ka karpas tur ir. ja ir - tās ķer tāpat, kā jebkurā citā vietā, tikai jārēķinās ar straumi. pamēģini sākumā un tad jautā tieši, kas varbūt nesanāk.