Aivars Rudzinskis

Aivars Rudzinskis

Makšķerē karpas Latvijā un ārpus tās robežām kopš 1997. gada piekopjot moderno "noķer un atlaid" principu kā arī visas iespējas, ko piedāvā modernās karpu makšķerēšanas teorijas. Vai tas ir ezers vai upe Latvijā, Volga, Ebro, St.Lawrence vai cita tūristu iecienīta karpu vieta pasaulē - jautājiet un mēģināsim kopīgi rast atbildes.

Karpa nav ēdiens, karpa ir draugs

Atbildes

Jautā BAigars

Paturpināšu par tiem savvaļas ezeriem. Jā, laiva ir. Tāpēc arī domājam lielāko daļu kātus likt pie pretējā krasta niedrēm, kokiem.

Makšķerēšanas noteikumi, protams, laba lieta, bet karpu cope vēl labāka :))

Šis konkrētais ezers ir mazs, ap 10ha purva tipa ezeriņš ar melnu ūdeni, melnām karpām, dūņām.. Ir varbūt kāds specifisks ieteikums tādām vietām? Neskaitot, ka jāatrod no dūņām tīri pleķi.

Vēl kas - 6 kāti vienā točkā? Visu ziemu skatījos ukraiņu seminārus, piemēram, Aleksandr Kubaj, kurš daudz stāsta par kātu/točku izvietojumu. Kreisā tuvāk, labā tālāk, labā vairāk atraktīva utt. Šīs divas informācijas tagad neiet kopā. Kā izpaužas 6 kāti uz vienu "pleķi"? Tās daudzās auklas nebaida savvaļas zivi?

Un ja nu tomēr kolēģus neizdodas pierunāt uz tunča boilām, jo patīk mandarīns? Cik būtu tāds minimālais ieteicamais attālums no točkām, lai iespējami mazāk jauktu karpai galvu?

Paldies!

Atbild Aivars Rudzinskis

6 kātus vienā punktā gluži nē, bet noteikti var variēt attālumus no galda centra. jo lielākās karpas burzmā nelien. sevišķi arī, ja tajā burzmā ir arī baltās zivis. Par auklām ūdenī - protams, ir taisnība, tomēr jāpiedomā arī, kā tās labāk nomaskēt. ja piemēram, tās iegrmedē dūņās, tad var arī likt tuvāk vienu otrai. ja pretējā krastā ir ūdenī sakrituši koki, tad tās ir karpu mājas. ar garantiju. cik tuvu pie tiem kokiem makšķerēt - tas jau ir klases jautājums. skaidrs, ka jo tuvāk, jo lielāka cerība uz copi, bet arī lielāka cerība karpai paspēt ieskriet atpakaļ kokos. tikai nevajag barot pašos kokos - tad toč viņa negribēs nākt laukā. par copi dūņās - nu nav jau tā, ka tie pleķīši būtu vienīgā opcija. ja izdodas boilu nenoslīcināt tajās dūņās, tad arī var cerēt uz copi. viegls, pat 30g svins plus 40 cm mīksta pavadiņa ar neitrālas peldamības boilu vai sniegavīru, kas nostāsies tieši virs dūņām - ļoti normāls risinājums. tikai barot tad arī vajag ar kaut ko, kas neslīkst dūņās - resp ne ar boilām vai peletēm, bet saberztām boilām, kaņepēm, kukurūzu, kaut kādu birstošo - lai tas viss nosēžas kaut kur dūņu virspusē. jā, un nekādi pva. tagad pavasarī svarīgs ir vizuālais aspekts - gan spilgtas boilas, gan gaišākas krāsas barības galds uz dūņu fona var neslikti pievilkt karpu. Par pēdējo jautājumu - varbūt pats pierunājies tad uz mandarīnu?

Atbildēts: 29.aprīlis 2019, 21:41 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā BAigars

Sveiks.

Jautājums par parastu ikdienas copi savvaļas tipa ezerā. Krievu laikos laistas karpas, ik pa laikam kāds aizbrauc pasēdēt, boilas karpām nav svešas. Karpu blīvums mazs, respektīvi, parasti 2 sutkās 1-3 zivis noķer. Vienā no ezeriem 10-15kg, otrā 3-8kg.

Kā rīkoties situācijā, ja brauc 2 3 cilvēku kompānija?

Piemēram, konkrētajā vietā uz 100m krasta ir 3 pieejas pie ezera, ezera platums tur ap 100m, dziļums 2-3m. Cik kātus teorētiski kopā varētu tādā 100x100m sektorā likt? Cik točkas cītīgi barot, cik tikai pva maisiņiem atvēlēt? Runa par jau iesilušu ūdeni.

Paldies!

Atbild Aivars Rudzinskis

Pirmkārt, es vienmēr iesaku iebarot kādas dienas iepriekš. vismaz vienreiz. Zinu, ka tas prasa laiku un degvielu, bet ļooti atmaksājas. ja esat vairaki cilvēki, var taču sakooperēties un samesties. katrā ziņā kooperācijas sastāvdaļai vajadzētu būt arī boilu izvēlei - ir samērā stulbi braukt trijatā katram ar savām boilām. jūs radāt nevajadzīgu konkurenci savā starpā, no kuras ieguvējas būs vienīgi karpas. toties, ja visi trīs barosiet ar vienām un tām pašām boilām, tas visiem šances būs augstākas. komandas darbs saucas. par kātu skaitu - to nosaka makšķerēšanas noteikumi. ja nebūtu to, noteikti varētu likt arī vairāk kātu. tomēr pārāk liels kātu skaits izkliedē uzmanību - gan makšķernieka, gan karpas. tādēļ nav garantijas, ka uz vairāk kātiem būs vairāk zivju. sevišķi pie zema to blīvuma. par taktiku - atkarīgs, vai jums ir laiva vai ne. ja ir laiva, var izpētīt lielāku ezera teritoriju, pameklēt patiešām interesantus punktus. parasti jau mūsu savvaļas ezeros uz gultnes nekā baigi interesanta nav. līdz ar to arī taktika atbilstoša - ja ir kāds punkts, kur var prognozēt karpas klātbūtni, to var barot čaklāk. ja punktu nav vai arī to nepietiek, varianti ir vairāki - barot vienu "galdu" un makšķerēt ap to - 6 kāti ir mierīgi savietojami. otrs, kas man labāk patīk, jo sevišķi tik zemā karpu blīvumā - barot ļoti izkliedēti, burtiski boila uz kvadrātmetru. to gan sakarīgi var izdarīt tikai no laivas. tad tikpat izkliedēti izvieto kātus un liekas mierā. pēc maisiņa šajā situācijā nav vajadzības, tas tikai traucēs. toties var noķert pašu lielāko. lai veicas!

Atbildēts: 29.aprīlis 2019, 13:17 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Ralfsd123

Taisos pirkt makšķeri, bet nezinu kuru karpu kātu vai grunts makšķeri? Kāda ir atšķirība?

Atbild Aivars Rudzinskis

Visi karpu kāti ir gruntsmakšķeres pēc būtības. Paredzēti, lai tālu un precīzi mestu sistēmas ar sviniem, kuru kopējais savars ir no 80 līdz pat 150 un pat vēl vairāk gramiem (atkarībā no kāta modeļa un kvalitātes). Ja vēlies sākt nodarboties ar moderno karpu makšķerēšanu, tad ir nepieciešams karpu kāts.

Atbildēts: 28.aprīlis 2019, 18:57 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Ed_ats

Sveiks, jautājums par karpām. Ir dīķis ar plauktiem un ziemošanas bedri līdz 5m dziļumam, pamatne mālaina diezgan mīksta.

Cik reizes ir mēģināts piemānīt karpas gan uz fīderi, gan pludiem līdzšim nesekmīgi. Kustību redz, jo viņas barojas ūdens virspusē, pieņemu dēļ tā ka ūdens ir ļoti saduļķots un visticamāk viņas pusūdenī vai uz grunts nespēj atrast ēsmu.

Tātad jautājums: vai ir kāda metode kā viņas piemānīt udens augšējos slāņos vai mēģināt viņām uzklāt galdu seklumā līdz metra dziļumam? Paldies jau iepriekš par atbildi.

Atbild Aivars Rudzinskis

karpas pamatā barojas no grunts. Pusūdenī un no virsas ļoti reti - varbūt kādreiz kādu kukaini intereses pēc. tādēļ visa karpu makšķerēšana pamatā notiek no grunts. ar ūdens duļķainību nevar būt nekādu problēmu, karpai ir ļoti attīstītas maņas, kas ļauj tai atrast ēsmu pat pilnīgā tumsā - tās ļoti labi ķeras arī naktī. makšķerēt no virsas var un tas ir ļoti interesants pasākums. parasti iebaro ar baltmaizes gabaliņiem, sašaujot tos ar kaķeni vai metot lejā no kāda tilta vai pārkāruša koka. tad, kad karpas aktīvi un droši sākušas baltmaizes gabaliņus ēst un to var labi novērot, tāpat piemet vienu gabaliņu, kurā ir āķis. svarīgi, lai gabaliņš būsu identisks pārējiem, negrimtu āķa vai auklas svara dēļ. nekādus pludus un neko citu nelieto. piecērt, kad karpa paņēmusi. ja tomēr gribas tradicionāli, no grunts, tad jālasa, jāmācās, jādomā - gatavu recepti šeit neuzrakstīšu.

Atbildēts: 23.aprīlis 2019, 19:28 | 2 komentāri | Adrese atbildei
Jautā levap

Karpas aktivitate ir jau sakusies?

Atbild Aivars Rudzinskis

Protams, jau labu laiku!

Atbildēts: 23.aprīlis 2019, 13:20 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā BAigars

Sveiks atkal. Tas pats savvaļas ezers, ko jau minēju. Ir milzīga problēma ar brekšiem. Esot pat tā, ka 2 diennaktīs ap 50gab 1-3kg tiek noķerti, pa starpai 1 2 karpas 10kg+.

Ir kāds reāls variants kā tikt vaļā no brekšiem?

Paldies!

Atbild Aivars Rudzinskis

ir divi varianti. pirmais - čakli barot un gaidīt karpas, velkot brekšus. karpas to tusiņu redz un, kad pienāk, brekši pazūd. pat var nojaust pēc tā, ka brekšu copes beigušās, ka karpa pienākusi. brekši no tādas desmitnieces tomēr vairās. otrs variants ir barot un ķert ar ļoti ļoti cietām boilām. tādām, ka adatu iedurt nevar un ir jāurbj. brekši kaut kā jūt to barības cietību un nemaz neņem mutē tādas supercietas boilas. kā pie tādām tikt, izstāstīšu, ja patiešām plāno pats tās čakli rullēt.

Atbildēts: 8.aprīlis 2019, 10:27 | 1 komentārs | Adrese atbildei
Jautā arcabalts

Sveiks Aivar,Nevarētu lūdzu ieteikt kādu recepti kā pareizi vārīti sauso kukurūzu,nekādi nevaru novārit kā vajag vienmēr pacieta sanāk.Paldies.

Atbild Aivars Rudzinskis

pēc vārīšanas atstāj mirkt vēl dienu vai divas, kamēr sāks fermentēties, parādīsies smarža, tad būs karpām pats labums - ātrāk sagremojas, vairāk var apēst.

Atbildēts: 8.aprīlis 2019, 00:22 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā microsoft26

Sveiki. Gribeju pajautat par karpam. Jo gribu aizbraukt so sesdien. Zinu ka par agru. Ko jus ieteiktu likt uz aka un vispar kadas darbibas.

Atbild Aivars Rudzinskis

Zinu, ka daba sauc un nevar nociesties. Tomēr karpām vēl ir totāla ziema, tās diez vai vispār kaut kur kustēsies. Katrā ziņā to nevar saukt par pavasara copi. Tiesa, var ķert arī ziemas režīmā, bet tas ir ļoti komplicēti. ir jāzina, kur tā karpa ziemo, jo kustēties pakaļ tavai barībai viņa nekustēsies. iebarošanai 3-4 boilas vai kas tamlīdzīgs, ne vairāk. uz mata kaut kas ļoti aromātisks, uz spirta bāzes. un ļoooti ilgi jāgaida, jo iespējamās aktivitātes brīži tik aukstā ūdenī ir ļoti īsi, burtiski dažas minūtes dienā. vai naktī. klasiskā ziemas cope ir īsti veču nodarbe, jo tā vienkārši ir ļoti ļoti garlaicīga. Cita lieta, ka var apbruņoties ar ūdens termometru, kobru un kādu kilogramu boilu un vienkārši kārtīgi izstaigāt savu mērķa ūdenstilpes piekrasti. Saprast, kurā vietā ūdens uzsilst ātrāk un kādos apstākļos. kur ir kādi saulaināki, seklāki līči, kuros pavasarī karpas varētu ienākt biežāk. un šur tur pa saujai, ne vairāk, piebarot. lai jau no paša sezonas sākuma zin, kas jāēd. kādu drusku var iemest arī potenciālās ziemošanas vietās - sliktāk no tā nebūs. nu un tad jau pēc pāris nedēļām cerības uz copi būs krietni uz tavu pusi pavirzījušās.

Atbildēts: 28.marts 2019, 23:12 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā BAigars

Sveiki.

Situācija tāda - ap 30ha ezers, vidēji 2 3m dziļš, ir 2 nelielas 5m bedres. Copes vieta - tāds neliels rags, 150m attālumā viena no bedrēm, no bedres līdz tuvākajam krastam 80-100m, 200m attālumā no raga neliela saliņa.

Tīri teorētiski, kuras vietas Jūs izvēlētos maijā?

1. Izeju no bedres uz krastu (2m dziļums)

2. Izeju no bedres uz pārējo ezeru (4m dziļums)

3. Apkārt saliņai (kants līdz 4m)

4. Seklumus gar krastu, kur tuvumā niedres, krasta koki

5. Seklie līči raga abās pusēs

6. Citas idejas, piemēram, ragu atstāt vasarai un pavasarī koncentrēties uz seklajiem ezera galiem (ap 200x200m 1-1,5m dziļš)?

Paldies!

Atbild Aivars Rudzinskis

maijā un arī jūnijā - tur, kur vissiltākais ūdens. tas parasti nozīmē seklums pie krasta, kur pēc iespējas daudz spīd saule un/vai pūš iekšā vējš. tikai vējam vajadzētu pūst kādas pāris dienas vismaz, kamēr silto ūdeni sadzen. ideāli, ja kādā līcī. otrs punkts - noteikti salas piekraste, burtiski metru vai divus no krasta. bet tas viss, ja turās silts laiks. ja laiks auksts, vējains, līst utt. tad piekrastē ūdens īpaši neiesilst un var meklēt pa visu teritoriju, piemēram, to izeju no bedres. bet nu vispār, maijs nav tas laiks, kad vajadzētu baigi koncentrēties uz kaut kādiem punktiem tos čakli barojot. Drīzāk ar krāsainu popapu un regulāriem pārmetieniem ik pēc stundas, visos iespējamos virzienos mēģināt uztaustīt potenicālu interesi. jā, un maijs ir arī ideāls laiks, kad sākt karpas pieradināt pie vienas konkrētas boilas - tur un šur un viskautkur pa saujai un, skat, pēc pāris nedēļām jau vairs nebūs jāzīlē, ko likt uz mata.

Atbildēts: 20.marts 2019, 12:01 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā diametrs

Labdien ! Tāds jautājums. Dīķī kur parasti uz boilām neķer un nebaro, kā būtu ieteicams iebarot - vai ar sasmalcinātām boilām pie barības vai ar veselām ?

Atbild Aivars Rudzinskis

smalcinātas boilas izdala ļoti daudz aromātu un tādēļ ir ļoti labas karpu pievilināšanai. Cita lieta, ka tās, tāpat kā birstošā barība, garšos arī baltajām zivīm, ja tās tuvumā ir. otrkārt, karpas iepazīstot boilas, sāk ņemt tās drošāk un drošāk arī uzsēžas uz āķa. bet to viņas var darīt tikai tad, ja tās boilas ir veselas un apaļas. tādēļ veselas boilas iebarot vajag pēc iespējas vienmēr, bet kombinēt ar smalcinātām tās var lokalizējot iebaroto vietu un, protams, PVA maisiņos. ņem vērā - tas, ka neviens ar boilām nebaro un neķer, ir milzīgs pluss. atliek tikai pāris, trīs dienas pabarot un karpām aizbrauc jumts. savukārt, tur, kur dažādas boilas tiek barotas regulāri, tādu efektu panākt ir krietni sarežģītāk.

Atbildēts: 19.marts 2019, 00:20 | 1 komentārs | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager