Pilnīgi noteikti nav vienas stingras receptes šajā jautājumā. ir dažādas boilas un boilu kombinācijas, ir cieta grunts un dūņas, ir dažādas iebarošanas taktikas. Tas viss ietekmē shodu daudzumu. man ir jāzina viss augstāk minētasis, lai varētu kaut cik sakarīgi palīdzēt. Standartā gumijai ir jābūt, lai mats atietu no āķa aptuveni pretī spicītei. Garo āķu gadījumā gumija ir obligāta. izmantojot īsus āķus, piemēram wide gape tipa, vajadzība pēc gumijas ir mazliet mazāka. tomēr labāk, lai tā tur ir. Dažreiz, izvelkot makšķeri, gumija ir uzstumta augšā. Tas liecina, ka ir bijusi cope, bet zivs ir pamanījusies āķi tomēr izspļaut. Ja uz tādās montāžas karpa ņem vēlreiz, tad nogājiems garantēts. šī iemesla pēc daudzi lieto riņķīšus gumijas vietā. Riņķītis nepaliek uzstumts augšā, ja ir bijis nesekmīgs karpas ņēmiems. Mata garums standartā ir tāds, lai turot āķi vertikāli, boila knapi neskartos pie āķa līkuma. Mata saīsināšana ir veids, kā mēģina cīnīties ar nogājieniem, bet tas nav efektīvākais. Visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā samazināt nogājiemus, ir vienkārši lielāks āķis. nevajag baidīties, tas copes neietekmēs tā, kā mums brīžiem liekas. Esmu bijis apstākļos, kad tikai pāreja uz 1/0 izmēra āķiem izglāba no nogājieniem. un 1/0 ir milzīgs āķis!!! Ja gribas ķert uz maziem āķiem, karpa ir jāpieradina pie ēsmas. tikai tad, ja tā tavu mata boilu neatšķirs no barības boilas un ņems droši, bez aizdomām, var likt mazākus āķus. Parasti tas varētu būt sesijas otrajā, trešajā dienā. Tādēļ gudri ir sākt copi ar lieliem āķiem un tad pamazām pāriet uz mazākiem. Lieleākā daļa gan dara otrādi...