1. NĒ, flurokarbons ir cita plastmasa, cietāka un pat vairāk prasīga pret spoli, precīzāk spoles uztinējrullīša gultni, kurš ir vainīgs pie auklas vērpšanās, ja tev vērpjas aukla, tad jāmaina uztinējrullīša gultnis, patiesībā to vari izdarīt pats, 1 skrūve (spoles lociņa galā, paresninājums, kur aukla guļas ietīšanas laikā) tur neko sabojāt nevar :))), droši attaisi vaļā, pašam rullītim vajag brīvi griezties, ja tā nav, tātad gultnis ir vai nu pilnīgi sauss vai izbeidzies, izņem gultnīti un apskaties, pamēģini to sasmērēt ar kādu biezu smēŗi, ļoti labi der smēres ar kurām motorzāģiem eļļo zobratus, ja gultnītis nesāk normāli un klusi strādāt, tad paņem brilli vai lupu :))) un nolasi visus ciparus , kas ir uz gultnīša un ieraksti Google meklētājā šos ciparus ar peibildi - nopirkt un tev parādīsies veikali, kur to var izdarīt, arī interneta veikali, maksās lēts gultītis zem eiro, labs ap 2-3-4 eiro un viss :))), problēmas pazudīs :))), citu variantu nav :).
2. nē, pavadas, ja tu tās stingri turot tīrīsi vai kāda cita iemesla pēc staipīsi, vērpsies (cūku astes :) ) vienalga, vienkārši maini pavadu un viss, jāpierod, ka pavada ir izejmateriāls, reizēm pa copes dienu 20-30+ pavadas iziet, reizēm tikai 1-3, viss atkarīgs no copes apstākļiem un intensitātes
3. pavadas resnumam vienmēr ir nozīme, īpaši jau pludiņā un ziemā, fīderī var atļauties izmantot nedaudz resnākas pavadiņas, jo ēsma guļ uz grunts un zivs auklu neredz, flurokarbons pats pa sevi ir cietāks, attiecīgi ja aukla būs resnāka, tad uzmanīga zivs to var sajust vieglāk. Es priekš sevis esmu pilnībā atteicies no flurokarbona pavadiņām pludiņā un fīderī, izņemot to, ka flurokarbons noveco(izkalst) nedaudz lēnāk kā monofils citu plusu nav, jo flurokarbons ir smagāks par monofilu, tātad lēn grimstošu ēsmu prezentēt zivij ir grūtāk, parasti flurokarbons ir arī dārgāks, kas nopērkot 1 spolīti īpaši nav jūtams, bet ja cītīgi copē un pa sezonu iziet 3-5+ spolītes auklas jau ir zināma starpība
4. es priekš sevis tievos diametrus flurokarbona auklu esmu atstājis tikai ziemai, kad mazu mormišku vajag “nodzīt” lielos dziļumos, piemēram Alūksnes ezers, kur bieži vien asari jāmeklē ap 10 m dziļumā, bet ēst viņs ir ar mieru pavisam mazu mormiškiņu, tad tā paša diametra mormiška ar flurokarbonu nogrimst ātrāk un pateicoties auklas dzidrumam var atļauties izmantot vienu diametru resnāku auklu, kas copējot laba izmēra zivis nav mazsvarīgi :))), nu un attiecīgi resnie diametri jau ir spininga tēma, asaris, zandarts

pats vienkāršākais un efektīvākais veids ir nopirkt lukturīti, kurš taisa gaismas staru un vai nu nostiprināt to uz kādas somas\zemes sev blakus vai vispēr pietīt pie fīdera turētāja un gaismas staru novirzīt uz spicēm, man pašam ir uzlādējams lukturītis, 'tur 2 naktis bez problēmām, strādā ideāli

ir man paziņas, kuri uz kompāniju ņem akumulatoru un celtniecības prožektoru, to liek aiz muguras, lai tevi nežilbina un viss redzams kā dienā

spīgulīši arī nav slikta lieta, bet reizēm gļuki sāk rādīties :))), ja apkārt melna tumsa un tikai spīguļi spīd, ar lukturīti vai LED prožektoru tas viss ir daudz ērtāk, pietam ir arī uzlādējami LED prožektori, nav aķis līdzi jāstaipa

Nav tik traki, reizēm izmanto pīto, piemēram method fīderī un līdzīgās montāžās (gruntenes ar spirālveida barotavu u.t.t.), BET tur pavadas ir līdz 10cm garas, ja taisa garu pavadu, tad pītā uzvedas savādāk kā mono aukla un biešāk pinās .

es tagad esmu sācis pētīt un salīdzināt parasto (sportam radīto un tautā iegājušos) fīderi ar “veču” gruntenēm ar atsperes barotavu un alternatīvām ēsmām un …. pagaidām man nnav viennozīmīgas atbildes :))), reizēm uz fīderi ar 0.14 mm mono pavadu un 12.āķi uz motiļiem un baltajiem copju nav vispār, bet tur pat blakus zivis aktīvi ķerās uz 0.16mm pītās auklas pavadu ar 8.-6. āķi un speķi vai mākslīgu EVA gabalu uz āķa…., vasarā tā notiek gana bieži, tāpēc es tagad braucu copēt gan ar klasisko fīderi, gan “tautas fletu” (flet barotava, 3-5 cm pītās auklas pavadas ar milzīgiem āķiem un alternatīvām ēsmām) un rezultāti pārsteidz :))))).

bet… tas ir tikai siltā laikā, t.i. līdz +- septembra beigām, pec tam zivis atkal ēdīs gaļu :)))

tā, ka liec tievas pītās pavadu un pārbaudi uz savas ādas kas ir kas, bet netaisi pavadu metrs, bet gan cm 30-40 un viss būs ok :))))

:))) es savukārt jau sen vairs nedomāju par barību izvēli, esmu apstājies pie 3 barībām ar kurām tad arī strādāju vienmēr un visur :))), vai tev nostrādās konkrētā barība ir atkarīgs par % 70 no tevis, jo tu to barību mitrināsi, tu barību metīsi, tu izvēlēsies vietu kur copēt un kur mest barību u.t.t. , es neesmu konkrēto barību mēģinājis, bet pieļauju, ka tā ir brūngani gaiša un ļoti sātīga barība, pietam ar palielu līmvielu daudzumu, kura labi strādā uz breksi \karpu\līni siltā laikā, bet ārā sākas pamazām rudens…, sāks prasīties pēc tumšākas barības, vēl biki vēlāk barību prasīsies biki pašķaidīt ar ko mazāk sātīgu

tu neminēji ne kādu zivi ne to kur tu gribi viņu ķert

gaišas barības ir ok upēs siltā laikā, bet tikko sākas laika maiņas uz vēso pusi tā barību vajag padarīt biki tumšāku, tāpēc plānojot copi vajag nopirkt arī tumšās barības, lai vari tās jaukt kopā ar gaišajām, tad viss būs ok :)))

Ja Salmo veikalos vairs nav ne Tournament (deltena) ne Team Salmo (oranža) bezriņķu makšķeru, tad…. vari apskatīties kaut ko pie OK Cope vai Zebra Master veikalos, āaa Milo arī var būt kaut kas uz vietas

es patreiz testēju jaunu 8m Salmo bezriņķu makšķeri nākošajai sezonai, bet… vai viņa būs Latvijā nemāku teikt :)

Šia gads, ar katastrofāli zemu ūdeni pavasarī, daudzviet ir savādāks un cope neprognozējama, ir pat vietas, kur brekši tā arī līdz galam neiznārstoja, tad viņi vasarā slimo un ēd slikti, jo ikri uzsūcas organismā, bet iespējams, ka kaut ko tu tomēr esi pamainījis - barību, āķus, auklas diametru, iespējams, ka ūdenī kaut kas ir pamainījies, to tā attālināti ir praktiski neiespējami pateikt.

Ja breksis tur ir, tad viņš noteikti ēd :))), tev atliek tikai saprast KUR un KAD viņš to dara, ja tā ir upe, tad upē var pamainīties gultne un brekši, tur kur agrāk, vairs nebarojas , arī stāvošos ūdeņos ar laiku šis tas var pamainītis - gliemežu kolonija aizrāpoja, motiļi izbeidzās, kanalizācijas trubu salaboja, kādu meliorācijas grāvi ielaida ezerā u.t.t.

meklē kur un kad viņš ēd, tas ir pirmais, ja zini kur, tad skaties kad, iespējams, ka pērslēdzās uz nakts režīmu vai tieši otrādāk….

uhhhhh :))))) , pa nopietno esi sagatavojies teiksim…. Spānijas samiem :))), Daugavas zivīm tas viss pasākums, copei no krasta, būs biki pa nopietnu, ir gan viedoklis, ka sams uz auklas resnumu neskatās, viņam galvenais, lai nebūtu kontakta ar metālu, tāpēc uz āķa cilpas ver virsū gumijas vai plastmasas trubiņas, tāpēc neizmanto metāla pavadiņas, bet gan tikai mīkstās pavadas (kevlārs u.t.t.), mana pieredze samu copē nav tā lielākā, samus 30 vien esmu noķēris pagaidām. Samu sistēma izklausās nopietna, bet visnotaļ darboties spējīga, tur vairāk jautājums par ēsmu, ja palasa\paskatās saminieku rakstīto, tad labākā ēsma tomēr būs naktārpi, kādi 15 gabali uz āķa, no dzīvajām ēsmas zivīm labas atsauksmes ir par karūsām un brekšukiem (200-300 gr).

par to otru, zandartu makšķeri…. nu iespējams, ka arī šāda strādā…, es gan pats sietu flurokarbonu 0.30-0.35mm, veselu maili uz āķa neliktu, jo viņa paliek cieta un žanim neinteresanta, vai nu auslejas aste(pusīte ar asti) vai manā gadījumā auslejas fileja, izdur reizes 3-4 āķi un tad visnotaļ labi turās uz āķa, labi strādā dzīvas raudiņas līdz kādiem 10cm garas, āķis varētu būt 4.-2. atkarībā no ēsmas lieluma, bet nu var arī 1. numuru, jo neredzot ir grūti komentēt āķa izmēru, jo nav tāda vienota pasaules standarta āķa izmēriem, tāpēc to izmēri pa sērijām un ražotājiem var būt ļoti atšķirīgi

nu nekādu brīnumu tur nav :))), ja gribās ietusēt smukās vietās, tad jā, ja galvenais tomēr ir breksis, tad Kokneses puse un ūdenskrātuve vispār nebūs tā labākā vieta, tur ūdens ir daudz, dziļumi mēdz būt ļoti lieli un trāpīt uz normālu zivi ir pagrūti :))), kaut ko jau zupai salasīsiet :))), bet BREKSI es meklētu augstāk pa upi , vismaz ap Līvāniem, kur upe jau biki līdzinās upei

pareizakais un ātrākais būtu nobraukt ar ehalotu un apskatīties :))), breksis vienā vietā nestāvēs, bet nu aptuveno rajonu atrastu ātrāk, ja skatamies no pieredzes viedokļa, tad breksi noteikti nevajag mklēt lielākajos dziļumos, vasaras sākumā viņus noteikti var ķert uzreiz aiz niedrēm, tagad vasara iet jau uz otru pusi un puikas noteikti, ka ganās 5-8 m dziļumos, bet viņi ganās, ja ir laiks un gribēšana, tad pabaro 2-3 vietas dažādos dziļumos dienas 3-4, tad viņiem tur vajadzētu parādīties, tā ir ezeru klasika, ka breksi vajag “piesiet” vietai ar ilgstošu barošanu, viņi pierod un tajā rajonā iznāk biežāk, atliek tikai saprat viņu barošanās ritmu. Ilgstošai vietas iebarošanai ļoti labi der jebkurš kombikorms grimstošās granulās, der arī negranulētais, bet tad labāk to samitrināt un sajaukt ar zemi 1:1 un bumbās laist lejā no laivas, tā dienas 2-3+ un breksim tur vajadzētu parādīties, ja vieta ir tuvumā viņu takai

cits jautājums ir kā tu viņus taisies ķert, ja no krasta, tad skaidrs, bet ja laiva un ja dzidrs ūdens , tad 5-6 metri ziemas makšķerītei var būt pa maz, var enkuroties metrus 15-20 no barotās vietas un mēģināt ķert ar slīdošo pludu vai vieglo fīderī