to tā viennozīmīgi pateikt nevar kur un cik tālu jāmet, ‘jātausta’ dziļumi un grunts, nu jau nārsta laiks vairumam zivju ir pagājis, cik šogad tas bija veiksmīgs ir cits jautājums, un zivīm sākās vasaras ritms parastais, kad vajag uzkrāt spēkus un enerģiju nākošai ziemai, tādēļ pat reiz zivis ļoti daudz pārvietojas pa ūdenstilpnēm barības meklējumos, jo lielāks ūdens , jo lielāki zivju bari, jo tiem bariem vairāk vajag ēst, tātad vairāk jāpārvietojas , tas nozīmē, ka visu diennakti vienā vietā zivju bari nestāvēs, ja atrodi voietu, kur tās ir naktī, tad vis ticamāk, ka dienā tur viņu nav u.t.t. . Daudzviet zivis tumsā uzvedāsdaudz drošāk un nāk tuvāk krastam\seklumam, kur ir siltāks un vairāk pārtikas, pa dienu zivis var aiziet tur pat netālu uz dziļākām vietām.

Tāpēc makšķernieka pareizākā rīcība ir atrast un iebarot 2-3 punktus dažādos dziļumos\attālumos no krasta un tos periodiski apmakšķerēt, man pašam patīk copēt ar 2 fīderiem, viens tālāk viens tuvāk (dziļāk\seklāk) un tad copes gaitā redzi kur kādas zivis vairāk uzturas un ir aktīvākas

Pašā Daugmalē var būt arī nav to dziļumu, bet tur pat blakus pie Pilskalna ir ļoti lieli dziļumi :))

copes vieta ir “jāiztausta”? te ideāli noder iemetamie ehalotiņi, bet arī ar parastāko sviniņu un skaitīšanu var ātri un gana kvalitatīvi saprast kādi dziļumi tev priekšā un tad izdarīt secinājumus, noteikti nav tā, ka jo tālāk met jo labāk :))

ja gribās pašu Rīgu, tad tā pati vacā labā Zaķu sala ir ļoti laba vieta, tur gar zāļu malu ir gan asari, gan līdakas, tiesa… labāk, ja vari biksēs vai garajos zābakos biki pabrist , lai ērtāk var apmētāt zāļu malu

ir tādi Alberta dīķi Upesciemā, tur gan cope pa naudiņu, bet ir vairāki lieli dīķi, kur līdakas dzīvo, Babītes ezeram apkārt ir daudz kanālu, tur visur ir līdakas u.t.t.

bet nu jārēķinās, ka pa krūmiem un zālēm jāpabrien un savi kilometri pa krastu jāpastaigā :))), bez tā nu nekādi :)))

vari paņemt laivu nomā Ķīšezerā, tur pa krasta\zāļu malu strādājot līdakas un labus asarus var reizēm ļoti labi paganīt, arī Baltezerā ir laivu noma un zivju gana daudz….

vajag tikai gribēt :))))

nuuuuu šajā laikā tev tur vairāk cīņa ar mailēm un mikro teibiņām var sanākt, bet… ja vietas zini, tad kaut ko citu arī noķersi :))), vairums vimbu jau ir aizgājušas atpakaļ, tomēr kaut kas jau paliek upē arī, raudas gan smukas tur ir :)))

raudai nevajag ēsmu vilkt pa grunti, raudei patīk peldoša ēsma, bieži pat nepieturēta, tātad iemet un pludini, vimbai gan vairāk patīk lēni kustīga ēsma, viņai vai nu ļoti precīzi regulē dziļumu un centies , pieturot biki , laist ēsmu biki biki virs grunts, vai izmanto “velkonīša” metodi un regulē dziļumu tā, lai pludiņš lēniņām velk svariņu pa grunti, tas patīk arī breksim

ja velkonītis vai pieturēšana, tad pavadiņas no 50 līdz 100cm, ja pludināšana straumes ātrumā, tad pavadiņa 25-50cm, BET … seklumā mailes (auslejas) parasti neļauj strādāt ar garām pavadām pa seklumu

Salmo barībai zemi droši vari likt “standarta” 3 kg uz 1 kg barības, tārpus , precīzāk pinkus un baltos, labāk negriezt, bet gan pa šķipsnai pielikt klāt veselus, pludiņcopē es vispār nekad negriežu ne pinkas ne baltos, breksim reizēm sliekas iegriežu, motilīti rokā saspaidu un to iemaisu barībā

droši vari izmantot, pirmkārt breksim un vimbai ir ļoti līdzīgas ēdienkartes, otrkārt …. bieži vien tas zivs nosaukums uz barības ir tikai tāpēc, ka tā labāk pērk ))), vimbu barībās reizēm biki pievieno garneļu aromātu, bet tas patīk arī visām citām zivīm :)))

vasaras sākumā noteikti nevajag līst pašās dziļākajās vietās, piemēram, ja ezerā ir rajoni ar 4-5 m dziļumu, tad breksis tagad ganās 1,5-2,5 m vietās, zālēs viss zied, tur ir nektārs, kukaiņi un cita barība. brekši tur arī barojas, vēlāk, nu atkarīgs no laika apstākļiem, bet parasti no augusta sākuma +-, brekšuki pārvācas uz rajoniem, kas ir tuvāk dziļumiem, bet pašos lielākajos dziļumos viņi īsti neiet, viņi tur var gulēt, bet baroties tik un tā iet pa apkārtējām teritorijām

baro viņus, ja ir iespēja, tad baro ilgāku laika periodu un viņi atnāks, BET barot vajag tur, kur viņi mēdz staigāt, agros rītos un klusos vakaros pavēro ezeru, brekši bieži parāda kur viņoi dzīvbo vai staigā, parādās klusiņām, kā delfīni, brekši nelec, viņi klusiņām parādās un aiziet atpakaļ, bet pilnīgi pietiekoši, lai saprastu, ka viņi tur ir :))))

daudzi tā dara :) un ķer itin labi, es pats gan reti, precīzāk tikai tad, kad ķeru vakars-nakts-rīts- diena, no vakara iemaisu, cik izbaroju tik izbaroju un pats rīts tad arī ir ar to pašu barību, bet vēlāk tomēr vai nu piejaucu kilogramu svaigu vai iemaisu jaunu partiju, BET …. tas jau vairāk man pašam galvā :)))), zivīm patīk arī no vakara iemasītā barība, zivis tāpat visu laiku to barību neēd, viņām gribās arī ko citu, bet regulāra piebarošana tomēr notur zivis uzvietas ilgāk

ja tev viss notiekas, tad dari kā esi pieradis :)), mekl'\et risinājumu vajag tad, ja kaut kas iet ne tā kā gribētos, ja viss ir ok, tad tik ķer un baudi procesu :))))

jā. viss ir tā pat, tikai cits dizains, rezerves daļas der un vis strādā tāpat

variantu daudz, pēcnārsta vai pārtraukta nārsta atgājiens\slimošana, nesaprotamas spiediena maiņas u.t.t.

Lielupes lejtece un Buļļupe un visu upju lejteces pa lielam, gan vairāk ir tādas vasaras otras puses un rudens copes vietas, šajā laikā var sākt mēģināt Gauju, Daugavu zem HESiem u.t.t., vietas, kur seklumā ir aktīvās zivis, kuras ir mazāk kaprīzas , šis pamatu pamatos ir sekluma copes laiks

Varēt var, vajag vieglākas barotavas, biki sausāku barību, lai tajā būtu vairāk gaisa, tas arī bremzē grimšanas ātrumu

ja retas smukas zivis, tad ir ok, ja daudz sīcenes, tad ir tāda nianse, ka pie katra piecirtiena tu pacel dūņu mākoni, kurš grimstot pārklāj uz grunts guļošo barību, bet piešaujoties pie barības konsistences var copēt itin normāli