Normunds Grabovskis

Normunds Grabovskis

Profesionāls makšķernieks, firmas SALMO un vairāku starptautisku žurnālu eksperts jautājumos par inventāru, pludiņmakšķerēšanu, zivju iebarošanu un visa veida ziemas makšķerēšanu.

Kompetenci makšķerēšanā apliecina arī augstie sasniegumi Latvijā un pasaulē:

  • divkārtējs pasaules čempions;
  • divkārtējs pasaules vicečempions;
  • daudzkārtējs Latvijas čempions;
  • Lietuvas čempions;
  • daudzu starptautisku sacensību uzvarētājs.

Eksperts iesaka

Salmo
HEINOLA
Sensas
Norfin

Atbildes

Jautā klesis

Sveiki, Lielmeistar! Saki lūdzu vai breksis ziemā varētu tusēt 14 metros? Ezers nav liels. Un rudenī kur labāk viņus meklēt? Tur kur es zvejoju lielākais dziļums ir 10m. Ja es pareizi saprotu ir kante, jo pie krasta dziļums ir 2,3m un ļoti strauji aiziet 3,4,5,m. Ja tā ņem tad no krasta līnijas 4m ir ap 20m atāluma. Bet ir viena nianse, portālā ezeri.lv raksta, ka R daļā 5m dziļumā nav skābekļa, augusta vidus. Ko tad?

Atbild Normunds Grabovskis

Ar mazajiem, līdzkilo brekšukiem oktobrī vēl ir cerība atrast kopēju valodu, bet ar lielākiem pats esmu ticies tikai upēs un Daugavas ūdenskrātuvēs, ezeros to man praktiski nav izdevies izdarīt, tāpēc nekāds lielais padomdevējs par brekšošanu vēlā rudenī ezeros šoreiz nebūšu. No vispārējās brekšu uzvedības ābeces varu vien ieteikt viņus meklēt tur, kur beidzās tas tevis aprakstītais lielais slīpums, domāju, ka ap 6-8 metriem ir jābūt kaut kādam plauktiņam, kur pēc visiem loģikas likumiem ir jāturās zivīm, jo viņa lasa to kas noveļas pa slīpo nogāzi, tomēr visefektīgāk būtu veltīt pusi dienas ezera izpētei ar ehaloti, brekšu barus nevar sajaukt ar citu zivju bariem.

Ja tev pašam vai draugiem nav ehalotes, tad to var arī iznomāt, ko daudzi veči arī dara, paņem uz vienu divām dienām ehaloti, izpēta ezeru, uztaisa sev vien saprotamu ezera karti un kārtībā, par citām firmām nezinu, bet SALMO NOMA ehalotes izīrē.

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:18 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā rio.

Jautājums ne par copi. Gribētu iegādāties apģērbu ziemas copei ,uz ledus eju arī pie mīnus 20. Kādas firmas un kādu modeli Jūs ieteiktu? Kādus apavus? Gribētu tērēt līdz 150 Ls.

Atbild Normunds Grabovskis

Aktuāls un prātīgs jautājums, uzreiz gribu pateikt, ka man vairāk ir darīšana ar NORFIN un SUNDRIDGE firmu ziemas apģērbiem, tāpēc par tiem varu izstāstīt daudz , tos arī varu ieteikt, BET nevienā vārdā nepasakot, ka citu ražotāju apģērbi ir sliktāki. Atbildot uz tavu jautājumu izšķirstīju katalogus un secināju, ka ja tu gribētu tērēt līdz latiem 200-220, tad varētu tikt jau pie pavisam izcila komplekta, tomēr arī manis nosauktais komplekts ir visnotaļ labs, arī pats tādā staigāju un esmu ļoti apmierināts, tātad – noteikti vajadzīga ir siltā veļa, tā silda ķermeni pat pie vismazākās kustības un perfekti novada mitrumu, iesaku NORFIN COSY LINE, veikala cena ap 15 latiem. Kā universālu, pavasarī, rudenī un ziemā izmantojamu apģērbu iesaku peldošo kostīmu, pats lietoju kopējo kombinezonu, tas pasargā no muguras apaukstēšanas, ir ērts un viegls, šīs sezonas jaunums NORFIN AQUARD veikalos maksās ap 110 latiem, no tādiem daudz maz universāliem apaviem , kurus var izmantot arī lietus , slapjdraņķa un citu kataklizmu laikā tevis noteiktajā cenu grupā ir vecie labie zaļie SALMO DE LUXE HUNT PACK zābaki, tie labi tur aukstumu līdz pat 25 grādiem un ir no biezas gumijas, kas neļauj tiem samirkt, cena veikalos būs ap 35 latiem, ir vēl vieni, nedaudz lētāki zābaki vārdā SALMO ICEBREAKER , to cena veikalos būs ap 25 latiem, paredzēti aukstumam līdz 15 grādiem, bet izskatās, ka turēs visus 25 grādus. Tāds nu būtu manis ieteiktais komplekts , kas ietilpst tevis nosauktajos 150 latos.

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:17 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Copmanis.

Es velētos iegādāties mačkātu! Cik tāds labs kāts varētu maksāt?

Atbild Normunds Grabovskis

Mačkātu cenas ir sākot no latiem 35 līdz pat vairākiem simtiem latu, tādi rokai jau tīkami maksā sākot no latiem 60-70, pa latiem 90-100 jau ir plaša , labas kvalitātes kātu izvēle, runa iet par cenām veikalos. Ne vienmēr kātā cena nosaka tā kvalitāti , jo patiesība, ka jo slavenāks ražotājs, jo kāts dārgāks šeit ir spēkā par visiem 100%, es ieteiktu mačķātu pirkt vispirms izvērtējot – kādiem mērķiem tu viņu izmantosi (tikai tālmešanai dīķos un ezeros(karpa, līnis, liels breksis) vai ķersi visur un visu), no šī lēmuma ir atkarīgs kāta garums, tad tev jāsaprot, ko vēlies, skaļu brendu (bet dārgu ) vai labu kātu ar mazāk pazīstmu nosaukumu, bet par jau smuku cenu (teiksim spoles cenu ieekanomēsi). Pats ķeru tikai ar SALMO kātiem, GRAND un ELITE sērijas, bet diemžēl tos vairs neražos, Rita šogad paņēma sev baigi feino BROWNING kātiņu karpiņu ķeršanai dīķos, izvēle veikalos ir laba, nu vismaz Valmierā ir, vajag tikai atrast to, kas „ieguļās rokā”, tad parēķināt cik naudas citiem iziet cigaretēs un citos s.... un ar vieglu sirdi nopirkt sev labu instrumentu, kuru lietojot slavēsi sevi par pareiza lēmuma pieņemšanu.

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:15 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā ar4ikz

Es gribu pirkt Salmo spoli spiningošanai. Cik tas varētu maksāt?

Atbild Normunds Grabovskis

Ļoti plašs jautājums, jo SALMO piedāvā ap 70 dažādus spoļu modeļus cenās no 4 līdz 64 lati un praktiski visas šīs spoles ir izmantojamas spiningošanai, jo arī spiningošana ir ļoti dažāda, gan vieglie un supervieglie kāti ar mazajām spolītēm, kur pat 3 gramīgs vizulītis jau ir liels māneklis, gan smagie samu kāti, kur piekarot 100 gramīgu mānekli pat tā īsti nesajūti to galā, katram no šiem veidiem ir paredzētas kādas noteiktas grupas spoles. Tomēr aptuveni saprotot par ko ir runa varu tev teikt tā, ka jau labu spininga spoli var nopirkt sākot no aptuveni 20 – 25 latiem, modeļus nesaukšu, lai nesanāk lieka reklāma, mans ieteikums tomēr ir ņemt spoli ar augšējo bremzi, jo šīs spoles, savas atšķirīgās konstrukcijas dēļ, lielas slodzes apstākļos kalpo nedaudz ilgāk.

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:14 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Darklords

Labdien! Man pie Jums kā ekspertam ir jautājums par līņiem, to uzturēšanās vietas, kādas nianses ir to iebarošanā, kādu ēsmu izmantot un kad līnis labāk ņem (es domāju laiku cikos viņam ir barošanās laiks). Ar cieņu Gints!

Atbild Normunds Grabovskis

Septembra beigās runāt par līņu iebarošanu un ķeršanu ir diezgan nesaprātīgi, jo šie puiki ir ļoti siltummīloši radījumi un šomēnes jau savu aktīvo barošanos ir pārtraukuši, vēl jau kādam copmanim pa kādam līņukam trāpās, tomēr to jau vajadzētu uzskatīt par veiksmi nevis likumsakarību. Vai nu pašķirsti pavasara jautājumus vai atliekam mūsu sarunu līdz aprīļa beigām, sarunāts?

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:12 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā toms004

Sveiks! Gaujā esmu atradis bedri, vis būtu labi, jo tur bez barošanas var vilkt smukus brekšus un raudas un pa kādam svītrainim, bet problēma ir tā, ka izvelkot četras piecas zivis pārējas pazūd, īsti nezinu ar ko labāk barot, jo tur ir stipra straume, precīzāk bedre ir atstraumē, esmu meiģinājis barot ar salmo breksi, raudu liku tam klāt zemi, bet labāk nebija tieši otrādi! Ko es varētu darīt lietas labā, ar grunteni tur nav ko darīt, liec kaut 120g svinu tas pēc laika būs krastā! Un ar kādu pludiņu būtu vērts strādāt, līdz šim darbojos ar bolonēzes! Paldies!

Atbild Normunds Grabovskis

No jautājuma es nesapratu, tu makšķerē pašā bedrē, tātad atstraumē, vai straumē, lai pa tukšo nejauktu gaisu pastāstīšu kā līdzīgos apstākļus makšķerēju es. Rudeņos man ir iecienīta vieta Gaujā, zem viena no Valmieras tiltiem, tur ir izveidojusies pamatīga bedre un zivis tur sastājās uz ziemošanu, bet lai vai kā pašā bedrē praktiski nekad neviens nemakšķerē, jo to var salīdzināt ar guļamistabu cilvēkiem, būt zivis tur ir, bet reti kad viņas tur ir aktīvas, savukārt, ēst viņas iziet uz bedres izeju un tuvākajiem sēkļiem, tāpēc makšķerēšanai (iebarošanai) parasti izvēlos tieši vietu, kur beidzās atstraume un sākas taisnā straume, pa retam gan kāds mutulis tur ievirpuļo, bet pamatā straume ir vienvirziena, tas man ļauj saprast kas notiek ar manu barību, jo atstraumē vai virpuļstraumē tu neko saprast nevari pat ja lieto ļoti smagu barību.

Šādai copei parasti taisu smagu barību, pamats ir SALMO, SENSAS vai BRUDA barības , pat vēl labāk ja dažādām zivīm(rauda , breksis) paredzētu barību sajaukums, kurām pēc samitrināšanas pievienoju smagu tumšu zemi līdz pat divas reizes vairāk kā ir pašas barības, šādi panāku, ka pat stiprā straumē barība vispirms nogrimst un tikai tad sāk palēnām skaloties. Patiesībā jau ir tā, ka ja tu pareizi iebaro, tad zivis tur pienāks noteikti, Ja ,ja vien viņas tur tuvumā ir, vasarā itin bieži gadās, ka tās pašas raudas un vidēji brekšuki ir sadalījušies nelielos bariņos un klīst pa upi barojoties, atrodi šādu bariņu, noķer 3-5-7 zivis un viss, gaidi nākamo, patreiz rudenī viss ir savādāk, zivis ir savākušās lielos baros un ja atrodi zivju stāvvietu, tad praktiski visu redeni varēsi labi makšķerēt. Es diezgan apzināti nepieskāros tevis teiktajam par barošanas lietderību, zivis ir jābaro noteikti, tikai ļoti svarīgi ir saprast kur, kā un ar ko, es iesaku startam iemest tikai 3-5 smagas bumbas, copei vajadzētu sākties no pirmajiem iemetieniem(runa ir par raudām un baltajiem sapaliem), brekšukiem līdz pirmajai copei gan var paiet labs laiks, pat līdz stundai , ja jāgaida, ka viņš izlīdīs no tuvumā esošās bedres vai koku sanesumiem.

Atbildēts: 27.septembris 2007, 08:11 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Copmanis.

Sveiki! Gribētos uzzināt kādu labo recepti raudām Gaujā!

Pats esmu mēģinājis speciālo raudām (sarkano) barību, pievienoju klāt malu. Makšķerēju dziļumā 2-3m! Ķeru tādas ap 200-400g. raudas! Bet pa kādām 4-5st esmu dabūjis ap 10raudas! Gribētos vairāk, copes sākumā sametu iekšā ap 5 apelsīna lieluma bumbas un ik pēc 30-40min pa divām bumbām!

Ko varētu vēl likt klāt, lai cope būtu efektīvāka?

Atbild Normunds Grabovskis

Ja runa ir par BRUDA barību sarkanajā iepakojumā, tad tā ir ļoti laba barība, kuru papildināt ne ar ko vairs nevajag, tieši otrādāk to var un pat vajag nedaudz pašķaidīt ar saulespuķu vai kaņepju spraukumiem , nu un noteikti nelikt klāt mālu, jo rauda taču nav nekāds dūņu rupucis, bet gan straumes zivs, viņa pamatā barojas ūdens vidējos slāņos, tātad barībai ir jāskalojas. Ir jau vēl kas, vasarā Gaujā raudas pārāk lielos baros neturās, pat patreiz tās vēl nav savākušās lielos baros, tu iebaro un paņem no vienas vietas tik zivju cik tur ir, ja citu zivju nav, vai sāk ķerties sīkākas, tad vienkārši jāpāriet uz citu vietu, nedaudz jāuzbaro un atkal viss notiekas. Pie šādas staigāšanas es ieteiktu sākumā iemest 2-3 vidējas bumbiņas, tad vēl divas tad, kad beidzas zivju aktivitāte, ja pēc otrā barojiena zivis atkali sāk ķerties, tad ir vērts pēc laiciņa uzbarot arī trešo reizi, ja copes vairs neatjaunojas, tad labāk mainīt vietu, raža novākta. Rudenī būs savādāk.

Atbildēts: 31.augusts 2007, 23:20 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā toms004

Ar ko labāk iebarot līņus? Paldies!

Atbild Normunds Grabovskis

Ar līņu barību.

Nu neesi tik slinks un paskaties vismaz šīs lapas visas atbildes un atradīsi atbildi uz savu jautājumu

Atbildēts: 31.augusts 2007, 23:18 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā Deelz

Labdien! Vai makšķerējot brekšus no laivas ir svarīgi cik lielā attālumā no laivas ir āķis ar ēsmu, vai arī ja ir iebarots tad var kaut pie paša laivas borta makšķerēt?

Atbild Normunds Grabovskis

Viss atkarīgs no vietas un dziļuma kādā makšķerē, ja tas viss notiek 1-2 metru dziļumā, tad tam ir ļoti liela nozīme, ja 4 un vairāk metru dziļums un uzvedies laivā ne pārāk skaļi, tad var veiksmīgi copēt arī ar ziemas vai speciālo borta makšķerīti, kas patiesībā arī ir ļoti aizraujošs copes veids. Seklās vietās , lai cope būtu veiksmīga, makšķerēt ieteicams būtu ne tuvāk par 10-15 metriem no laivas, tad zivis jutīsies krietni drošāk.

Atbildēts: 31.augusts 2007, 23:17 | Komentēt | Adrese atbildei
Jautā jurchix81

Sveiki. Vienā no iepriekšējiem jautājumiem par brekšu copi Jūs atbildat tā: "...velti vienu rītausmu brekšu uzturēšanās vietas atrašanai...'' Vai varētu uzzināt sīkāk, kā notiek šīs vietas atrašana un kam tieši ir jāpievērš uzmanība? Paldies!

Atbild Normunds Grabovskis

UUUU, tas ir baigi apjomīgs jautājums, ja sāk tajā līst iekšā tā no nulles, ja savukārt runājam par kādu noteiktu upes vai ezera posmu, tad viss jau ir vienkārši, stāvi un skaties, zivis pašas uznāks augšā un parādīsies, daļēji atbildi saņemsi iepriekšējos komentāros, vēl jau var meklēt vietas, kur ir redzami izteikti daudz smalki burbulīši, bet tik pat labi tur var rakties karūsas vai karpas.

Savukārt ja runa ir par kādu konkrētu vietu, kur veči ķer brekšus, tikai tu gribi saprast kurā attālumā un kurā rajonā to darīt, tad nu ir jāvēro kurā attālumā parādās brekši vai lielie mutuļi, tuvojoties rudenim ar vējiem un lieliem viļņiem to diemžēl izdarīt ne vienmēr ir reāli, tad nu parasti rīkojos tā, ka mēru dziļumus, meklēju kādu dziļuma kanti un tur baroju, ideāli ja copē divatā vai trijatā, tad sākumā katrs uztausta kādu perspektīvu vietu (kantes lejas daļu, kādu zemūdens pauguru u.t.t.) citā attālumā , sabaro un tad skatās kurš attālums un kurš rajons tad sāk strādāt labāk. Te gan ir viens moments, visiem šiem „pārbaudītājiem” jābūt daudz maz viena līmeņa makšķerniekiem un vismaz sākumā jāstrādā ar daudz maz līdzīgām barībām, tad iegūtā informācija būs cik necik objektīva. Lielais breksis var likt pagaidīt, bet tie līdz kilo finieri piesakās diezgan ātri un stundas laikā no iebarošanas brīža jau top skaidrs būs vai nebūs.

Atbildēts: 31.augusts 2007, 23:16 | Komentēt | Adrese atbildei
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager