Lietot jau var, tomēr arī Baltijas jūra ir pietiekoši sāļa, lai ātri vien sabojātu inventāru, tāpēc ieteicams pēc katras copes jūrā visu inventāru labi noskalot, briestot uz butēm tomēr labāk sagādāt speciālu inventāru, lielajām jūras spolēm un kātiem ir speciāls pārklājums, kas aizkavē sāls piekļūšanu vārīgajām vietām

No pikeriem man pašam ir tikai 2 veci SALMO CONCORD modeļi, tādus jau gadus 3 neražo, izmantoju tos tieši tādiem pašiem mērķiem kā tu raksti, pamatā copējot ar mailīti. TAIFUN sērijas kāti ir stikla šķiedras kāti, nav dārgi, bet izturīgi, kā jau visi stikla šķiedras kāti, tie ir nedaudz smagāki par grafīta kātiem, bet tā kā kātiņš ir īss, tad to svara starpību nejūt, pīto auklu izmantot var, jo riņķiem ir SIC pārklājums, var arī reizēm paspiningot, ja rodās tāda vēlme. SALMO veikalos šie kātiņi ir, tikko pārbaudīju

Redzot, ka māki rakstīt, pieļauju domu, ka māki arī lasīt, tad nu esi tik labs un pašķirsti iepriekšējā un šī gada CL žurnālus, palasi atbildes uz jautājumiem šeit, tici man, atradīsi ļoti daudz interesantu lietu.

Zivs gabaliņš ir viena no populārākajām zandartu ēsmām, to būsi dzirdējis pareizi, parasti izmanto auslejas, raudiņas vai plicīša gabaliņus, bet pie bada var izlīdzēties arī ar citu zivtiņu sānu vai astes gabaliņiem, galvenais, lai ir āda klāt, jo zivs gaļa ūdenī ļoti ātri izmirkst un viegli nokrīt no āķa. Parasti zandartu copei izmanto 8. līdz 2. numura cietus, asus āķus, tos sien pie monofilās auklas 0.20 -0.30mm resnas, metāla pavadiņas ejot tīri uz zandartiem neliek, jo zandarts auklu pārkost nevar, zobi pārāk reti. Ir vairāki klasiskās gruntsmakšķeres siešanas veidi, man labāk patīk šāds: pamataukla (monofilā 0,25-0.30mm vai 0,12-0,14mm pītā), uz auklas uzvērta karabīne ar griezuli, pie karabīnes pieliek sviniņu, auklas galā vidēji liels griezulis, pie kura sien pavadiņu ar āķi, viss, pati vienkāršākā gruntene.

Negribētos tam piekrist, zivis taču grib ēst visu laiku, tikai jāatrod kur viņas barojās un ko viņas grib ēst, šogad Daugava vispār nav sevišķi vēlīga pret copmaņiem, kā veči saka, nav ābolu gads, man pašam arī jūlijā ir izdevušās tikai pāris labas copes reizes, bet to vairāk norakstu uz laika trūkumu, nevis zivju apetīti

Līņi vēl ņem, var būt vairs ne tik aktīvi, kā vasaras vidū, bet ņem un līdz brīdim, kamēr sāks palikt aukstas naktis, arī ņems, barības tās pašas, kas visu laiku, palasies vasaras sākuma diskusijas.

Ezers ir liels, asari peld visur, meklē

Es nemācēšu pateikt par ezeru, jo pats tur ar pludiņu nemaz neesmu copējis, tikai spiningojis, toties kanālā brekši ņem, pietam labi, vispareizākais tev būtu pastaigāt gar kanālu un aprunāties ar večiem, viņi labprāt dalās ar informāciju, tā tu uzzināsi visu, gan to kad breksis tur ir visaktīvākais, gan to kad viņš tur nav.

Pludiņmakšķerēšanas sacensības Liepājā visticamāk, ka nenotiks, jo nav kas tās organizē, vietējie aktīvisti ir vairāk spiningotāji, tāpēc lielākā daļa no sportiskajām aktivitātēm ir vērsta tieši spiningošanas virzienā.

Pats Siguldā neesmu copējis, mani medību lauki ir Valmieras un Cēsu apkaime, pēdējā laikā arī Murjāņi, tur visur brekši ir, tā ka jābūt arī Siguldā, vienīgi kas ir fakts, ka tad, kad sāks nākt laši, visas normālās zivis pazudīs