Gribētu atbildēt ar pretjautājumu, ko tu esi darījis lai viņi gribētu apēst tevis piedāvāto ēsmu, līņi rokās pa grunti, filtrē dūņas ēd motili un visādus citādus tārpus, ja tu viņam tuvumā uzklāj galdu, tad viņš sāk domāt kas ir labāk rakties pa dubļiem vai ēst pie galda, ja tu galdu viņam neuzklāj, bet tikai sēdi un gaidi, tad tev ir jātrāpa līnim mutē, citādāk viņš tavam kumosam vienkārši peldēs garām, sevišķi ja piedāvā viņam beigtus, nekustīgus tārpus. Domā par zivīm kā par cilvēkiem, dod viņām tādas pašas kvalitātes lietas un ar tādu pat mīlestību kā to dari ar sev tuviem cilvēkiem un viņas to novērtēs, vari man ticēt, makšķerēšana un zivis ir jāmīl.

Nebrīnos, ka katrā veikalā tev saka savādāk, jo ne visi veikalnieki ir makšķernieki un pavisam reti kurš veikalnieks ir pludiņmakšķeres piekritējs, es šo tavu jautājumu gribētu paķidāt nedaudz smalkāk, jo lai kaut ko ieteiktu vajag zināt ko tu esi darījis lietas labā, ar kādiem rīkiem un kādām ēsmām jau esi mēģinājis piemānīt kādu no tiem milzīgajiem, dikti jau nu smukajiem cūčiem. Es jau tomēr esmu gatavo, veikalos nopērkamo barību piekritējs, atkrīt daudz dažādu problēmu, mans ieteikums ir paņemt kilogramu SALMO līņu\karūsu barības, samitrināt to ar gramiem 200 – 300 ūdens, pielikt klāt kādu sauju 3-4 daļās sakapātu slieciņu, varbūt 1-2 veikalā nopērkamās kārbiņas ar mušu kāpuriem , visu to samīcīt nelielās bumbiņās, tādās, lai tās izjūk jau grimstot un visu samest vienā punktā zāļu laukumiņa’, vai zāļu maliņā, kur esi redzējis līņus staigājam, es garantēju, ka ja visu izdarīsi tieši šādi, tad līņi pienāks, raksies tur un laidīs burbuļus, bet vai tu mācēsi piespiest viņus apēst ēsmu ar āķi jau ir cits stāsts.

Pavadiņas garums ietekmē jebkuras zivs copi, ja mēs runājam par vienu un to pašu jēdzienu, es te domāju auklu no āķa līdz pirmajam atsvaram, tā sauktajam „podpasokam” jeb kontrolsvariņam, parasti šīs auklas posms ir 10-15 cm garš, ko pie karpu, līņu un brekšu copes bieži vien liek uz grunts, jo šīs zivis tomēr lielākoties barojās no grunts un šādu ēsmu ņem daudz drošāk. Līnis atšķirībā no karpas parasti ēsmu ņem uzmanīgi, izgaršojot, tāpēc garāka pavadiņa var traucēt copes sākuma saskatīšanai, kas noved pie tā, ka zivs ēsmu ierij dziļi, kas savukārt neļauj palaist brīvībā līņus\pusaudžus, vai arī tieši otrādi gara pavadiņa copes sākumu neparāda un līnis kaut ko aizdomīgu sajūtot vienkārši ēsmu izspļauj, bet jūs to pat nepamanāt. Savukārt pārāk īsa pavadiņa (pārāk tuvu pievilkts atsvars) var radīt līnī nevajadzīgu tramīgumu, šie momenti ir svarīgi jo vairāk tēdēļ, ka līnis nav asaris vai breksis un ļoti bbieži pa visu rīta vai vakara cēlienu ir tikai viena divas copītes.