melase vispār vairāk ir upei, tur vajag to salīmēšanu u.t.t. vairāk kā ezerā, bet nu 3 karstajos vasaras mēnešos var likt arī ezera breksim melasi, karūsai īsti nē, viņa tomēr ir tāda ļoti kaprīza dāma un tīri no grunts nebarojas,par ko liecina viņas mute - nedaudz uz augšu vērsta, biežāk lasa to, kas ir virs grunts , tāpēc papildus taisīt smagāku\lipīgāku barību viņai nevajag

savam priekam, bez kamerām, bez reklāmas u.t.t. tieku pie ūdeņiem labi ja reizi 2 nedēļās un tajās reizēs es noteikti nevienu nekur nesaukšu :)))), visu pirms es tomēr esmu copmanis un tikai copmanis, viss pārējais ir tā, darbs, sports, misija…., bet jo vecāks palieku, jo vairāk un biežāk gribās vienkārši pacopēt savam priekam :)))

Tu jauc dažas lietas :))), pirmkārt tas nebija strīms,bet gan video atskaite kanālam, kurš no pirmās dienas ir krievu valodā un pamatu pamatos ir domāts kā manu copes atskaišu vieta visiem kas saprot krievu valodu, jo man 10 gadus bija iknedēļas raidījums krievu valodā ar milzīgu audiotoriju un to kanālu skatās no +- 25 valstīm cilvēki.

par pārējo …. ja neesi bijis, mēģinājis, runājies ar večiem, bet tev noteikti ir savs viedoklis, tad …

pludiņš ir viens no dārgākajiem copes sporta veidiem, tīri inventāra ziņā, noteikti pats ātrākais un dinamiskākais atsevišķos ūdeņos (4 stundās- 240 minūtēs pa 700-900+ zivīm ir pasaules TOP sportistu lomi), Latvijas čempionāta līmenis ir krities jau ļoti pamatīgi, ja salīdzinam ar PČ līmeni, jo vairs vienkārši nav kas brauc uz pasauli, jo pludiņš ir kā daudzcīņa, ļoti vispusīgs un sarežģīts, un jas gribi sasniegt labu līmeni, tad ir ļoooti daudz kas jāziedo un daudz jāstrādā, pietam daudz savas naudas jāiegulda , visās valstīs, pat lielajās, pludiņš, kā jau jebkurš copes sports, turās tikai uz konkrētiem cilvēkiem, nav cilvēka un arī sports ar laiku pazūd…

tautas mači ir vajadzīgi un tie notiek pa Latviju gana daudz, bet tur maz kas kopīgs ar sporta copi :))), pietam daudzviet pat nolikumā ieraksta, ka mačos nedrīkst piedalīties cilvēki, kuri piedalās LČ :)))

paldies par viedokli, bet šoreiz tu esi tāls no patiesības :)))

Konger spoļu man nav, bet pāris kāti ir gan :)), tie ir nopērkami daudzos Latvijas veikalos, bet lielākais veiklas, kur būs šī brenda lietas ,kopā ar ļoooti daudziem citiem brendiem, veras šodien, Rīgā Aizputes ielā 1, saucas Zebra Master, FB ir informācija

cik atceros,tad tas kāts arī nebija nemaz tik lēns :), pirmais, ko iesaku izdarīt ir paņemt citas firmas un izmēra griezuli ar karabīni, jo ļoti iespējams, ka griezulim ir asas malas un metiena brīdī tieši griezulis var griezt pamatauklu, pašam tā ir bijis, tāpēc griezuļus un karabīnes fīderim (un vispār) izvēlos tikai kvalitatīvus.

Nākošais ko pārbaudīt ir spices gala riņķis, pietam to vajag apskatīt ļoooti rūpīgi, kaut ar lupu, jo jebkurš nošķēlums, jebkura plaisa riņķī var būt par iemeslu auklas plīšanai, lai gan es vairāk domāju uz griezuli |:)))

visādi citādi problēmām, ja to sistēmu pārsien pirms katras copes reizes, nu vai reizi 2 izbraucienos :))), problēmām nevajadzētu būt, bomītis pamatīgs ir tas kāts, bet savas pamat funkcijas pilda, tā uzdevums, kad to radījām, bija kļūt par vienu no lētākajiem pilnvērtīgajiem fīderiem

Ar barotavu formām ir tā pat kā ar mašīnām :))), ir dažas, kuras atšķiras funkcionāli (džips, sedans, pikaps) un ir lielākais vairums, kur atšķirības ir kā ir, bet :))), lietotājs tās reāli neredz un nejūt , vienu vārdu sakot bizness :))), kā jau jebkurā jomā

ja gribi mest ļoti tālu (tur gan arī kāts-spole-aukla jāpieskaņo), tad tev labāk izvēlēties lodes vai djuzas(caurās lodes) tipa barotavas, vienu vārdu sakot barotavas, kurām svars ir lejā, nevis sānā, tādas barotavas lidojumā negrižās ap savu asi un lido tālāk un precīzāk

ja tavi metieni ir “veču klasika” 30-40 m, tad droši vari izmantot jebkuras formas barotavu, uz tādu attālumu aizlidos jebkura

ja vairāk cope straumē un stiprā straumē, tad ir vērts pamēģināt barotavas, kurām ir tādi kā (dr;ats vai no svina izlieti) āķi, kuri ieķeras gruntī

vienu gan varu teikt, nevajag baidīties no apaļām baroitavām :))), barotavas pašas pa sevi neripo pa grunti, tās stiepj aukla, attiecīgi kantaina vai apaļa barotava nav svarīgi, ja tu pieej fīderēšanai jau biki nopietnāk, liec barībā “gaļu” u.t.t., tad tev vairāk jāpaskatās uz barotavu režģi un\vai materiālu, jo tieši ar barotavas režģa rupjumu regulējam barotavas izlādēšanās ātrumu un “gaļas” nogādāšanas uz grunts efektivitāti, ieskaties ir barotavas ar rupjāku un smalkāku sietu, ir plastmasas barotavas vispār kā trubiņas, bez vai ar retiem caurumiņiem, BET tajā visā vajag iedziļināties tikai tad, ja gribi fīderī iet dziļāk, ja tikai copēt un viss, tad liec parastu apaļu barotavu ar vidēji rupju sietu un būs ok.

1. Kalnciems vasarā un Kalnciems pavasarī ir divas dažādas upes, vasarā tur parasti pietiek ar 40-60 gramu barotavām, pavasarī var arī 100 vilkt, vidējais metiens līdz 50 m, bieži vien vairāk par 25-35 nemaz nevajag, jo dziļumi un zivis ir tuvu krastam
2. ezeros praktiski viss tas pats, pašam iemetienam pietiek ar 20-40 gramu barotavām, bet ja ir vējš un vilnis, tad liekam 50-60, lai labāk tur grunti un caursit vēju, labi ir tas, ka zivij ir pilnīgi vienalga vai tev ir 30 vai 50 gramu barotava, viņai daudz svarīgāk ir kur tu to barotavu met, ko un kā tu viņā liec iekšā

kā aromatizatoru tu vari izmantot praktiski visu ko izmanto kulinārijā un konditorijā, arī pusi no aptiekā nopērkamajiem pilieniem un tinktūrām :))))), ar pašgatavotām ēsmām pats gan neaizraujos, jo pats vairāk tomēr koncentrējos uz breksi un breksim pamatu pamatos tomēr gaļa (tārpi) biežāk nostrādā tā kā esmu pieradis ķert :))), lai gan reizi pa reizei makaronus uzvāru, mannā mīklu uztaisu, arī rupjmaizes mīkstumu vasarā līdzi uz upi paņemu, grūbas un prosu arī izmantoju diezgan bieži :),

zinu Liepājā vīru, kurš vāra putru ēsmai, viņš man stāstīja kā to visu dara un kādās proporcijās ko cik ilgi vārā, bet īsti necentos atcerēties, jo zināju, ka pats nekad neko tādu nevāršu, bet viņš grieza to putru kubikos, lika uz āķa, ar to pašu arī biki baroja un tiešām labi ķēra reizēm

zinu, ka auzu pārslas kaut kā mitrina un presē, lai dabūtu tādu gumijotu struktūru, kura turās uz āķa, arī mannā veči vāra tik biezu, ka var griezt kubikos āķim, bet…. kā jau teicu, neauizraujos pats ar to visu

pēc būtības jau ir tā, ka tikko tu sāc vārīt tā tev sanāk kaut kas līdzīgs klimpai (milti, ola, ūdens) un klimpa ir tāds boilas priekštecis copē :)))), tās izmanto ēsmai jau sen, breksim un karpai, savulaik pats turēju klimpas šķidrā medū :)))), tiesa tas bija laiks, kad ļoti priecājos 3-5 noķertām karpām pa vasaru :))))

tas labi, ka tevī iekšā sēž tāds ēsmu “mazais dzejnieks” , uz dīvainīšiem turās pasaule :))))

aptuveni skaidrs par kuru rajonu iet runa, šogad pats tur bijis neesmu, bet citus gadus arī tur mēdzu piebraukt, tieši tas pats scenārijs bija, zivis pienāk uz īsu brīdi un aiziet, ja tas ir tas taisnais posms, par kuru es domāju, tad tur īsti nav jēgas nekādus lielos iebarojumus taisīt, jo straume tur mēdz mainīties ļoti stipri un manuprāt zivis uz vietas vispār nestāv

1. nevis pa vienam, bet staigā nelielos bariņos, pienāk, apēd visu ko esi sametis un aiziet, ja paspēj 1-2 paņemt labi, ja iedod pa zobiem, pats vainīgs :))), tā ir daudzviet upēs
2. 50 uz 50, tur nav dziļumu lielu un manuprāt lielu zivju baru arī, viņi patreiz staigā nelielās kompānijās, tā ir reālāk atrast ēdamo nekā lielā barā
3. vietas “piesiešanai” vari izmantot lielu daudzumu zemes sajauktu ar nelielu daudzumu barības vai kombikorma, tur jau galvenais atzīmēt to vietu, lai breksis pierod, ka tur dod ēst, tad viņam tie barības meklēšanas apļi pa upi var palikt mazāki , jo kāpēc jāiet tur, kur nekā nav, ja bija vieta, kur bija ēdiens :), ar viena vakara iebarošanu gan var nepalīdzēt, ezeros ir vieglāk, tur viņš ilgi nāk uz vietu, bet tad tur turās tuvumā, upēs brekši vairāk klejo kā ezeros

nezinu gan, es pats tai pusē tikai pāris reizes pavasaros esmu bijis copēt, tur tev vietējās copes bodēs jāpajautā vismaz aptuvenie copes rajoni un tālāk, tad ar bakstīšanas metodi :))))