Jautājumu prātīgāk būtu uzdot pirms pasūtīšanas. ko darīsi, ja teikšu, ka nebūs ok?

Būtu man brīvs laiks, es sēdētu un ķertu. ļoti daudz dipa uz boilas un nekādas barošanas. dipam jābūt tādam, kas labi šķīst ļoti aukstā ūdenī. ielej trauciņā un pamēģini dažādus variantus.

ar āķa lielumu tam nav sakara. uz cietas gultnes svinam noteikti jābūt smagākam nekā dūņās vai mīkstos mālos. Svina svars arī ļoti atkarīgs no paša svina formas - pamēģini uz līdzenas virsmas pakustināt svinu uz vienu un otru pusi turot aiz tās vietas, kur piestiprināta pavadiņa un redzēsi lilieu atšķirību starp, piemēram, tālmetiena pilieniem un klucīšveida in-line tipa svieniem. tipiska pazīme, ka svins ir par mazu, ir nogājieni pēc piecirtiena. manuprāt, running rigam vispār vajadzētu vēl lielāku svinu nekā parastai sistēmai, lai tur vispār varētu kaut cik saprast, kas notiek zem ūdens.

Piedod, bet nebūtu nopietni atbildēt uz šo nezinot ne konkrēto ūdeni, ne apstākļus. vienīgais, ko varu samērā droši teikt, ka maija vidus ir laiks, kad ir čakli, regulāri, vislabāk vismaz vairākas dienas, jābaro, vēlams ar vienām un tām pašām boilām, praktiski vienalga ar kādām (izņemot pilnīgus mēslus) un tad jau copes būs! par dziļumiem runājot - meklē tur, iur siltāks ūdens. pirmkārt, tas nozīmē, ka sejā pūš vējš. cik tālu no krasta, to jau tad ar mēģinājumiem noteiksi, seklumā pie krasta ir īpaši silts, bet tad jāpiedomā, vai karpa tur jūtas pietiekami droši, lai barotos.

lūdzu palasi iepriekšējos jautājumus, tur ir atbilde.

nepateikšu. varbūt kāds no lietotājiem var šeit iekomentēt?

nezinu gan, vai konkrētie nosaukumi ir šobrīd ražošanā. Tos neesmu lietojies, bet ļoti pozitīva pieredze ir ar visu diffusion līniju. maksā tā gan milzu naudu, bet saulainās dienās dod to papildus sajūtu, ka esi izdarījis maksimālo, lai padarītu montāžu neredzamu. Tāpat vislabāko varu pateikt par Nash āķiem, piemēram Fang X. lai arī neredzmas, bet atšķirības ar identiskiem citu ražotāju izstrādājumiem noteikti ir. vispār runājot par pavadiņu materiālu izvēli, manuprāt, galvenais ir tā spēja kļūt pēc iespējas neredzamam karpai. tas, savukārt, ir ļoti atkarīgs no copes apstākļiem (gaisma, dziļums, ūdens caurspīdīgums, grunts krāsa un struktūra utt.) līdz ar to diez vai vajadzētu ieciklēties uz vienu vai diviem pavadiņu materiāliem visām dzīves situācijām. arī tendence piņķerēties iemetienā ir atšķirīga - tuvākos maigākos iemetienos pavadiņas piņķerējas mazāk, tālākos iemetienos, bez maisiņa aina ir pavisam cita. un čodrigs ne vienmēr ir glābējs darbam maximālā distancē. visbeidzot izturība - jārēķinās, ka atkarībā no pielietotiem mezgliem tā samazinās 5-50% apjomā, turklāt katram materiālam ir vairāk un mazāk piemēroti mezgli. atrodot konkrētam materiālam piemērotāko mezglu, ir iespējams samazināt pavadiņas diametru, kas, savukārt, dos pozitīvu ietekmi gan uz copi, gan, piemēram, uz metiena distanci.

interesanti, bet Volgā nereti bija copes, kuras varēja saskatīt tikai pēc kāta gala - bija jāpiecērt pie pirmās kustības, ja nepaspēja, zivs nebija. domāju, tas bija tādās reizēs, kad karpa pienāca pret ārkārtīgi spēcīgo straumi. nezinu, vai to var vai nevar saukt par fīderi un vispār vai tās robežas starp makšķeru veidiem nav stipri izplūdušas? katrā ziņā piekritīšu, ka radoša pieeja atbilstoši apstākļiem nereti nes daudz labāku lomu nekā stingra pieturēšanās pie konkrētiem copes principiem. savukārt, ja jautājums ir par to, cik lielu karpu var izvilkt ar salīdzinoši mīkstu kātu, tad tas ir ļoti atkarīgs no apstākļiem. jūrā, bez zemūdens ķērājiem jebkuru karpu var izvilkt ar jebkuru kātu.

nezinu, aicinu foruma lietotājus komentēt!