ņem vērā, ka tos video, kurus tu skaties, filmē siltās zemēs un karpu pilnos ezeros. jo siltāks ūdens, jo ātrāk darbojas karpas gremošanas sistēma, jo vairāk tā var apēst. jo vairāk karpu ir ūdenī, jo vairāk tās var apēst. ir atšķirība, tev ezerā ir 10 vai 10.000 karpas? treškārt, lielāka karpa var apēst vairāk nekā maza. ir atšķirība, 1 kg karpa vai 20kg karpa? tātad, ja tavā ezerā karpas ar ūdeni ir proporcijā 1:1 un ir silts, vari lādēt kukurūzu, kaņepes un dajebko citu bez savas saprašanas - karpas vienalga ēdīs ātrāk nekā tu spēsi samest. ja tā tomēr nav, vajag sākt ar mazumiņu un dot klāt tikai tad, kad ir skaidrība, ka iepriekšējā porcija tiek ēsta, resp. ir copes. kaņepes spodmiksā likt var un vajag - tās ļoti aktīvi piesaista karpas, ir ļoti sīkas, tādēļ karpas pavadīs daudz laika, lai tās uzlasītu. kaņepes arī švaki grimst, tās lielu laiku pavada "lidojot" apkārt pa ūdeni un veidojot tādu kā mākoni, it sevišķi tad, ja zivis dzīvojas pa apakšu un uzkuļ ūdeni ar savām kustībām. karpai tādu barību lasīt ir stipri neērti lai arī ļoti garšīgi, tādēļ tā labprāt piekodīs klāt kaut ko lielāku un drošāk uz grunts guļošu un tādēļ vieglāk paņemamu (boilu, kukurūzas graudu utt). kukurūzu spodmiksā liek klāt tādēļ, ka tā ir ļoti labi redzama no lielāka attāluma un atšķiras ar krāsu. turklāt daudzās vietās kukurūza ir karpai pazīstama, jo tautā tā tomēr ir vispopulārākā barība. kā tu saproti, lai sasniegtu šādu mērķi, kukurūzas nav jābūt daudz - pietiks ar pāris saujām uz spaini. savukārt, naktī, piemēram, no tās ir maz jēgas, jo naktī visas krāsas ir vienādas. starp citu, ne reizi vien ir nācies copēt ūdeņos, kur kukurūza ir vienīgā ēsma, uz kuras ķeras. kas attiecas uz dabisko barību - ir jāsaprot, ka karpa ir visnotaļ slinks lops, diez ko strādāt nemīl. tas nozīmē, ka gatavs uzklāts galds vienmēr liksies atraktīvāks nekā kubikmetra dūņu izfiltrēšana caur žaunām, lai atrastu tajās dažus tārpiņus. līdz ar to ir stipri droši, ka uz uzklātu galdu tā vienmēr agri vai vēlu atnāks - galvenais, lai viņai būtu iespēja par šādu galdu uzzināt. un vienīgais, kas karpu var atturēt no tevis uzklātā galda ir cits, kaimiņa izveidots garšīgāks un vērtīgāks galds:)

boilas vislabāk ir glabāt saldētavā sasaldētas. pēc vārīšanas tās žāvē dienu, divas, tad liek polietilēna maisiņos, tajos var iepilināt vēl pa dažiem pilieniem atraktora, aizsien ciet un glabā neierobežotu laiku. Vienīgā bēda, ka saldētava ēd elektrību un arī izmērs tai nav bezgalīgs. otrs variants ir kaltēt. pēc tam, kad boilas kādu nedēļu ir žuvušas uz horizontālām kostrukcijām (parasti speciāliem rāmīšiem) tās saber boilu žāvēšanas maisos, piekar sausā un ēnainā vietā un ļauj turpināt žūt, laiku pa laikam apmaisot. tādos maisos boilas arī var dzīvot bezgala ilgi, jāskatās, lai netiek klāt mitrums. slēgtos traukos tādas boilas var likt tikai pēc ļoti ilga laika (vairākiem mēnešiem) un arī labāk tā nedarīt. katrā ziņā visi minētie laika intervāli ir aptuveni un atkarīgi no boilu sastāva - jo sausāka būs mīkla, jo ātrāk boilas izkaltīs. boilu žūšana. loģiski, ir atkarīga no gaisa temperatūras un mitruma līmeņa telpā. mitruma līmeni var pazemināt ar vēdināšanu, savukārt īpaši sildīt gan nevajadzētu. toties ļoti noder ventilators.

50/50 ir ekonimiskais miksa variants. to var lietot gan vienu pašu, gan sajaucot kopā ar citiem miksiem. to lieto, lai par to pašu naudu iegūtu vairāk boilu.

ja esi pilnīgs iesācējs, tad cieceres ezers nebūs labākā vieta. Savukārt par tehniku un barošanu tev būs mazliet vairāk jāpalasa citas manas atbildes un raksti žurnālā.

Tu dzīvo karpu ielenkumā, Saldus apkārtnē tās ir visur! Zaņa, Ezere, Cieceres ezers un upe, Pakuļu ūdenskrātuve. visādi dīķi.

Rezultāti WCC mājas lapā. Mēs uz nulles. Sektors nekāds, un ari cope nebija tik aktīva, kā citus gadus, ja neskaita 25 kg samu un citu figņu. Izskatās ari, ka lai vinnētu, ir jābūt meitenēm komandā:)

Par copi straumē jau esmu daudz un gari rakstījis, pameklē. Seklums to padarīšanu vēl vairāk sarežģī, jo karpa labāk redz auklu. Es ieteiktu tai upē meklēt dziļākus un rāmākus posmus un ķert tāpat kā ezerā.

Pa lielam jau nav svarīgi, pītā vai monofilā, galvenais, lai tā būtu maksimāli mīksta, bez "atmiņas". Kvalitatīva tieva monofilā lidos tikpat labi. Darbojoties ar pīto auklu ir jābūt ļoti uzmanīgam, tai ir niķis kaut kur aizķerties. Monofilā mēdz tādas neuzmanības piedot. Ja vēl ir patikšana apvienot spodošanu ar alu, tad es pat drīzāk rekomendētu monofilo:)

Mālpils ūdenskrātuve.