es, savukārt, neesmu eksperts dīķīšu apsaimniekošanā, piedod. un arī nesaprotu, kādēļ tās karpas jādzenā?

sajaukums neaizbaidīs, jaukt var. vienīgais, kas var aizbaidīt, ir pārlieka ķīmisko sastāvdaļu koncentrācija. sajaukto barību iemet pie krasta ūdenī, ja vācas kopā sīkās zivis, tad arī karpām būs ok.

paeksperimentē ar pavadiņas garumu un arī ar augstumu, kurā paceļas popaps. iespējams, visa sistēma iegrimst dūņās vai zālēs un karpai ir grūti atrodama. otrs variants ir chod rig montāža, kas šādos apstākļos ir ideāla. arī zigrigu var pamēģināt tādos zāļu laukumos. protams, būtu ideāli, ja varētu iebraukt ar laivu vai iepeldēt un tos laukumus izpētīt rūpīgāk, varbūt ir kādi cietas grunts pleķīši, kur karpas barojušās, tie būtu visperspektīvākie. tos varētu piebarot dūšīgāk un regulāri, granulu bēršana dūņās vai zālēs gan ir tāda pusbarošana - tās ātri izšķīst un mazās zivis tās ēd. vietās, kur karpu nav daudz, kā tas ir savvaļas ezeros, ar dzirnavnieka granulām vien ir grūti piesaistīt karpu.

priekš tam jau boilas izgudrotas, lai mazās zivis neķertos. citu padomu nav. ja karūsas ķeras arī uz boilām, tad vajag padarīt tās cietākas - vai nu pakaltējot, vai ilgāku laiku paturot kādā no mainline enhancer.

nezinu, piedod.

makšķerējot mega distancē nepieciešams liels svins - vismaz 200-240 gr, turklāt vēlams plakans. tas tādēļ, ka velkot atpakaļ mazāku svinu ir iespēja izkustināt no vietas. otrkārt, svinam obligāti ir jābūt nost krītošam, savādāk būs nogājiens (jo ļoti smags svins). auklu pēc ievešanas stingri nostiepj, slicināt nav vajadzības (izņemot gadījumu, ja makšķerē uz stāvas pretējās kantes,bet ar šo labāk neaizrauties, tiesām var nepamanīt copi). ja ir aizdomas, ka šī nostieptā aukla traucē pārējām tuvumā novietotajām makšķerēm, tad to tālo kātu var arī pacelt gaisā, lai aukla iet tuvējai akvatorijai pa augšu - galvenais, lai tā nestāv pusmetra attāluma no grunts blakus citām makšķerēm. svingeri maksimāli nospriego ar vislielāko iespējamo svaru (ja fox regulējamais, tad uz 1, vai 2 stāvus gaisā kātam). cope arī tad, kad karpa iet uz sāniem auklas pretestības pret ūdeni dēļ izpaudšies kā lēns, bet tomēr vilciens, resp. nepamanīt nevar, tikai nevajag gaidīt baigo paravozu. signalizatoru vislabāk noregulēt uz maksimālu jūtību. piecirst vajag dūšīgi un arī vilkt var dūšīgi - monofilā aukla tādā distancē stiepjas desmitiem metru. ja tuvumā ķērāji, var droši no visa spēka vilkt, turklāt kāpjoties atpakaļ (pat skrienot) nevis pumpējot - tikai tā var novilkt tos pirmos metrus nost no zacepiem. pēc tam jau var iekāpt laivā un izvadīšanu pabeigt kaut kur ezera vidū.

tieši tā, kaņepes nevajag pārforsēt. ne vairāk kā desmito daļu no kopējā iebarojamā. mēdz gan būt reizes, kad var barot tikai ar kaņepēm un vienalga ķeras, tomēr labāk neriskēt - karpām tās tik ļoti iet pie sirds, ka tās var uz tām tik ļoti uzsēsties, ka vispār neko citu neēd. turklāt tās ļoti ilgi karpai jālasa, jo ir sīkas.

ja paliela straume, tad jā, pva ir ideāla taktika. tikai jācenšas pēc iespējas bieži pārmest un visu laiku vienā vietā, lai veidojas pastāvīgs barības un aromāta ceļš, kuram pretī pret straumi tad ari karpas nāks. papildus ar kobru var piešaut konkrētas boilas, lai karpām iegaršojas un tās sāk īpaši meklēt tieši tavas boilas, tās tad arī liek uz mata. šajā gadījumā nav tik svarīgi, ka karpa to iebaroto boilu apēdīs simts metrus zemāk pa straumi.

visu jau pareizi domā - gan peletes, gan boilas, gan sēklas iebarošanā tik nāks par labu. nezinu, kas tā par upi, cik liela straume. piedomā, vai to barību pārāk tālu nenones. pret to var cīnīties, piemēram, iebarojamās boilas griežot uz pusēm. a skaidri zini,ka tās karpas tur ir? ķerot brekšus tām laiku pa laikam arī vajadzētu pieteikties.