Karpu makšķerēšanā par pamatauklu gandrīz vienmēr izmanto monofilās auklas. Ja sāc, tad divu makšķeru komplekts kopā ar attiecīgu statīviņu, signalizatoriem un svingeriem būtu tāds labs sākums. Kātus un spoles vari paņemt dažādus. teiksim, vienu mazliet jaudīgāku, tālākam metienam, otru vieglāku un mīkstāku darbam tuvākā distancē. Tā tu būsi fleksiblāks un ātrāk sapratīsi, kas ir tev piemērotāks. Teiksim, vienu uz 12 pēdām un 2.75 lb, otru uz 13 pēdām un 3 vai pat 3.5 lb. Budžeta klasē kātu ir jūra, visi daudzmaz labi iesākumam.

ja tur ir karpas, tad ir arī tīri, no dūņām brīvi pleķīši. karpas barojoties pašas tādus izveido. Vajag atrast tādus pleķīšus ar cietu grunti un makšķerēt no tiem. Kā atrast? peldēt, nirt vai braukt ar laivu un taustīt grunti, kamēr atrod. Tas ir daudz jēdzīgāk nekā mēģināt ķert uz dullo dūņās. kad pleķītis atrasts, no tā makšķerē tāpat kā no jebkuras cietas grunts.

Ja sāksi kaut ko pļaut un tīrīt, copi kādas dienas neredzēsi, karpām tas ir pārāk liels stress. bet jebkurā gadījumā jādomā arī par izvadīšanu - ja nav skaidrības, kā no tām zālēm dabūsi karpu laukā, varbūt nemaz nevajag mēģināt. katrā ziņā arī šim mērķim laiva būs ļoti noderīga.

Daugava ir liela, vietas atšķirīgas. Bet šur tur karpas noteikti ir un lielas.

Noteikti jāvelk ārā, jāpārbauda pavadiņa, vai nav sapinusies. Ja izmanto pavadiņu ar gumijas trubinu uz āķa, tā copes brīdī tiek uzstumta augšā un montāža vairs nedarbosies. Ja izmanto mazo metāla gredzentiņu, tad varbūt var nepārmest. bet nu es neatstātu. Varbūt vēži apgrauzuši boilu, tas arī mēdz būt iemesls jocīgām copēm.

Mata garums un līdz ar to attālums starp boilu un āķi ir viens no būtiskākiem faktoriem, kas ietekmē nogājienus. Standartā vajadzētu būt tā, ka karājoties vertikāli, boila pie āķa neskaras un ir kāds milimetrs aci divi pa vidu. Bet nu tas ir standarts un gadās, ka jādejo uz vienu vai otru pusi.
Visdrošākais līdzeklis pret nogājieniem ir panākt, ka karpas aktīvi barojas ar to, kas Tev uz mata. Mežonīgos ezeros to izdarīt, protams, ir vieglāk. Tad var vilkt pat uz vistizlākajām montāžām.

tā vis negadās bieži, ka bez piemērota inventāra, zināšanām un personiskā domu gājiena var tā aizbraukt un vilkt. No otras puses, gadās arī tā, ka izšauj visparasākā bonduelle kukurūza uz visparastākās pludiņmakšķeres, bez jebkādām barošanām un neskaitāmu žurnāla rakstu lasīšanas. Būsi pie ezera, vismaz pastaigā apkārt un pavēro, kā citi ķer.

Jūras kāti mēdz būt dažādi, lūdz ar to precīzi atbildēt būs grūti. Salīdzini, piemēram, abu kātu svaru. Spodošana ir smags darbs un katrs grams ir lieki iztērēta enerģija. otrkārt, garums. Dažādiem augumiem dāžādi kāti ir optimālāki un tas attiecas arī uz spoda kātiem. Tāpēc vienmēr labāk pirms pirkšanas ir atrast iespēju pamēģināt variantus. Pajautā veikalā, gan ju tur būs šāda opcija. Bet pa lielam, protams, ka speciāli spodošanai veidots kāts ir vismazākā iespēja aizšaut garām.

Neko daudz no fīdercopes nesaprotu. Bet smagāka barotava noteikti uzlabos pašpieciršanos. Sevišķi, ja ir problēmas ar āķa asumu. No otras puses, var gadīties, ka ar cietāku kātu karpas lūpa tiek saplēsta. Tādā gadījumā varētu līdzēt monofilā pamataukla un magāka izvadīšana.

Paldies. Kaut kas neparasts būtu noskaidrot, ar ko tās tiek barotas un uz to arī ķert. Ja tas neizdodas, vienmer var izšaut kāds krāsains popaps.