1. jo mazāks ātrums, jo lielāka precizitāte. es sākumā nobraukāju ar lielāku ātrumu (6km/h) lielāku teritoriju un tad tās vietas, kur nepieciešams izpētīt smalkāk, izbraukāju vēl dažādos virzienos jau ar mazāku ātrumu. 2. diemžēl citu variantu nav. tiesa, dators var būt vismazjaudīgākais, der arī plaukstdatori un plansetes ar windows vidi. otrs variants - visus datus ieraksta combo (eholots+gps) SD kartē un tad krastā ieimportē datorā un uzzīmē karti. tomēr man patīk, ka jau braukājot tā bilde pamazām veidojas un var redzēt, pie kurām vietām jāpiestrādā precīzāk. turklāt no svara ir arī ekrāna lielums plus tas, cik labi saulē tajā var kaut ko saskatīt. vai arī darboties tumsā.

ir lēnākās un dziļākās vietās, uzpludinājumos.

tas nav un nevar būt tik vienkārši, ka pēc kartes var pateikt.

pavasarī labāk tikai boilas, un pa mazdrusciņai, pārējās barības varēsi darbināt vasarā. boilas pērk veikalā, bet paši taisa tikai tie, kas grib kaut ko labāku par veikalā nopērkamajām, turklāt ne visiem tas izdodas, tādēļ ar boilu paštaisīšanu nevajadzētu sākt.

izklausās garšīgi, bet samērā tipiski. karpas tur tiešām var būt lielas un arī prātīgas. tas, ka kāds nav noķēris, vēl neko nenozīmē, vienkārši tradicionālās metodes, kas strādā vasarā un rudenī, varētu nebūt īstās. par nārstu runājot - pašā nārsta vietā un laikā tiešām var neķerties, bet pirms un pēc tam gan. izpīpē, pa kurieni viņas uz to nārstu dodas, jābūt kādam maršrutam, grāvis varētu būt versija, sevišķi, ja tas iet uz dziļumu. uz tā maršruta tad arī izliksi savu slazdus. tiesa, nārstam vēl daudz par aukstu un ļoti iespējams, ka viss aizaugs pirms vēl nārsts nebūs sācies. bez tam - nārstam vajadzīgs ļoti silts ūdens un visbiežāk pie mums karpas to nemaz nesagaida, bet nārsta vietu tuvumā tusējas. izpēti gultni tajā vietā, iespējams, ka apakšā jau viss aizaudzis un iemestā barība sakrīt iekšā un nav karpām sasniedzama, tāpat kā tava boila ar āķi. pamēģini zigrigā pacelt popapu mazliet virs tām zemūdens svaigajām zālēm un vispār bez barošanas vai kādu barības mākoni visā ūdens dziļumā. ziņo par rezultātiem un nemet plinti krūmos, ja ar pirmo reizi nesanāk.

nezinu uz ko, bet nedomaju, ka ēsmas izvēle ir galvenais. Ventā pie karpas tikt nav viegli, jābūt pacietīgākam.

spombs neizber barību pa ceļam, tas ir pluss. lēnāk pielādēt - tas ir mīnuss. par zivju biedēšanu domas dalās, mēdz būt, ka izbiedē un mēdz būt, ka pievilina, sevišķi, ja tiek bieži lietots. barošanas apjoms ir daļa no kopējās taktikas, konkrēta ieteikuma nevar būt.

pirms pāris gadiem rakstīju žurnālā par to, kā gatavoties mačiem. īsumā neko jau daudz nepateikšu, sevišķi tādēļ, ka mālpilī esmu bijis tikai vienreiz un bez rezultāta, vieta bija pašvaka laikam un ar eksperimentiem aizrāvos. 1. izvelc labu sektoru, uz kuru pūš vējš, bet atceries, ka tas bieži mainās. 2. visu laiku vēro ūdeni, kur kāda karpa izlec, tur mēģini ķert. arī naktī, šī nav tā reize, kad var gulēt. 3. baro ar smaržīgām un krāsainām boilām, vēlams Ricworth, tās jau tur krietnā daudzumā pabijušas (zemene, tutti, kg1), bet karpas tās vēl nav atēdušās. 4. nemēģini izgudrot ameriku, dari visu kā parasti ierastajā copē. 5. slīcini auklas, nostieptas auklas seklos ūdeņos aizbiedē karpas uz trīs verstīm. 6. ja saulains laiks, mēģini pašas seklākās vietas, jo sevišķi, ja vējš pret to krastu. 7. paņem vismaz vienu spoli ar ļoti tievu auklu (0.22-0.25), varēsi tālāk uzmest pa izlekušo karpu vai uz kādu sēkli. karpas tagad diez ko necīnās, izvilksi elementāri, ja nebūs kādi koki tuvumā. 8. līdzpaņemto šmigu izlietosi dzeršanai no izcīnītā kausa.

neesmu manījis, ka Vidzemes karpas dotu priekšroku kaut kam citam nekā Kurzemes karpas. tas pats vecais - labas boilas, kukurūza utt. vislētākā un drošākā iebarojamā barība ir tā pati kukurūza, nopērc maisu, izmērcē, uzvāri un mauc tik iekšā. tikai ne pārāk daudz uzreiz. Tāpat populāra ir Dobeles dzirnavnieka kombinētā zivju barība. ideāli, ja tam visam pievienosi mazliet kaņepju, ko pagatavo līdzīgi kā kukurūzu.