ar klasisko grunteni izredzes ir. auklas kā jau jebkurai zivij - jo lielākas plāno ķert, jo resnāku auklu vajadzēs. par barībām neko neieteikšu - tur ir simtiem variantu, paņem līdzi pēc iespējas plašāku izvēli un mēģini.

karpas ķeras uz kukurūzu un arī rudenī.

es šeit nevaru uzrakstīt atbildi, tas ir komplicēts process. ir bijis aprakstīts žurnālā, gan jau arī netā varēsi atrast pamācības.

tieši neko.

diez vai tā līdaka tur tā baigi sēdēs - noķers savas desmit raudiņas un dosies gulēt. mēs, karpinieki, esam pacietīgi, varam pagaidīt, kamēr līdaka notīsies un atnāks karpa.

angļu filmās tiešām līņi bieži pieķeras uz karpām domātām makšķerēm. pie mums gan es nevienu tādu gadījumu neatceros. ķeras brekši, raudas un pat līdakas, bet līņi kaut kā ne. vienīgais, ko var secināt, ka tajās vietās, kur ķeram karpas, līņi neuzturas. pamēģini makšķerēt ar karpu makšķeri tur, kur līņi ir un vēlams lieli, un ziņo, arī žurnālam tas būtu interesanti. par boilām es tikai ieteiktu ņemt mazākos izmērus, garšai un smaržai diez vai ir būtiska nozīme.

izsmeļošu atbildi atradīsi pēdējos žurnāla numuros, kuros esmu iztulkojis leona hjuindaika grāmatu par to, kapēc montāžas strādā un kapēc nestrādā. uz sitienu es teiktu, ka svins par vieglu, bet var būt arī vesela virkne citu iemeslu. es neredzu āķi, neredzu, kā tas piesiets, nezinu, vai svins ir in-line vai piekarināmais. es neredzu pavadiņas materiālu, es neredzu svina formu. visbeidzot, es nezinu tavu barošanas taktiku, lai varētu novērtēt, vai pavadiņa nav par īsu. un galu galā, derētu arī zināt, kāda ir grunts tajā vietā. palasies to grāmatu.

Zaņa. Top boilas ir tās, kuras ir daudz:)

taisi tievāku matu. ja sien pavadiņu no pītā materiāla, tad mata vietā pusi šķiedru izgriez ārā. āķa izmēri tiek lietoti dažādi dažādās situācijās, sāc ar 4. numuru, tas ir samērā universāls.